LDDK: Jaunā virsstundu apmaksas kārtība nav pretrunā Satversmei
Foto: DELFI

Saeimā pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka jaunu virsstundu apmaksas kārtību, nav pretrunā Satversmei, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), tādējādi paužot pretēju viedokli Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kas uzskata grozījumus likumā par neatbilstošiem Satversmei.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, slēdzot ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, uzsvēra, ka Latvijā ir būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus, lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem.

"Vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse, šeit nepastāv Satversmes tiesas riski," uzsvēra Meņģelsone.

Pēc viņas teiktā, nozares koplīgums ir sociālā dialoga instruments. Tā primārais mērķis ir uzlabot darba ņēmēju tiesiskās attiecības un stiprināt sociālo aizsardzību un sociālās garantijas. "Koplīgums satur kompleksus, līdzsvarotus risinājumus, kas ir vērsti uz nodarbināto situācijas uzlabojumu. Vienlaikus nozaru koplīgums kalpo arī kā nozares uzņēmēju konkurētspējas un ilgtspējas paaugstināšanas instruments," teica Meņģelsone.

Viņa arī norādīja, ņemot vērā, ka koplīgumu slēdz darba devēju pārstāvošas organizācijas, apvienības un uzņēmumi no vienas puses un arodbiedrības no otras puses, ir nodrošināts samērīgs līdzsvars darba ņēmēju interešu un darba devēju interešu pārstāvībai.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns piekrita, ka Darba likuma grozījumi atbilst Latvijā ratificētajām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, tādējādi tas principiāli nevar būt pretrunā Satversmei.

Pēc viņa teiktā, līdzīgas tiesības atkāpēm no darba tiesību normām ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos ir iekļautas arī Lietuvas un Igaunijas likumos. Tāpat šāda tradīcija un prakse ir Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Somijā. SDO konvencijas nosaka, ka par šādu principu ir jāvienojas sociālajiem partneriem, šādai atkāpei ir jābūt paredzētai Darba likumā, tām ir jābūt savstarpējām un ar konkrētām robežām.

Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane piebilda, ka patlaban ir būtisks izšķiršanās brīdis, kas noteiks to, vai būvniecībā nodarbinātie no nākamā gada saņems gandrīz divas reizes lielāku minimālo algu un labākas sociālās garantijas. "Beidzot ir jāizšķiras, vai vēlamies sev "zemo algu valsts" nākotni, vai arī ieviest tādu biznesa modeli, kas uzņēmējiem liktu domāt par produktivitāti, būt efektīvākiem un rūpēties par kvalificētu darbinieku piesaisti," viņa teica.

Jau vēstīts, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, slēdzot ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabāsies līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Egils Baldzēns Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Līga Meņģelsone Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus