Latvijā krītas dzimstība un turpina samazināties migrācija
Foto: PantherMedia/Scanpix

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons 920 tūkst. iedzīvotāju – par 14,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2018. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkstošiem

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos divos gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,74% salīdzinājumā ar 0,96% 2016. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 19,3 tūkstoši bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017. gadā), bet nomira 28,8 tūkstoši cilvēku (par 63 vairāk). Negatīvais dabiskais pieaugums 9,5 tūkstoši ir lielākais pēdējo septiņu gadu laikā.

2018. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 10,9 tūkstoši cilvēku (par tūkstoti vairāk nekā 2017. gadā) un izceļoja 15,8 tūkst. (par 1,9 tūkstošiem mazāk).

4,5 tūkstoši jeb 41% iebraucēju ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Daļu Latvijā ieradušos iedzīvotāju – 4,9 tūkstoši jeb 44% veidoja Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Uz ES valstīm emigrēja 13,2 tūkst. iedzīvotāju. Galvenās emigrācijas mērķvalstis bija Lielbritānija un Vācija. 82% aizbraucēju bija Latvijas valstspiederīgie.

Pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits 2018. gadā palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem.

Turpinās sabiedrības novecošanās

Nelielais dzimstības pieaugums 2013–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču 2018. gadā bērnu skaits vecumā 0–14 gadi samazinājās, jo dzimušo skaits bija par pusotru tūkstoti mazāks nekā 2017. gadā. Bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir 15,9%. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpināja samazināties – par 16,5 tūkstošiem jeb 1,4%, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma – 2018. gadā par 2,3 tūkstošiem. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 22,5% 2018. gada sākumā līdz 22,8% 2019. gada sākumā.1

2018. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļi – par 2,2%, lietuvieši – par 2,1%, baltkrievi – par 2%, krievi – par 1,8%. Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,1 procentpunktu un 2019. gada sākumā bija 62,3%.

Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2018. gada sākumā – 85,9%), 10,7% nepilsoņi (11,1%) , 2,2% – Krievijas pilsoņi (2,2%). 51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 64%,un tikai 37% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Salīdzinājumam daži demogrāfiskie rādītāji Baltijas valstīs: iedzīvotāju skaits Igaunijā 2019. gada sākumā bija viens miljons 324,8 tūkstoši (par 5,7 tūkstošiem vairāk nekā 2018. gadā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 1,4 tūkstoši (2018. gadā Igaunijā piedzima 14,4 tūkstoši, bet nomira 15,8 tūkstoši), bet pozitīvs starptautiskās ilgtermiņa migrācijas saldo – 7,1 tūkstoši (2018. gadā no citām valstīm ieradās 17,6 tūkst., bet izceļoja 10,5 tūkst.).2

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2019. gada sākumā bija divi miljoni 794 tūkstoši (iedzīvotāju skaita samazinājums – 14,9 tūkstoši). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11,6 tūkstoši (dzimušo skaits 2018. gadā – 28 tūkstoši, mirušo skaits – 40 tūkstoši) un negatīvs migrācijas saldo – 3,3 tūkstoši.3

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. Pēc pāris gadiem – 2021. gada maijā – atbilstoši šai metodei tiks veikta arī tautas skaitīšana, un iedzīvotājus neaptaujās. Līdz ar to dati par ikgadējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī 2021. gada sākumā vienlaikus būs arī tautas skaitīšanas dati.

2021. gada tautas skaitīšana, kas ir lielākais un senākais iedzīvotāju apsekojumus, turpmāk tiks pilnībā balstīta uz administratīvajiem datiem. Tas būs milzīgs solis mūsdienu prasībām atbilstošas statistikas sagatavošanai, tādējādi pievienojoties attīstīto ziemeļvalstu grupai, kuru piemēram sekos arī Latvija. Jau šobrīd CSP sagatavojusi un testējusi lielāko daļu metodoloģijas kvalitatīvai rādītāju sagatavošanai. Šāda tautas skaitīšana nodrošinās būtisku līdzekļu ietaupījumu, turklāt iedzīvotāji vairs netiks traucēti.

Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.

Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.

1 Pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās tiek aprēķināts pilnos gados atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 2019. gada sākumā darbspējas vecums ir 15 – 62 gadi un pensijas vecums – 63 un vairāk gadi.
2 Igaunijas statistikas biroja 9. maija preses relīze.
3 Lietuvas statistikas biroja 23. maija relīze.

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība Migrācija

Comment Form