EM sola veicināt pāreju uz efektīvāku siltuma ražošanu  (4)

Kā norāda EM, Latvijā izveidotā atbalsta sistēma paredz, ka publisko atbalstu var saņemt arī koģenerācijas stacijas, kas ražo gan elektrību, gan siltumu. Tādējādi izveidota sistēma, kurā visi elektrības patērētāji subsidē atsevišķus siltuma ražotājus, kas daļu no savām siltumenerģijas ražošanas izmaksām pārnes uz elektroenerģijas gala tarifu.

Jau patlaban tieši atbalsts koģenerācijas stacijām, kas lielākoties ražošanā izmanto dabasgāzi, veido lielāko daļu no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksām, ko sedz visi elektrības patērētāji neatkarīgi no savas pašvaldības, siltuma apgādes sistēmas un patēriņa. Vēsturiski izveidotā sistēma nav veicinājusi arī to, ka visas pašvaldības un siltuma ražotāji aktīvi strādātu pie izmaksu samazināšanas un siltumapgādes sistēmu sakārtošanas.

Tādēļ, kā norāda EM, ministrijas darba grupa kopā ar Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju līdz 2013.gada 1.jūlijam sagatavos detalizētu plānu par nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem, to finansējumu un laika grafiku, lai koģenerācijas stacijas varētu pāriet uz efektīvākām siltuma ražošanas sistēmām un vietējo resursu izmantošanu siltuma ražošanā.

Vienlaikus EM norāda, ka līdzšinējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodā EM ir atbalstījusi siltuma ražotāju pāreju uz alternatīviem energoresursiem un arī īstenojusi plašu programmu centralizētās siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai. Šīs programmas plānots turpināt arī nākamajā plānošanas periodā, lai siltuma ražotāji, īpaši tie, kurus skars izmaiņas OIK atbalsta sistēmā, varētu pakāpeniski pārorientēt savu darbību.

Šiem mērķiem EM paredzējusi būtiskus līdzekļus ES Kohēzijas fonda ietvaros 2014.-2020. gadam - pasākumiem siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai pieejamais finansējums paredzēts 37,5 miljonu latu apmērā ar 50% atbalsta intensitāti. Tāpat arī siltumapgādes pārvades un sadales sistēmu uzlabošanai paredzēts finansējums 37,5 miljonu latu apmērā ar 50% atbalsta intensitāti.

Patlaban būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei tiek importēta - 2011.gadā katlumājās siltumenerģijas ražošanai izmantoja 62,9% dabasgāzi, 3,2% naftas produktus, 0,6% akmeņogles un 33,1% biomasu. 2011.gadā centralizēto siltumenerģiju pārdošanai ražoja 83 koģenerācijas stacijās.

Vienlaikus koģenerācijas stacijas patlaban kopumā saņem lielāko daļu no OIK ietvaros izmaksātā publiskā atbalsta. Piemēram, koģenerācijas elektrostacijas, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, ar uzstādīto elektrisko jaudu virs četriem megavatiem (MW) obligātā iepirkuma ietvaros pārdevušas lielāko daļu elektroenerģijas. Tām sniegtais atbalsts 2012.gadā virs elektroenerģijas tirgus cenas veidoja 61,7 miljonus latu jeb 46% no visas atbalsta summas. Savukārt koģenerācijas stacijas ar jaudu līdz 4 MW saņēma atbalstu 31,6 miljonu latu apmērā. Daļa no šīm stacijām ir pievienotas centralizētās siltumapgādes sistēmām, tāpēc tuvākajos gados siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāizvērtē šo staciju jaudu aizvietošanas iespējas.