Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzstāj uz nepieciešamību steidzami risināt ieilgušās problēmas STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas izglītībā, jo šajā jomā ir nepietiekams absolventu skaits gan profesionālajā vidējā, gan arī augstākajā izglītībā un jau ilgstoši veidojas darbaspēka iztrūkums, paziņojumā presei norāda LDDK.
Pēc LDDK paustā, līdzšinējā pieredze rāda, ka vispārējās izglītības iestāžu absolventi nereti ir nepietiekami sagatavoti studijām augstskolā, īpaši eksaktajās zinātnēs. Par to liecinot lielais studentu atbirums, un tikai neliels skaits izglītojamo izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā.
"Kā rāda darba tirgus prognozes, Latvijā nākotnē būs liels dabas un inženierzinātņu speciālistu iztrūkums, kas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību," pauž LDDK.
Lai risinātu šos jautājumus, LDDK kopā ar SIA "Latvijas mobilais telefons", Rīgas Tehnisko universitāti un citiem sadarbības partneriem ir sagatavojis ideju par STEAM liceja attīstību. Proti, izveidot tiešsaistes kursus vidusskolas līmeņa matemātikas, fizikas un ķīmijas priekšmetiem, lai skolēniem un pirmo kursu studentiem būtu pieejami mūsdienīgi digitālie mācību materiāli, kas vienlaikus nodrošina skaidru struktūru un nepieciešamo atbalstu, sekmējot skolēnu un studentu pašvadītu mācīšanos.
LDDK arī atbalsta kopīgi ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) virzīto ideju par plašāku atbalstu fizikas, matemātikas un ķīmijas apguvei vidējā izglītības posmā. LDDK aicina rast iespēju nodrošināt pietiekamu finansējumu pilotprojektam, lai līdz 2023.gada septembrim Latvijas fizikas skolotājiem būtu pilns metodisko materiālu komplekts fizikas kursam un būtu sagatavotas iestrādes valsts līmeņa metodiskā atbalsta sistēmas izveidei.
Tāpat darba devēji atkārtoti aicina ieviest centralizēto dabaszinātņu eksāmenu pamatskolas noslēgumā un obligātu centralizēto eksāmenu kādā no dabaszinātņu jomām vidusskolā, kas vienlaikus atspoguļotu Latvijas skolēnu zināšanu līmeni šajos priekšmetos un situācijas nopietnību
Valsts līmenī būtiski arī rast līdzekļus, lai skolēniem visā Latvijā būtu iespēja un motivācija piedalīties tehniskās jaunrades nodarbībās, jo pašlaik tikai apmēram 5% no visiem interešu izglītības dalībniekiem apmeklē tehniskās jaunrades pulciņus, norāda LDDK.
Vienlaikus organizācija norāda, ka neviena no šīm iniciatīvām nav īstenojama bez labi sagatavota un motivēta pedagoga, tāpēc LDDK ieskatā būtiski nodrošināt atbilstošu atalgojumu un citu nepieciešamo atbalstu, lai skolotāji var atbilstoši veikt savus pienākumus, savukārt skolēni izvēlētos apgūt skolotāja profesiju un pēc iegūtās izglītības arī turpinātu darbu skolā.
Vienlaikus ir jāturpina darbs pie skolu tīkla sakārtošanas, lai efektīvāk izmantotu izglītības sistēmā jau šobrīd pieejamos resursus, norāda LDDK.
Jau vēstīs, ka par ilgstošu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) bezdarbību, neieviešot eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, LETERA valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs prasīs izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) demisiju.
Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kārtējo reizi diskutēja par obligāto valsts pārbaudes darbu fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs ieviešanu.
LETERA apkopotie dati liecina, ka Latvijā 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process.
Lai ilustrētu situāciju Latvijā attiecībā uz fizikas eksāmena kārtotāju skaitu, LETERA ir sagatavojusi karti, atainojot vidusskolas un ģimnāzijas, kurās skolēni ir kārtojuši centralizēto eksāmenu fizikā un kurās ir bijis vismaz viens skolēns, kura rezultāts eksāmenā bija augstāks par 60%.
LETERA apkopotie dati liecina, ka 2020./2021.mācību gadā no kopumā 316 skolām 139 vidusskolās un ģimnāzijās skolēni kārtoja fizikas eksāmenu. Turklāt eksāmena rezultāti virs 60% bija skolēniem 75 skolās jeb 24% no visām skolām.
Bergs uzsvēra, ka situācija ar katru gadu pasliktinās. Ja 2011.gadā fizikas eksāmenu kārtoja skolēni 81% skolu, tad 2021.gadā - 44% skolu.
Šāda situācija LETERA rada bažas, ka 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process, kas radītu skolēnos interesi par fizikālajām vai inženierzinātnēm un rosinātu vēlmi attīstīt karjeras šajās jomās.
Šodien komisijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes sēdē vienojās, ka mēneša laikā IZM jāiesniedz Saeimā priekšlikumi par obligāto valsts pārbaudes darbu fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs ieviešanu.
Pretējā gadījumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Vispārējās izglītības likumā papildinās 15.pantu ar nosacījumu, ka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts nosaka valsts pārbaudes darbus, no kuriem vismaz viens pārbaudes darbs ir dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu vai matemātikas padziļinātajā kursā augstākajā mācību satura apguves līmenī. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka gadījumā, ja IZM nerisinās šo jautājumu, Saeima to izdarīs pāris nedēļu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
