Jaunuzņēmumi Latvijā: mums ir veiksmes stāsti, bet neprotam tos skaisti 'iepakot'
Foto: DELFI

Ekonomikas ministrija martā noslēdza pētījumu par jaunuzņēmumu vidi Latvijā, ko veica "Gateway & Partners". Tajā vērtēts, kas tad īsti ir jaunuzņēmums Latvijas kontekstā, kāda ir vide, kā arī izveidots Latvijas jaunuzņēmumu saraksts, kurā atrodami 346 uzņēmumi. Tuvojoties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma trešajai versijai, portāls "Delfi" intervijā ar Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāju Madaru Ambrēnu (foto: no labās) un "Gateway & Partners" Tirgus izpētes departamenta vadītāju Zandu Vipuli diskutē par jaunuzņēmuma definīciju, sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem un Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu.

Latvijas normatīvajos aktos ir definīcija, kas ir jaunuzņēmums, tāpat pētījumā ir apskatīti citu valstu definīciju piemēri. Tomēr nevar noliegt, ka joprojām ir diskusijas par to, kurš uzņēmums būtu vai nebūtu iekļaujams šajā vidē, arī definīcija Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ir gana plaši interpretējama. Kā jūs skaidrotu, kas ir jaunuzņēmums Latvijā?

M.A. Daudzās diskusijās ir izkristalizējies, ka jaunuzņēmumus pamatā raksturo trīs lietas: tas ir jauns uzņēmums, kas ražo inovatīvu produktu, kas ir mērogojams. Tas nozīmē, ka ir iespējamība ātri attīstīt produktu daudzos ārvalstu tirgos. Tie ir zināšanu ietilpīgi un inovatīvi produkti, kaut gan jāatzīst, ka reizēm līdz galam arī nav skaidrs inovatīva produkta jēdziens. Gadās, ka paši jaunie uzņēmēji jautā, vai viņi ir jaunuzņēmums.

Piemēram, kādā diskusijā viens no Somijas riska kapitāla fonda "Superhero Capital" partneriem sacīja, ka laikā, kad radās un attīstījās "Skype", viņš tajā nebūtu investējis, jo, viņaprāt, zvanu veikšana nav inovatīvs produkts. Arī daudzi koplietošanas pakalpojumi – "Uber", "Bolt" (iepriekš "Taxify") – būtībā nav nekas jauns, tomēr maina tirgu. Līdz ar to inovācijas var būt dažādas – kaut kas pilnīgi nebijis, procesu uzlabojums, jauns biznesa modelis u. tml.

Vērtējot auto koplietošanas un taksometru pakalpojumus, nav noslēpums, ka Latvijā nozare nav gluži sakārtota, taksometru šoferi ir sociāli mazaizsargāti. Pamatā jaunuzņēmumu vēlamais vēstījums ir tāds, ka to produkti "padara pasauli labāku". Vai Latvijā taksometru nozarē līdz ar jaunuzņēmumu ienākšanu ir risinātas būtiskas problēmas, vai tomēr tie ir uzņēmumi, kas tradicionāli meklē iespējas iegūt tirgus daļu?

M.A. Koplietošanas un taksometru nozarē ir daudz komplicētu jautājumu, šeit nozīmīga loma ir daudzu un spēcīgu asociāciju interesēm. Līdz ar to ir jāsamēro inovatīva biznesa modeļa koncepcija un jāiekļauj regulējumā. Šis process ir smagnējs, tomēr tie ir jauni izaicinājumi, ko šādi jaunuzņēmumi paver. Jā, šāds biznesa modelis līdz šim nav pastāvējis, un mums kā likumdevējam jāspēj pielāgoties, un tas savukārt rada jaunus izaicinājumus. Mēģinot sakārtot šo nozari, kādos jautājumos ir panākts pretī uzņēmējiem, bet novārtā palikuši citi jautājumi. Piemēram, ir jāizsver sociālās garantijas iepretim inovatīva biznesa modeļa attīstībai. Tas ir aktuāls jautājums daudzām nozarēm un iestādēm – kā ļaut attīstīties inovatīviem biznesa modeļiem vidē, kurā nepastāv regulējums. Tā nav tikai Latvijas problēma. Kā veicināt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstību vidē, kas ir ļoti strikti regulēta, un kā pieļaut noteiktu atkāpi no normas? Arī "Uber" un "Bolt" dodas pie likumdevējiem un jautā: "Mēs vēlamies darboties jūsu valstī. Kā mēs to varam izdarīt tiesiski, kā varam palīdzēt izveidot regulējumu, lai tas nebūtu pretlikumīgs un varētu maksāt paredzētos nodokļus?" Tas ir koks ar diviem galiem, no vienas puses, uzņēmēji nāk pie valsts iestādēm ar inovatīvām idejām, no otras puses, ir jāatrod veids, kā uz tām dinamiski reaģēt.

