Foto: Shutterstock
Inflācijas dinamiku Latvijā turpmāk ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte.

Maija dati skaidri parāda atbalsta ietekmi uz cenu pieaugumu, atgādina ekonomisti. Un mudina jau tagad izskatīt vairākus iespējamos situāciju scenāriju rudenī un atbalsta mehānismus. "Līdz rudenim ir jābūt gataviem arī krīzes risinājumiem, ja enerģijas cenas sasniedz jaunus rekordus vai rodas nepieciešamība īstenot enerģijas taupības mehānismus," uzsver AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. Valdībai priekšā "mājasdarbs vasarai" - aktīvi meklēt iespējas, kā sniegt atbalstu vissāpīgāk ietekmētajām iedzīvotāju grupām, piebalso Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu kā to sasniegt nav daudz.

Pilns elektrības rēķins un tukšāks pārtikas grozs

Foto: Publicitātes foto

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane:

Mēdz jau teikt, ka kaut ko novērtējam vien tad, kad tas pagājis un beidzies. Varbūt, tikai saņemot maija elektrības rēķinu, apjautīsim, ka iepriekšējos mēnešos valsts sniegtais atbalsts šos rēķinus bija krietni samazinājis.

Inflācija maijā turpināja strauji augt (+16.9% g/g) galvenokārt enerģijas un pārtikas cenu kāpuma dēļ. Līdzīgi arī dažās pašvaldībās ar augstākajiem apkures rēķiniem — līdz maijam bija spēkā samazināti tarifi, bet tagad atkal - pilna cena. Lai gan valdībā notiek priekšlikumu izstrāde turpmākiem atbalsta pasākumiem, līdz šim jauni iespējami risinājumi vēl nav apstiprināti.

Elektroenerģijai, gāzei un apkurei Latvijas iedzīvotāji vidēji tērē aptuveni desmito daļu no saviem izdevumiem. Tiesa gan, šie izdevumi mēdz būt sezonāli svārstīgi. Tomēr ir arī iedzīvotāju daļa, kas izmanto izlīdzinātos maksājumus, lai izdevumi būtu vienmērīgāk izkliedēti visa gada laikā. Savukārt tie, kas savlaicīgi mēģina sagādāt kurināmo gada aukstajai sezonai, jau tagad pamana strauju cenu kāpumu energoproduktiem. Citi šo ievērojamo cenu pieaugumu skarbāk sāks izjust rudens pusē.

Pārtikas cenas ir cita jutīga joma, kur strauju cenu pieaugumu ievērojis, šķiet, būs ikviens. Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē vidēji ceturto daļu no saviem izdevumiem, bet nabadzīgāko iedzīvotāju grupās tie veido lielāku daļu no šo mājsaimniecību kopējiem tēriņiem, lai arī eiro izteiksmē izdevumi pārtikai te ir mazāki. Pārtikas un energoresursu cenām pieaugot, slogs uz mājsaimniecības izdevumiem veidojas spēcīgāks nekā tad, ja cenas augtu kādām ilglietojamām precēm vai pakalpojumiem, kuru pirkšanu un patēriņu var censties atlikt vai samazināt.

Lai gan pašlaik ir liela prognožu nenoteiktība, tomēr sagaidāms, ka inflācija joprojām saglabāsies augsta vismaz tuvākajos mēnešos. Iedzīvotājiem jāpārdomā savi izdevumi un iespēju robežās jāapsver iespējas uzkrāt līdzekļus vai veikt energoefektivitātes pasākumus, gatavoties grūtam rudenim. Savukārt valdībai priekšā "mājasdarbs vasarai" - aktīvi meklēt iespējas, kā sniegt atbalstu vissāpīgāk ietekmētajām iedzīvotāju grupām.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju

Foto: LETA

AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis:

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot 16.9%. Nozīmīgāko ietekmi uz inflāciju turpina veidot trīs galvenās grupas – mājoklis, pārtika un transports, kuras veidoja 13.74 procentpunktus no kopējās inflācijas. Grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā. Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par 1 procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā.

Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs. Atbalsts koriģēs arī inflācijas gaitu.

Ir atsevišķas pozitīvas ziņas, kas signalizē par iespējamu inflācijas kāpuma augstākā punkta sasniegšanu, piemēram, ASV. Pieprasījums izlīdzinās, kas no precēm pārslēdzas uz pakalpojumiem, kas varētu turpināt mazināt cenu spiedienu. Vājas, bet parādās pazīmes par piegādes ķēžu stabilizēšanos.

