Šī gada maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 0,6 %, eksporta vērtībai pieaugot par 0,9 % un importa vērtībai – par 0,4 %. Savukārt salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pērn eksports pieaudzis par 4,4%, bet imports – par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komentējot šos rezultātus, ekonomisti vēl ir piesardzīgi, tomēr prognozes kļūst arvien optimistiskākas. Pagaidām nav skaidra Lielbritānijas lēmuma par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) ietekme uz patērētāju noskaņojumu Eiropā, kas ir Latvijas lielākais eksporta tirgus.
Tiesa gan, kopējie ārējās tirdzniecības apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos samazinājušies: eksports bija par 3,5%, bet imports – par 5,6% mazāks nekā pirms gada, uzsver Ekonomikas ministrija (EM).

Eksporta pieaugumu, kas ir straujākais kopš pagājušā gada septembra, galvenokārt nodrošinājis lauksaimniecības un pārtikas preču, koka un koka izstrādājumu, kā arī farmācijas produktu eksporta straujais pieaugums, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Eksports gan samazinājies minerālproduktu grupā, tāpat sarucis arī dzelzs un tērauda eksports, ko gan FM skaidro ar metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darba pārtraukšana. Šo kategoriju preču eksports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, samazinājies attiecīgi par 15,5% un 13,3%.

"Uzlabojumi eksporta rādītājos bija gaidāmi, un to noteica iepriekš publicētie rūpniecības dati, taču kopumā šogad uzrādīt kāpumu eksporta rādītājos būs ļoti sarežģīti," atzīst "Nordea Markets" vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs.

Viņš piebilst, ka maija importa rādītāju "nosvārstījis" arī lielais Valsts policijas auto iepirkums: "Importa datos maijā par līderi izvirzījies sauszemes transportlīdzekļu imports, kur novērtos būtisks pieaugums gan pret gada vidējiem rādītājiem, gan attiecīgo periodu pērn, pārsniedzot 100 miljonu eiro robežu. Tas galvenokārt saistīts ar Valsts policijai piegādātajām jaunajām automašīnām."

Tomēr, neraugoties uz šo apjomīgo darījumu, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance uzlabojas, proti, imports samazinājies straujāk nekā eksports, maijā eksportam sasniedzot 45,6% no ārējās tirdzniecības apjoma.

"Samērā trauslā ārējā pieprasījuma dēļ sniegums turpmākajos mēnešos, visticamāk, būs svārstīgs un kopumā mazāk iepriecinošs nekā maijā," prognozē "Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs.

2015. gadā Lielbritānija bija septītā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts, šogad maijā izvirzoties jau līdz ceturtajai pozīcijai.

Viņš norāda, ka labu sniegumu maijā uzrādījis koka un tā izstrādājumu eksports (izņemot mēbeles) – izaugsme par 15% pret pērnā gada maiju, tai skaitā 25% kāpums uz Lielbritāniju. "Diemžēl "Brexit" referenduma iznākumam sekojošais mārciņas kritums un ārējās vides nenoteiktības radītā piesardzība turpmākās perspektīvas nozarei iezīmē mazāk košās krāsās, vismaz tuvākajos pāris mēnešos," secina Semjonovs.

Arī FM izceļ "Brexit" radītus riskus: "Ar 5,2% īpatsvaru Latvijas kopējā preču eksportā 2015. gadā Lielbritānija bija septītā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts, šogad maijā izvirzoties jau līdz ceturtajai pozīcijai. Lielāko negatīvo ietekmi "Brexit" rezultātā var izjust kokapstrādes nozare, jo koks un koka izstrādājumi veido teju 70% no Latvijas kopējā eksporta uz Lielbritāniju un šī valsts ir lielākais Latvijas koka izstrādājumu tirgus. Tomēr jāatzīmē, ka tieša eksporta pārtraukšana uz Lielbritāniju "Brexit" rezultātā nav gaidāma, zaudējumus kokrūpniekiem var radīt tikai sterliņu mārciņas kursa kritums, tomēr arī pēc "Brexit" mārciņas kurss pret eiro nav nokrities zemāk kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem.

"DNB Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt izceļ faktu, ka pašmāju ražojumu eksports ir spēcīgāks nekā reeksports. "Maija datos vērojam to pašu, ko iepriekšējos četros mēnešos šogad — vietējo ražojumu eksporta dinamika gada griezumā ir labāka nekā reeksportam. Ja visa izejošo preču plūsma gada pirmajos piecos mēnešos ir samazinājusies par 3,5%, tad, saskaņā ar provizorisku vērtējumu, Latvijā ražotu preču eksports ir audzis par apmēram 3%, bet reeksports samazinājies par apmēram 14%. Tie ir neprecīzi skaitļi, bet tomēr labāk raksturo patiešām svarīgos procesus nekā vienkārša eksporta summa."

Tomēr pagaidām viņa vērtējumā ir pāragri priecāties: "Lai arī eksporta nozares šogad ir augušas, nav šaubu, ka temps ir pārāk lēns, lai panāktu pietiekami strauju konverģenci. Jau šī gada laikā nedaudz var palīdzēt laika dziedējošais spēks, dažās preču kategorijās — pateicoties tīri tehniskiem faktoriem — mainoties bāzes efektam, kad apritēs gads kopš brīža, kad norisinājies kāds eksportu samazinošs notikums, piemēram, Krievijas noteiktais zivju konservu importa aizliegums. Gan statistikas dati, gan iepazīšanās ar uzņēmumos notiekošo vēsta, ka vairākas nozares spēj panākt tiešām būtisku progresu. Jau nākamgad par to vēstīs arī eksporta kopsumma."

FM uzsver, ka nākotne izskatās cerīgāka nekā līdz šim – "uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi Eiropas Savienībā, kas ir galvenais Latvijas preču noieta tirgus, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši stabilu augšupejošu virzību"." Savukārt Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (ESI) jūnijā sasniedzis augstāko punktu kopš 2014. gada vidus," informē ministrija.

FM gan piebilst, ka šajos datos vēl neparādās situācija pēc "Brexit" referenduma, kas varētu būt pasliktinājis uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. "Tomēr tirgus reakcija, fondu tirgiem visai strauji atgūstoties pēc referenduma piedzīvotā krituma, liek domāt, ka Brexit potenciālā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību vismaz sākotnēji varētu būt pārvērtēta."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārējā tirdzniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Eksports Imports
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form