Z.V. Jaunuzņēmumi ir inovāciju nesēji, un inovācijas notiek caur mazām lietām. Piemēram, agrāk mēs varējām taksometru apturēt uz ielas vai izsaukt pa tālruni, bet līdz ar jauno uzņēmumu ienākšanu tirgū var izmantot lietotnes šiem pakalpojumiem. Ir mainījies veids, kā cilvēki veic šo procesu. Zināms ir stāsts par uzņēmumu "Nokia", kuram jau bija izgudrots viedtālrunis, bet neieviesa to tirgū, jo uzskatīja, ka pēc tā nebūs pieprasījuma. Tajā brīdī, kad neejam kopā ar jaunajām vēsmām un neveicam izmaiņas, lai uzlabotu mūsu ikdienas kārtību, mēs apstājamies un, visdrīzāk, "braucam lejā".

Jaunuzņēmumi ir mazi inovatīvi elementi, kas paņem inovācijas ārā no lieliem uzņēmumiem un mēģina tās ieviest atšķirīgā rakursā, pārbaudot, vai šīs jaunās vēsmas spēs izdzīvot. Šie jaunie uzņēmumi spiež mainīties visiem un vēlas ieviest radikālas izmaiņas tirgū, protams, nākas sastapties ar pretestību.

M.A. Pētījums parāda, ka jaunuzņēmums – tie nav divi programmētāji pie saviem datoriem, tie ir uzņēmumi, kas rada darbvietas, maksā nodokļus, rada pievienoto vērtību. Tā ir kultūras maiņa, kas notikusi pēdējos 7–10 gados, cilvēki vēlas radīt paši, nevis strādāt lielās kompānijās. Te nav runa tikai par tehnoloģiju uzņēmumiem, bet arī, piemēram, par mājražotājiem. Turklāt arī lielās kompānijas arvien vairāk sāk sadarboties ar jaunuzņēmumiem. Tie pārstāv ļoti plašu nozaru loku, tā nav tikai IT industrija. Piemēram, Baltijas ietvaros Latvijas priekšrocība ir zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumi, kaut šie uzņēmumi attīstās lēnāk nekā citi.

Salīdzinot Baltijas valstis, redzam, ka Igaunijā ir daži izteikti veiksmes stāsti, tās jaunuzņēmumu vidē liela nozīme ir bijusi "Skype". Mums Latvijā iztrūkst tādu pāris samērā lielu veiksmes stāstu ar simtos miljonu piesaistītām investīcijām. Kā mums trūkst, kas jāizdara, lai gūtu šādu impulsu?

M.A. Igauņi tiešām māk pasniegt savu stāstu, kaut, protams, nevar noliegt viņu sasniegto. Nav jau tā, ka igauņi un leiši neskatītos, ko mēs Latvijā darām. Arī mums jaunuzņēmumu vide mutuļo, bet tā ir taisnība, ka mums pietrūkst šī viena lielā veiksmes stāsta. Pētījums parāda, ka Latvijā investīciju darījumu ir vairāk nekā kaimiņvalstīs, bet mazākos apjomos. Piemēram, ja Igaunijā noņem nost dažus lielos darījumus, aina ir pavisam atšķirīga, līdzīgi kā Latvijā bez "Bitfury" investīcijām. Kopumā tas liecina par jaunuzņēmumu vides briedumu, kur igauņiem palīdzēja "Skype" efekts, savukārt mēs vēl esam agrīnā attīstības stadijā. Protams, mēs nevaram sēdēt un gaidīt, kad kaut kas pats no sevis notiks, uzņēmēji mērķtiecīgi strādā.