Tomēr turpmākās tendences trīs galvenajās inflāciju virzošajās grupās Latvijā būtiski iedragās iedzīvotāju pirktspēju. Tuvākajos mēnešos patēriņš būs diezgan dzīvīgs. To uzturēs augošie ienākumi, tiks izmantoti arī uzkrājumi un aizņemšanās. Taču aktivitāte uz rudeni bremzēsies.
Pārtikas cenu kāpums turpināsies, ko virzīs enerģijas cenas, gan saspīlētā situācija ar pārtikas izejvielām. Enerģijas cenu kāpuma amplitūda ir neprognozējama. Noteikti, ka var sazīmēt pilnīgi reālistisku scenāriju, kas ļautu izvairīties no enerģijas rēķinu būtiska pieauguma. To noteiks tādi faktori kā laikapstākļi, ģeopolitiskā situācija un ekonomiku, īpaši lielvalstu, veselība. Tomēr uz to paļauties būtu vieglprātīgi.

Cik lielā mērā palīdzēt iedzīvotājiem tikt galā ar straujo cenu pieaugumu, ir politisks jautājums, kas izriet no katras valsts politiskās konjunktūras. Redzams, ka valstis pieiet situācijai pietiekami atšķirīgi. Jāņem vērā, ka valdību spēja ietekmēt globālos procesus ir diezgan nelielas un šodienas izmaksas tiek pārliktas uz nākotni. Valdības nespēj apturēt cenu kāpumu, bet var bremzēt kāpumu vai arī veikt vai atcelt pasākumus, kas to veicina. Galvenais atbalsta uzdevums ir nodrošināt sociālo stabilitāti, kā dēļ atbalsta pasākumi būs jāveic arī Latvijas valdībai. Īpaši - īstermiņā, jo cenu šoka kombinācija, kas vērtējama attiecīgi, ir ļoti nepatīkama. Tas dotu lielākas iespējas mājsaimniecībām situāciju pārvarēt un pielāgoties. Jārēķinās, ka Baltijā inflācijas ir starp augstākajām eirozonā.

Latvija nav situācijā, lai atvēzētos uz dāsniem, vispārējiem atbalsta pasākumiem, tādēļ tie rūpīgi jāizvērtē. Jāizvēlas tie, kas sniedz optimālāko atdevi pret izmaksām. Turklāt būtisks aspekts ir iespējas šādus pasākumus īstenot. Šobrīd amatpersonu “mantra” ir, ka tiks ieviesti mērķēti atbalsta pasākumi, kas šķiet, racionāli. Taču līdz rudenim ir jābūt gataviem arī krīzes risinājumiem, ja enerģijas cenas sasniedz jaunus rekordus vai rodas nepieciešamība īstenot enerģijas taupības mehānismus. Jo augstāka inflācija, jo plašākam atbalstāmo lokam vajadzētu būt.

Tas, ka kovidkrīzē tika sniegts atbalsts, deva iespējas ātrāk ekonomikai atjaunoties, taču uzrādīja trūkumus. Būtiskākā atziņa bija tā, ka ir daudzas fundamentālas datu nepilnības, informācijas trūkums un starpinstitucionālās sadarbības grūtības, kā dēļ ir šaubas, vai iedomātie mērķētie pasākumi nostrādās kā iecerēts. Tomēr ir lietas, kas jau ir iekustinātas pareizās virzienā. Visdrīzāk, optimālākais atbalsts ir iesāktie pabalstu un pensiju ātrāka indeksācija un siltumenerģijas un elektrības cenu pieauguma daļas kompensēšana iedzīvotājiem.

Patlaban pat varētu atturēties ar visu pasākumu konkretizēšanas, taču noteiktām aprisēm būtu jābūt savlaicīgi zināmām. Tas uzturēs noskaņojumu un attiecīgi arī ekonomisko aktivitāti. Pie visu scenāriju iestrādēm ir jāstrādā šobrīd, jo drīz partijas iestigs priekšvēlēšanu populismā, kā arī ierēdņiem sāksies atvaļinājumi. Īpaši svarīgi ir, lai rudenī pēc iespējas operatīvi tiek izveidota jaunā valdība, kas spētu lietas vadīt. Jo risks ir, ka smagākā situācija attiecībā uz enerģijas un pārtikas cenām veidosies tieši gada beigās, nākamā gada sākumā.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %

Foto: Publicitātes foto

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007.–2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4%. No šiem 4% gandrīz 3% ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8%. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20%, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30%. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30%, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāki iemesli. Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk nekā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Turklāt Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30% un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7%. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu kā to sasniegt nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3%, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1%. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Tuvojas visu laiku augstākajam rādītājam

Foto: Publicitātes foto

“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne:

Jaunākie inflācijas rādītāji turpina pārspēt iepriekšējos. Vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu izaugsme pārsniedza šī brīža novērojumus, šī gadsimta maksimumā reģistrējot 17.9% pieaugumu. Daļa no nelabvēlīgās ietekmes, ko uz cenām atstāj karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas, veikalu plauktos redzama jau tagad, taču daļa parādīsies ar laika nobīdi. Līdz ar to, inflācijai vēl “pīķis” ir priekšā, un gaidāms, ka iedzīvotāju pirktspēja pasliktināties.

