Foto: Unsplash

Šā gada 2. ceturksnī mikroģenerācijas pieslēgumu temps saglabājies straujš, jūnija beigās sasniedzot 4816 kopējo pieslēgumu skaitu ar kopējo jaudu 36 MW, liecina jaunākais AS "Sadales tīkls" apskats.

Vidējais pieaugums 1. pusgadā bijis ap 550 sadales tīklam pieslēgtu saules paneļu iekārtu ik mēnesi. Šobrīd uzstādīto mikroģeneratoru skaits jau pārsniedz 6000, un to kopējā jauda sasniedz gandrīz 50 MW. "Sadales tīkla" eksperti prognozē, ka līdz gada beigām sadales sistēmai varētu būt pieslēgti vairāk nekā 10 000 mikroģeneratoru.

Līdz 2022. gada 30. jūnijam sadales sistēmai pieslēgtas 125 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 8,5 MW. Interese par jaunu projektu attīstīšanu ir daudzkārt lielāka. Kopējais pieteikto projektu apjoms, kam "Sadales tīkls" izsniedzis pieslēguma tehniskās prasības un attiecīgi rezervējis jaudas, 1. pusgada beigās pietuvojās 1 GW. Uzņēmuma eksperti prognozē, ka manāmu papildinājumu kopējā Latvijā saražotās enerģijas bilancē saules enerģija sāks veidot jau 2023. gada vasarā, kad būs realizēta vismaz daļa no šobrīd uzsāktajiem projektiem.

Interesi par elektrības ražošanu no saules patiesi var dēvēt par sprādzienveidīgu, vienlaikus tas izraisījis daudz jautājumu par nepieciešamo jaudu apjomu un to pieejamību, norāda "Sadales tīkls" eksperti.

Pie sadales operatora AS "Sadales tīkls" rezervēto jaudu apjoms atjaunīgās enerģijas (dažādi enerģijas avoti) ražošanai sasniedz 1 GW, bet pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē – ap 3,5 GW.

Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW; vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW. Kopējais nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pie abiem elektroapgādes operatoriem pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt vairāk, nekā Latvijā nepieciešams. Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu, kā arī citus pieejamos ražošanas resursus (ūdens, biomasa, gāze).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!