Z.V. Jaunuzņēmumu vidē būs tikai viens veiksmes stāsts no simta, un tieši šie lielie darījumi ir tie īpašie gadījumi. Tas parāda vides apjomu. Ir viena nianse, piemēram, Igaunijā jebkura diskusija sākas ar tās mērķa noskaidrošanu, savukārt Latvijā tradicionāli diskutējam no opozīcijas skatpunkta, mēs nemēģinām atrast kopsaucēju, vienotu mērķi. Redzot konkrētu mērķi, diskusijas veidojas pavisam atšķirīgi. Turklāt igauņi ir vairāk gājuši digitālās attīstības ceļu, investējot visas valsts digitalizācijā. Tas palīdz valsts uzņēmumiem darboties IT jomā, būt soli priekšā citiem.

Vienlaikus Latvijā lielākais spēks ir zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmumi. Saprotu, ka var būt jautājumi, kāpēc "Groglass" tiek uzskatīts par jaunuzņēmumu, bet jāņem vērā, ka šādiem uzņēmumiem ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai ar saviem produktiem izsistos tirgū. Jā, tas nav jauns uzņēmums, bet veiksmīgs un ar inovatīvām tehnoloģijām.

Tāpat Latvijas jaunuzņēmumi veiksmīgi darbojas B2B (business-to-business) tirgos, līdz ar to nav tik pazīstami patēriņa tirgos. Latvieši bieži vien ir samērā pieticīgi, izdara lielus darbus, bet ne vienmēr par to stāsta.

Cik ļoti jaunuzņēmumu vidi ietekmē tieši mūsu mentalitāte, spēja izvirzīt kopīgu mērķi un virzīties uz to?

M.A. Daļa stāsta ir par mūsu valsts zīmolu, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radītais "Magnetic Latvia". Arī Latvija daudz ko dara digitalizācijas jomā, mēs kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju attīstām "Datos balstītās nācijas" konceptu, tas ir saistīts ar atvērtiem datiem. Šajā iniciatīvā ir iesaistījušies Latvijas lielākie IT uzņēmumi un aicinām iesaistīties jaunuzņēmumus. Padarot pieejamus valsts un pašvaldību datus, tas ir liels potenciāls uzņēmējdarbībai, it īpaši jauniem uzņēmumiem. Mēs strādājam ciešā sasaistē ar akadēmisko sektoru, nozaru uzņēmumiem, pašvaldībām, citām ministrijām, tās ir trīs tēmas – viedās pilsētas, IKT un biomedicīna.

Mūsu kopējam stāstam ir jābūt skaidram un virzītam, mums ir veiksmes stāsti, bet jāspēj mērķtiecīgi tos "iepakot". Protams, var diskutēt par šiem jautājumiem, tomēr LIAA "Magnetic Latvia" ir vienots zīmols, kas reprezentē daudzas Latvijas jomas.

"Mūsu kopējam stāstam ir jābūt skaidram un virzītam, mums ir veiksmes stāsti, bet jāspēj mērķtiecīgi tos "iepakot"," uzskata Ambrēna. Foto: DELFI.

Jaunuzņēmumu pētījumā ir redzamas atšķirības starp Latvijas "Startup" uzņēmumu asociācijas "Startin.lv" un paša pētījuma datubāzi – jaunuzņēmumiem, kas ir iekļauti tajā. Kas ir iemesls šādām atšķirībām?

Z.V. Savu pētījumu sākām ar "Startin.lv", jo tā ir vienīgā pieejamā Latvijas jaunuzņēmumu datubāze, izskatījām arī "Crunchbase" datubāzi un visus citus iespējamos informācijas avotus, piemēram, akselerācijas fondu dalībniekus u. tml. Interviju laikā ar jaunuzņēmumu pārstāvjiem secinājām, ka apmēram 40% gadījumu netiek norādītas veiktās investīcijas, jo to nosaka konfidencialitātes līgumi. Līdz ar to bieži vien šāda informācija nav pieejama publiski, bet pētījumā ir iekļauti jaunuzņēmumi, kuriem ir publiski zināms piesaistītais finansējums. Pētījumā skaidri parādījām atšķirības starp mūsu un asociācijas datubāzi, lai visiem ir skaidrs. Mēs arī visos rādītājos iekļāvām "Bitfury" darbības rezultātus.