Būtiskākais inflācijas virzītājs pagājušajā mēnesī bija ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kas maijā gada griezumā sasniedza 34.4%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrības un siltumenerģijas cenas pieauga par gandrīz 50%, bet gāzes cenas vairāk nekā dubultojās. Būtisks iemesls straujam cenu kāpumam maijā bija tas, ka beidzās četrus mēnešus ilgie valdības atbalsta pasākumi energoresursu cenu kāpuma mīkstināšanai mājsaimniecībām, kas iekļāva elektroenerģijas pārvades un sadales tarifa un OIK maksas atcelšanu, cenu griestus siltumenerģijai un daļēju dabasgāzes maksājumu kompensāciju daļai iedzīvotāju. Mēneša griezumā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem reģistrēts straujākais pieaugums pēdējos 28 gados.

Pārtikas preču cenu kāpums saglabājas kā viens no galvenajiem inflācijas virzītājiem. Gada griezumā reģistrēts pieaugums 18.7% apmērā. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem (+25.9%), maizei un graudaugiem (+21.5%) un gaļas izstrādājumiem (+16.6%). ANO pārtikas cenu indeksi rāda, ka globālajā tirgū no augstā līmeņa nedaudz atkāpušās eļļas, piena un cukura cenas, taču pieaugums reģistrēts graudaugu cenās. Visu laiku augstāko vērtību sasniegušas gaļas izstrādājumu cenas. Sekas karam Ukrainā un Krievijas īstenotajiem pasākumiem draud izraisīt globālu pārtikas krīzi. 36 pasaules valstis vairāk kā pusi no graudu importa iegūst no Ukrainas un Krievijas. Aplēses liecina, ka Ukrainas ostās šobrīd ir iesprūduši 22 miljoni tonnu graudu. Bažās par pārtikas drošību, pieaug brīvprātīgo eksporta ierobežojumu apjoms pasaulē, ierobežojot piedāvājumu un radot papildus spiedienu uz pārtikas cenām.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī gada griezumā Latvijā pieauga par 27.5%, tai skaitā degvielas cenās reģistrēta 51.5% izaugsme. Brent naftas cena ASV dolāros gada griezumā maijā pieauga par 63%. Eiro valūtas vājināšanās pret ASV dolāru radījusi papildus spiedienu uz degvielas cenām eiro izteiksmē Latvijā. Turklāt aug arī degvielas transportēšanas izmaksas. OPEC+ lēmums nedaudz palielināt ražošanas apjomus nav spējis atsvērt tālāku naftas cenu kāpumu, ko virza augošais Ķīnas pieprasījums un bažas par piedāvājuma pietiekamību īpaši laikā, kas ES valstis ir pieņēmušas lēmumu par daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu. Papildus triecienu globālajiem naftas un enerģijas tirgiem vēl sagādās ES un Lielbritānijas apdrošināšanas liegums kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu.

Cenu līmenis strauji pieaug visā pasaulē. Eirozonā maijā inflācija sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, reģistrējot pieaugumu 8.1% apmērā. Līderos vēl joprojām ierindojas Baltijas valstis – Igaunijā inflācija pagājušajā mēnesī sasniegusi 20%, bet Lietuvā cenas pieauga par 18.9%. Augstie inflācijas rādītāji eiro zonas analītiķu acis jau atkal pievērsuši Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas 9.jūnijā lems par turpmāko monetārās politikas kursu cīņai ar inflāciju. “Swedbank” prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks celta par 0.5 procentpunktiem jūlijā un pēc tam vēl divas reizes par 0.25 procentpunktiem rudenī. Pēdējo reizi ECB procentu likmes cēla 2011. gadā. Jāatzīmē, ka cīņā ar inflāciju Eirozona nav viena - vairāk nekā 60 pasaules centrālās bankas kopš šī gada sākuma ir cēlušas procentu likmes.

Pārtikas un energoresursu cenām pieaugot, iedzīvotāju pirktspēja cietīs arvien vairāk. Gaidāms, ka inflācija sasniegs savu augstāko punktu tuvāk rudenim. Būtiskāks cenu kāpuma atslābums gaidāms vien nākamajā gadā, kad, visticamāk, atsāks augt arī iedzīvotāju pirktspēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!