Foto: Reuters/Scanpix

Lielāko valsts naftas produktu drošības rezervju apjomu uzglabās uzņēmums "Vitol SA", ar kuru pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par 11,928 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).

Noslēgtais līgums paredz, ka "Vitol SA" Latvijas teritorijā uzglabās 200 000 tonnas dīzeļdegvielas.

Otrs apjomīgākais līgums par 1 843 200 eiro bez PVN noslēgts ar Nīderlandē reģistrēto uzņēmumu "Gunvor Petroleum Rotterdam B.V" par 120 000 tonnu benzīna uzglabāšanu Nīderlandes teritorijā. Kā iepriekš norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, "Gunvor" ilgus gadus piederējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņam Genādijam Timčenko.

Trešais apjomīgākais līgums par 236 016 eiro bez PVN noslēgts ar SIA "RDZ Energy" par 13 200 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.

Seko 234 024 eiro bez PVN vērtais līgums ar Lietuvas uzņēmumu "Okseta" par 9800 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Lietuvas teritorijā.

Piektais apjomīgākais līgums par 115 920 eiro bez PVN noslēgts ar SIA "Pirmas" par 3000 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.

Sestais pēc apjoma ir 100 800 eiro bez PVN vērtais līgums ar SIA "Circle K Latvia" par 1000 tonnu benzīna un 1000 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.

Septītais pēc apjoma ir 96 720 eiro bez PVN vērtais līgums, kas noslēgts ar AS "Ventbunkers" par 2600 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.

Savukārt astotais pēc apjoma ir 57 708 eiro bez PVN vērtais līgums ar Lietuvas uzņēmumu "Baltic Petrolium" par 2100 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Lietuvas teritorijā.

Visi līgumi ar šiem uzņēmumiem noslēgti 2020.gada nogalē, pavēstīja BVKB pārstāvji.

BVKB pērn 17.decembrī noslēdzis iepirkumu "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei" un izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz 2020.gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē.

Plānotais līgumu darbības periods ir 2021.gads, savukārt kopējā paredzamā līgumcena - 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021.gadā BVKB piešķīris astoņiem uzņēmumiem - SIA "Pirmas", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", "Vitol SA", "Gunvor SA", kā arī Lietuvas uzņēmumiem "Okseta" un "Baltic Petrolium".

Šogad Latvijā uzglabājamās degvielas apjoms ir pieaudzis, sasniedzot 63%. Tāpat, valsts šajā gadā ik mēnesi ietaupīs vismaz vienu eiro par katru uzglabājamo degvielas tonnu, jo, salīdzinot ar 2018.gada rezervju iepirkumu, šajā iepirkumā vidējā svērtā cena par vienas tonnas uzglabāšanas pakalpojumu vienam mēnesim ir mazāka - 3,45 eiro/tonnā, informēja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

Viņa arī atgādināja, ka valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas sistēma tuvākajā nākotnē kopumā ir jāpārskata - jāņem vērā arī fakts, ka primāri Eiropas Savienības līmenī šīs rezerves nepieciešams uzturēt tautsaimniecības vajadzībām, lai krīzes situācijā degviela būtu pieejama iedzīvotājiem, kā arī glābšanas dienestiem.

No kopējā rezervju apjoma 121 000 tonnu jeb 34% ir benzīns un 231 700 tonnas jeb 66% ir dīzeļdegviela. Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 63% (99,5% dīzeļdegviela, 0,5% benzīns), Nīderlandē 34% benzīna, bet Lietuvā 3% dīzeļdegvielas.

Kopumā BVKB iepirkuma procedūras pirmajā kārtā piedalījās 15 kandidāti, tie visi tika atzīti par piemērotiem un aicināti iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūras otrajā kārtā. Izvērtēšanas rezultātā no 10 iesniegtajiem piedāvājumiem astoņu pretendentu piedāvājumi atzīti par atbilstošiem iepirkuma procedūras otrās kārtas nosacījumiem. Birojs iepirkuma ietvaros veicis arī potenciālo degvielas uzglabāšanas vietu pārbaudes, ar mērķi pārliecināties par pretendentu piedāvātā apjoma faktisko pieejamību Latvijā.

Jau ziņots, ka BVKB pērn jūnijā izsludinājis iepirkumu procedūru par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021.gadam. Eiropas Savienības (ES) Direktīva 2009/119/EK Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, uzliek par pienākumu vienmēr uzturēt naftas produktu obligātās rezerves tādā daudzumā, kas atbilst 90 dienu vidējam importa daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. Valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšana jāveic konkursā izvēlētiem komersantiem, kas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes gadījumā apņemas Latvijai šos naftas produktus piegādāt vajadzīgajā daudzumā.

BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nepārsniedzot kopējo līgumcenu. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta - Latvijas teritorija vai citas ES dalībvalstis.

2021.gadā BVKB naftas produktu drošības rezervēm plāno īstenot ne vien apjoma, bet arī naftas produktu kvalitātes kontroli.

Kopš 2020.gada 1.janvāra BVKB pilda centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, organizējot iepirkumu drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī administrē šo pakalpojumu.

Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien izskatīšanai valdības sēdē bija iesniegusi priekšlikumu turpmāk valstij pašai iegādāties nepieciešamo naftas produktu apmēru un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību.

Tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja uz divām nedēļām atlikt minētā jautājuma izskatīšanu, jo EM priekšlikumu nebija iesniegusi saskaņošanai Tieslietu ministrijā (TM). Jautājumu par naftas drošības rezervju glabāšanu pārrunās sadarbības sanāksmē, ceturtdien vienojās ministri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!