Sākoties jaunuzņēmumu pasākumam "Techchill", prezentējāt pētījuma sākotnējo versiju, tomēr gala versijā ir redzami nedaudz precizēti cipari, piemēram, piesaistīto investīciju rādītājā. Par ko ir bijušas diskusijas un šaubas?

M.A. Mums bija atšķirīgi viedokļi par to, kurus uzņēmumus pieskaitīt jaunuzņēmumiem. Īpaši diskutējām par vēlīnas stadijas uzņēmumiem, kas ir saņēmuši riska kapitāla investīcijas tepat Latvijā, tomēr pēc definīcijas tie nekvalificētos kā jaunuzņēmumi. Tie ir stabili un augoši uzņēmumi, noteikti svarīgi ekonomikai, bet izņēmām tos ārā no saraksta.

Pētījumā ir norādīti vairāk nekā 10 jaunuzņēmumu pārdošanas darījumi, viens no tiem ir "4finance". Vai šis uzņēmums ir jaunuzņēmums, un vai arī citi nebanku kreditētāji ir jaunuzņēmumi?

Z.V. "4finance" bija jaunuzņēmums līdz pārdošanas brīdim 2012. gadā. Finanšu tehnoloģiju jomā reizēm ir sarežģīti izvērtēt, kurā brīdī tas ir jaunuzņēmums. Līdz pārdošanas brīdim "4finance" bija inovatīvs un uz tehnoloģijām balstīts uzņēmums, līdz ar to atbilda jaunuzņēmuma definīcijai, kaut gan tolaik nebija pat pašas definīcijas.

M.A. Tajā gadā, kad ir veiktas investīcijas, mēs fiksējam, vai tas ir jaunuzņēmums. Līdz ar to tajā momentā mēs varam runāt par "4finance" kā jaunuzņēmumu, bet tālāk pētījumā šis uzņēmums netiek analizēts. Finanšu tehnoloģiju jomā neskatījām "ātro kredītu" uzņēmumus, protams, var diskutēt, vai "Mintos" un "Twino" ir jaunuzņēmumi. Pārējie ātrie kreditētāji nav jaunuzņēmumi. Par to notiek diskusijas ne vien mūsu vidē, bet arī pašā nozarē. Piemēram, "Nordigen" ir veiksmīgs jaunuzņēmums, kas darbojas finanšu tehnoloģiju jomā.

Z.V. Finanšu tehnoloģiju joma ir tieši saistīta ar naudas lietām, līdz ar to ir rūpīgi jāizvērtē, vai uzņēmumu radītais produkts, instruments var palīdzēt vai graut cilvēku. Te arī ir jautājums un problēma, vai lielāka daļa uzņēmuma ceļ vai grauj sabiedrību. Diemžēl lielai daļai sabiedrības finanšu uzņēmumi saistās ar ātrajiem kreditētājiem, tomēr laikā, kad nav pieejami kredīti, mazie kredīti ir veids, kā gūt papildu finansējumu attīstībai gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem. Šis nebija pētījuma mērķis, jo tad būtu jāveic padziļināta analīze, kāda veida finansējumu kādiem mērķiem piešķir katrs uzņēmums. Turklāt liela daļa šo uzņēmumu darbību veic ārpus Latvijas.

Cik būtiska jaunuzņēmumu darbības daļa ir plāns pārdot biznesu? Kā stimulēt jaunuzņēmumus palikt Latvijā?

M.A. Jaunuzņēmumiem svarīgākais ir piesaistīt investīcijas, ne pārdot biznesu. No tautsaimniecības viedokļa neesam ieinteresēti, ka šie jaunuzņēmumi tiek pārdoti un pārcelti ārpus valsts. Vienlaikus ir svarīgi, ka uzņēmuma uzsāktā ražošana vai produktu izstrāde turpina notikt šeit arī pēc pārdošanas. Labs piemērs ir "Naco Technologies" (tagad – "Schaeffler Baltic"), ko iegādājās vācu rūpniecības uzņēmums "Schaeffler", un tagad Rīgā ir saglabāta intelektuālā kapacitāte.

