Foto: Publicitātes attēli
Valdības lēmums pārdalīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu – 100 miljonus latu, kas bija paredzēti jauno pasažieru vilcienu iegādei, tuvinātu Latvijas valsti nelabvēlīgam mediācijas procesa iznākumam Stokholmas arbitrāžā, otrdien raksta ”Dienas Bizness”.

Šādu viedokli pauduši vairāki laikraksta aptaujātie juristi un vērtējuma pamatā ir arguments, ka valsts, vēlēdamās pārdalīt šo ES līdzfinansējumu citiem projektiem, cenšas radīt nosacījumu, ka 2.aprīlī noslēgtā līguma starp AS ”Pasažieru vilciens" (PV) un konkursā uzvarējušo Spānijas kompāniju CAF nevar būt spēkā, jo ES līdzfinansējums ir būtisks šī noslēgtā līguma stūrakmens.

Proti, šādu rīcību Stokholmas arbitrāžā varot iztulkot kā apzinātu, lai izvairītos no noslēgtā līguma (ir dažādi spriedumi par to, vai tas ir vai nav spēkā) izpildes.  Lai arī šobrīd nav skaidrs, kādas varētu būt Stokholmas arbitrāžas  - mediācijas -  lēmums, tomēr ir tikai trīs pamata iespējas.

Pirmā - Latvija pierāda savu taisnību, ka līgums nav  stājies spēkā un līdz noteiktajam termiņam nav izdevies vienoties ar CAF par noslēgtā līguma izmaiņām, lai novērstu risku šajā iepirkumā palikt bez 100 miljonu eiro ES līdzfinansējuma.

Otrā iespēja - CAF pierāda savu taisnību, ka noslēgtais līgums ir stājies spēkā (to apliecinātu arī CAF vēstule PV, ka Spānijas kompānija uzskata: visi priekšdarbi, lai līgums varētu sākt darboties, ir pabeigti, šķēršļi novērsti), un Latvijai arbitrs uzliktu par pienākumu pildīt noslēgto 610 miljonu eiro vērto pasažieru vilcienu iepirkumu un 30 gadu to apkalpošanas līgumu.

Savukārt vissliktākais risinājums būtu tad, ja CAF pierādītu savu taisnību un arbitrs nolemtu, ka Latvijai ir jāsamaksā CAF negūtā peļņa, kas būtu daudzu desmitu miljonu eiro apmērā, norāda laikraksts.  

Jau ziņots, ka valdība iepriekš pilnvaroja Satiksmes ministriju (SM) sākt sarunas ar Eiropas Komisija (EK) par iespēju izmantot bēdīgi slavenajam vilcienu iepirkumam paredzētos Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus - 100 miljonus latu - citiem mērķiem.

Konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A." (CAF). Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas bija plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, bet "Pasažieru vilciena" (PV) līdzfinansējums - 44 miljoni latu. Kopējā līguma vērtība ar vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā bija paredzēta 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu).

Iepriekšējā PV vadība līgumu ar CAF parakstīja šā gada 2.aprīlī, taču tas nestājās spēkā, jo parakstītais dokuments atšķīrās no valdībā akceptētā līgumprojekta. Lai Latvija nezaudētu ES līdzfinansējumu projektā, PV piedāvāja CAF grozīt aprīlī parakstīto līgumu. Par grozījumiem vilcienu iepirkuma līgumā bija jāvienojas līdz 2.oktobrim, līdz kuram neizdevās vienoties par izmaiņām līgumā.

PV vēlējās sludināt jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, kas būtu mazāk apjomīgs nekā iepriekš iecerētais. Proti, konkursu sludinātu vien par vilcienu iegādi, bet to uzturēšanu un apkopi varētu nodrošināt ar PV saistītais uzņēmums pašmāju uzņēmums "VRC Zasulauks", iepriekš pēc neveiksmīgajām sarunām ar CAF lēsa PV vadība.

Jautājums par vilcienu iepirkumu skatīts valdības pagājušās nedēļas sēdē, taču nekāds lēmums tad netika pieņemts saistībā ar koalīcijas partnera - Reformu partijas (RP) - ministru iebildēm. Valdības sēdē klātesošie RP ministri - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts - iebilda pret steigu, kādā jautājums virzīts un uzstāja uz plašākām diskusijām pirms lēmuma pieņemšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!