Latvija ir gatava turpināt diskusijas par Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm saistībā ar Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pieslēgšanu energosistēmai, norādījusi Latvijas Ekonomikas ministrija.
Tā uzsvērusi, ka jaunā tirdzniecības metodika, kuru kā kompromisu izstrādājuši trīs Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sadarbībā ar ministrijām un piedaloties Eiropas Komisijai (EK), jau darbojas un ir efektīva, bet Krievijas institūciju uzrādītie sertifikāti garantē, ka no šīs valsts importētā elektroenerģija nav ražota Baltkrievijā.
"Šai procesā mēs konsekventi ievērojam lēmumus un principus, par kuriem Baltijas valstis kopīgi vienojušās pēc pusotru gadu ilgām sarunām, bet joprojām esam gatavi turpināt konstruktīvas diskusijas," ziņu aģentūras BNS Lietuvas redakcijai norādījusi Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle.
Pēc viņas teiktā, prasība par elektroenerģijas izcelsmes garantijām tika ievērota, kolīdz Latvija šomēnes atvēra elektroenerģijas tirdzniecības robežu importam no Krievijas uz Baltiju.
"Krievijas atbildīgās institūcijas uzrāda sertifikātu, kas apliecina, ka no Krievijas tiek importēta elektroenerģija, kas ražota šai valstī. Šis mehānisms ir paredzēts arī mūsu nacionālajos tiesību aktos, kurus novembra sākumā apstiprināja Ministru kabinets," apliecinājusi Rozentāle.
Ekonomikas ministrijas pārstāve arī norādījusi, ka Latvija un Igaunija nerisina sarunas par jaunu divpusēju metodiku.
"Mums jau ir labi funkcionējoša metodika, par kuru trīs Baltijas valstis vienojušās. Tas ļauj mums saglabāt "status quo" tirdzniecībā ar trešajām valstīm līdz 2025. gadam. Nenotiek nekādas papildu diskusijas par citām metodikām," viņa skaidrojusi.
3. novembrī Baltkrievijā sāka darbu Astravjecas AES, ko Lietuva uzskata par nedrošu un vēlas nodrošināt šai spēkstacijā saražotās elektroenerģijas importa bloķēšanu. Saskaņā ar Lietuvas lēmumu tūlīt pēc tam tika slēgta Baltkrievijas-Lietuvas elektroenerģijas tirdzniecības robeža trešo valstu elektroenerģijas importam uz Baltiju, lai gan fiziski elektroenerģija turpina plūst pa abas valstis savienojošajām pārvades līnijām. Divas dienas vēlāk Latvija atvēra elektroenerģijas tirdzniecības robežu importam no Krievijas uz Baltiju.
Kā ziņots, Lietuva nav apstiprinājusi pieminēto trīspusējo metodiku, un Valsts enerģētikas regulēšanas padome šomēnes paziņoja, ka to arī neapstiprinās, jo uzskata, ka tā nenovērš Astravjecā ražotās elektroenerģijas nonākšanu Lietuvas tirgū, turklāt palielina elektroenerģijas plūsmu no Krievijas uz Baltijas valstīm.
Metodiku kritizējusi arī nesenajās Seima vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" un tās kandidāts enerģētikas ministra amatam Daiņus Kreivis. Šīs metodikas kritiķi uzskata, ka Lietuvā no Baltkrievijas nonākošā fiziskā elektroenerģija tiek tirgota Latvijā un par to maksā arī Lietuvas patērētāji.
Lietuvas aizejošās valdības ārlietu ministrs Lins Linkevičs nesen vērsās pie Latvijas ārlietu ministra Edgars Rinkēviča (JV), lūdzot turpināt diskusijas par elektroenerģijas tirdzniecību.
Kā uzskata Lietuvas Ārlietu ministrija, kamēr jauno metodiku nav apstiprinājušas visas trīs Baltijas valstis, paliek spēkā 2018. gada metodika, kas paredz, ka pēc Astravjecas AES iedarbināšanas, kad Lietuva pārtrauc tirdzniecību ar Baltkrieviju, Latvija un Igaunija neveic elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju un tirdzniecība turpinās vienīgi starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Lietuvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