Līdz ar riska kapitāla tirgus spēcināšanu, biznesa eņģeļu aktivitātēm, izglītošanu ir svarīgi radīt priekšnosacījumus, lai uzņēmumi šeit varētu palikt un augt. Tieši tāpēc riska kapitāla fondi gan agrīnā, gan vēlīnā stadijā ir ļoti būtiski. Aiz jaunuzņēmumiem slēpjas ļoti daudzas nozares, kas skar plašāku uzņēmumu grupu.

Z.V. Anketējot jaunuzņēmumus, apmēram 25% norādīja, ka pašiem ir savs kapitāls. Tie nemēģina meklēt ārējos investorus, bet gan izdzīvot ar saviem resursiem. Jaunuzņēmumu standarta ceļš ir iet cauri investīciju raundiem, un, tiklīdz ir piesaistītas investīcijas, investori vēlas, lai uzņēmums kādā brīdī tiktu pārdots un investori varētu nopelnīt. Tāpēc ir svarīgi runāt par pārdošanas darījumiem, jo šie procesi norāda uz tiem jaunuzņēmumiem, kuri ir gan saņēmuši investīcijas, gan spējuši atmaksāt tās saviem investoriem. Abām šīm jaunuzņēmumu grupām ir atšķirīgas darbības stratēģijas, tāpat jāņem vērā, kādā attīstības stadijā atrodas pats jaunuzņēmums. Lielākie pārdošanas darījumi parāda, cik spēcīga ir jaunuzņēmumu vide.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam pagājušajā gadā ir pieņemta otrā versija, tās mērķis bija palielināt atbalstu saņēmušo jaunuzņēmumu skaitu. Tāpat nozarē gaida trešo versiju, kas varētu atrisināt vēl joprojām sasāpējušus jautājumus. Kad varam gaidīt grozījumus šajā likumā?

M.A. Pirmās versijas gadījumā atbalstu saņēma viens uzņēmums – "Dripitio", tagad tuvāko mēnešu laikā sagaidāms, ka kopumā varētu būt seši, šobrīd ir četri. Atbalstu saņēmušo jaunuzņēmumu skaits nav liels, tam ir gan objektīvi, gan administratīvi iemesli. Likums tika rakstīts samērā strauji, un 2016. gada vidū vairākas lietas mums pašiem vēl nebija līdz galam pārdomātas. Finanšu ministrijā vislielākās bažas bija par to, lai šis jaunais likums nekļūtu par vēl vienu mikrouzņēmumu nodokļa scenāriju, tāpēc pirmā likuma versija bija ļoti stingra. Vienlaikus tas bija labs signāls starptautiskajā vidē, ka Latvijā ir šāds speciāls likums jaunuzņēmumiem.

Perfektu instrumentu nav nevienā jomā, un ir labi, ka mums ir vieta uzlabojumiem. Otrajā likuma versijā paplašinājām kvalificēto investoru sarakstu, piemēram, ietverot arī biznesa eņģeļus un akselerācijas fondus. Ņemot vērā, ka valsts līdzfinansētās akselerācijas platformas ieskrējās vien pagājušā gada beigās un likumā tika izvirzīts nosacījums, ka kvalificētajiem investoriem vispirms ir jāveic investīcijas, un tās tika veiktas 2018. gada nogalē, kvalificēto investoru saraksts šobrīd ir neliels. Tobrīd neparedzējām, ka tas prasīs tik ilgu laiku.

Mūsu primārais mērķis ir sniegt atbalstu, lai programmas viena otru papildinātu. Piemēram, lai uzņēmumi, kas ir izgājuši akselerācijas programmu un uzsākuši attīstību, var atnākt un saņemt atbalstu, kas veido gana lielu kapitālieguldījumu sākotnējā stadijā – darbaspēka nodokļu atlaides un grantu kvalificēta darbaspēka piesaistei. To ļoti veiksmīgi izmanto, piemēram, "Nordigen". Ir divas monētas puses, vieni uzskata, ka šī ir ļoti birokrātiska procedūra, jā, daļēji tam var piekrist, tomēr jāņem vērā, ka šī ir Eiropas fondu nauda un līdz ar to ir jāievēro noteiktas procedūras. No otras puses, ja mēs vēlētos šo programmu finansēt tikai no valsts budžeta, tad otrā svaru kausā būtu jāieliek mediķu, skolotāju, infrastruktūras u. c. vajadzības.

