Gāzes cenai pēc tirgus liberalizācijas nevajadzētu celties, ja vien termināļa izmaksas nebūs neadekvāti lielas, intervijā aģentūrai LETA skaidro "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš nesen kļuvis par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) ārštata padomnieku valsts enerģētikas sistēmas neatkarības nodrošināšanas jautājumos, bet senāk trīs gadus pats sabijis ekonomikas ministra amatā un bijis tieši atbildīgs par Latvijas enerģētikas politiku.
Tieši otrādi - ja "Gazprom" redzēs, ka ir iespējama reāla konkurence gāzes tirgū Latvijā, tas, visticamāk, samazinās arī savas gāzes cenu, kā tas jau ir noticis Lietuvā, uzskata Kampars. Arī elektroenerģijas cenai nākotnē, kad tiks izbūvēti starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm, pēc Kampara domām, vajadzētu kristies.
Zviedrija un Norvēģija ir bagātas ar ūdens resursiem, tāpēc spēj savās hidroelektrostacijās saražot lētu elektrību. Šobrīd daži no projektiem, kas nodrošinās starpsavienojumus, vēl nav pabeigti. Lietuva būvē starpsavienojumu ar Zviedriju, Igaunijai jau ir elektropārvades savienojums ar Somiju, savukārt Latvijas savienojums ar Igauniju, kas tiek finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tiks izveidots pēc diviem vai trim gadiem. Tirgus ilgtermiņā noteikti dos iespēju elektroenerģijas cenu pazemināt, ir pārliecināts Ministru prezidentes padomnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
