Latvijas–Igaunijas kopīgais vēja parks jūrā: kur varētu atrasties un kad tikt izbūvēts

Latvija kopā ar Igauniju ir uzsākusi projektu "ELWind" pie kopīga jūras vēja parka izveides, tas ir stratēģisks desmitgades enerģētikas projekts. Vienlaikus Igaunijas lielākais enerģētikas uzņēmums sadarbībā ar dāņu kompāniju plāno izbūvēt vēja parku Rīgas jūras līcī, ietverot arī Latvijas teritoriālos ūdeņus. Turklāt abos projektos sakrīt viens abu pušu iezīmētais laukums jūrā. Portāls "Delfi" vērtē abu valstu atjaunīgās enerģijas ambīcijas Baltijas jūrā, uzsverot vajadzību Latvijai pastāvēt uz savu iedzīvotāju interesēm. Ņemot vērā, ka šādi projekti paģēr vairākus simtus miljonu eiro investīcijās, būtiski vērtēt līdzfinansējuma apmēru, ko var piesaistīt no Eiropas Savienības.

Pagājušā gada septembrī Latvija kopā ar Igauniju noslēdza memorandu par atkrastes vēja enerģijas kopprojektu "ELWind", kurā atkrastes vēja parku plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā, to izvietojot Latvijas un/vai Igaunijas teritoriālajos ūdeņos. Projektā šobrīd notiek darbs pie atkrastes vēja parka laukuma izvēles. Un šī gada nogalē tiks izvēlēts kopprojekta ietvaros attīstāmais vēja parka laukums, pēc tam – uzsākts darbs pie ietekmes uz vidi novērtējuma.

"Projektā iesaistītas divas valstis (Latvija un Igaunija), un šī iemesla dēļ sadarbību nepieciešams veidot un izmantot jēgpilni, lai tā pēc iespējas būtu izdevīga arī Latvijai un mēs nenonāktu situācijā, ka Latvijas patērētāji maksā par to, ka igauņi varēs izmantot AER elektroenerģiju," uzsver "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs un SIA "Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags atgādina, ka atkrastes vēja parka attīstībai dinamiku piedeva izpēte, kas tika veikta pirms pāris gadiem Baltijas jūras teritoriālajos ūdeņos, aptverot gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis. Potenciāls, kas atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ūdeņos, vairākas reizes pārsniedz to elektroenerģijas apjomu, ko mēs patērējam. "Lai pildītu klimata mērķus un Parīzes nolīgumu, mums vajadzēs ļoti daudz enerģijas, ar kuru aizvietot fosilo degvielu. Jūras vēja attīstība ir nākamās desmitgades jautājums, šobrīd ir svarīga sākotnējā izpēte par aizsargājamām teritorijām, transporta ceļiem, dabu u. c.," teic Vanags.