Nav jau tā, ka mēs ministrijā nesaprastu, kas tieši normatīvajos aktos nestrādā, bet mums ir jāsalāgo dažādas intereses, lai šis likums netiktu izmantots negodprātīgi. Mums ir laba argumentācija, jo esam izpētījuši, ka pašreizējā ietvarā no 100 uzņēmumiem tikai 14 varētu kvalificēties nosacījumiem. Tas nozīmē, ka šādā redakcijā to nekad nevarētu izmantot līdzīgi kā mikrouzņēmumu nodokļu režīmu.

Mums ir vairāki secinājumi saistībā ar iepriekšējo likuma versiju, jo tad mēs virzījām vairākas lietas, bet tās netika apstiprinātas. Mēs turpināsim virzīt nosacījumus, kas saistīti ar jaunuzņēmumu kvalifikāciju, mīkstinot šos nosacījumus. Bija bažas par to, lai lielie uzņēmumi nenodalītu savus inovāciju departamentus un nepārdēvētu tos par jaunuzņēmumiem.

Problēma ir tajā, ka mums šajā programmā nav tādas labas vilkmes un ļoti bieži katru gadījumu nākas skatīt individuāli, jo uzņēmumu struktūras var būt ļoti dažādas. Vēlamies vispārināt prasības par reorganizāciju, par uzņēmumu struktūru pārnesi, lai tie uzņēmumi, kas saņem investīcijas ārvalstīs, varētu kvalificēties atbalstam arī Latvijā. Tradicionāli, lai varētu saņemt investīciju noteiktā valstī, tajā ir jābūt reģistrētai uzņēmuma struktūrvienībai – mātes vai meitas uzņēmumam. Kamēr Latvijā bija vērojams fondu iztrūkums, daudzi un perspektīvi uzņēmumi investīcijas meklēja ārzemēs un dibināja tur struktūrvienības, bet tagad šī iemesla dēļ mēs nevaram tos atbalstīt. No vienas puses, vēlamies izslēgt shēmošanas iespējas, no otras, ir jāatbalsta tie uzņēmumi, kas Latvijā rada darbvietas, maksā nodokļus utt.

Nākamajā likuma versijā rediģēsim prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem, ierobežosim birokrātiskās procedūras. Šie grozījumi nebūs smagnēji, bet gana nelieli, ar iespējami lielāku atdevi.

Esam arī domājuši par tiem uzņēmumiem, kuri neplāno vai vēl nav piesaistījuši investīcijas, piemēram, minētie 25% jaunuzņēmumu. Jautājums ir, kā atbalstīt šādus jaunuzņēmumus, jo šeit ir lielas bažas par optimizācijas shēmām. Tomēr tas būtu viens no veidiem, kā uzlabot šo programmu.

Līdz maija beigām plānojam uzsākt diskusijas un izsludināt likuma grozījumus valsts sekretāru sanāksmē.

"Katrs jaunuzņēmums, kam ir sasniegumi, ir apbrīnas vērts – cik daudz viņi ir cīnījušies, kā pārdomājuši savu stratēģiju, kā veidojuši savu budžetu utt. Šie uzņēmumi ir uzbūvējuši produktus no nulles," teic Vipule. Foto: DELFI.

Kuri, jūsuprāt, šobrīd ir veiksmīgākie un perspektīvākie Latvijas jaunuzņēmumi?

M.A. "Aerones" ir tiešām liels potenciāls industriālo dronu segmentā, viņi sevi ir pierādījuši, un uzņēmuma vārds ir izskanējis pasaulē. Man tuva ir mūzikas industrija – redzu, ka "Sonarworks" ir potenciāls, paplašinot produktu klāstu. Arī "Anatomy Next" komandai "deg acis", viņi jau strādā lielos tirgos, ir daudz ko panākuši.

Z.V. Katrs jaunuzņēmums, kam ir sasniegumi, ir apbrīnas vērts – cik daudz viņi ir cīnījušies, kā pārdomājuši savu stratēģiju, kā veidojuši savu budžetu utt. Šie uzņēmumi ir uzbūvējuši produktus no nulles, no nekā, visa cilvēku enerģija aiziet tikai tam, un ir redzama vēlme mainīt pasauli.

Source

DELFI Bizness

Tags

Jaunuzņēmumi Ekonomikas ministrija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Nokia Skype
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form