Liepājā uzsāk Karostas kanāla sanācijas projekta otro kārtu

Īstenojot Projektu, ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tiks veicināti Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšana - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Kā norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, projekts ir unikāls un ļaus sasniegt vairākus mērķus, gan risinot vides un ekoloģijas jautājumus Baltijas jūras reģionā, gan dzēšot to no HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu" saraksta, gan paverot iespējas nākotnē turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās.

Projekts tiek realizēts kopā ar Latvijas partneri - biedrību "Baltijas krasti" un Norvēģijas partneri - institūtu "Norvēģijas ūdens pētījumu institūtu". Partneru pieredze ir būtiska projekta mērķu sasniegšanai, jo ir nepieciešama zināšanu pārnese projekta veiksmīgai norisei un ir nepieciešami sabiedrības informēšanas pasākumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz vēsturiski piesārņotām vietām un to mijiedarbību ar cilvēka veselību un jūras ekoloģisko stāvokli.

Liepājas SEZ pārvalde 2021.gada 13.septembrī parakstīja līgumu ar projekta Latvijas partneri - biedrību "Baltijas krasti", tuvākā mēneša laikā, pēc saskaņošanas ar VARAM, parakstīs līgumu ar Norvēģijas partneri - Norvēģijas ūdens pētījumu institūtu", bet vienlaikus gatavo iepirkuma dokumentāciju, lai noskaidrotu saimniecisko izdevīgāko piedāvājumu darbu veikšanai. Projekts jāīsteno līdz 2023.gada 31.decembrim, bet plānots, ka lielākā daļa piesārņotās grunts varētu jau tikt izsmelta 2022.gada būvniecības sezonā.

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 EUR, no kurām 4 350 000,00 EUR ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas izveidota 19.gs. beigās Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Sākot ar 20.gs. otro pusi aptuveni 50 gadus šī teritorija ir bijusi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk - PSRS) militāro jūras spēku slēgta zona, kas darbojās Latvijas teritorijā līdz to demobilizācijai 1994.gadam. Karostas kanāls PSRS laikā tika ekspluatēts, neņemot vērā iespējamās negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika veikta neatbilstoša kuģu degvielas uzpilde un novadīti notekūdeņi, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem un naftas produktiem ievērojami pārsniedza jebkādas pieļaujamās normas. Neatbilstošas saimniekošanas rezultātā vidē nonākošais toksiskais piesārņojums (naftas produkti un smagie metāli) ir akumulējies kanāla gultnes nogulumos, radot būtiskus ekoloģiskus draudus Baltijas jūras vides kvalitātei. Līdz ar PSRS izjukšanu un militāro spēku demobilizāciju 1994.gadā, vairs nav atbildīgā par radīto piesārņojumu, līdz ar to nav iespējams piemērot likuma "Par piesārņojumu" principa normu "Piesārņotājs maksā". Jau 1992.gadā HELCOM minēja Liepājas Karostu kā vienu no piesārņotākajām militārajām vietām Baltijas Jūras reģionā, un piesārņojuma likvidēšana Karostas kanālā tika iekļauta HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā. Karostas kanāls ir reģistrēts piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ar un iekļauta HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu" (hot spots) sarakstā - karstais punkts Nr.48 Liepājas pilsēta un osta.

LSEZ pārvalde pēc PSRS sabrukuma ir vēsturiski piesārņotās teritorijas valdītāja, kurai valsts ir nodevusi pārvaldībā Karostas kanālu ostas darbību nodrošināšanai un ar PHARE finansējuma atbalsta 1998.gadā ietvaros izbūvēto speciālo deponēšanas vietu Karostas kanāla austrumu galā piesārņoto nogulumu apsaimniekošanai.

Laika posmā no 1994.gada līdz 2010.gadam LSEZ pārvalde un Valsts iestādes ir finansējušas desmitiem ģeoekoloģiskos pētījumus, lai sagatavotu Karostas kanāla attīrīšanas projektu. Lēmums par projekta I kārtas realizāciju tika pieņemts tikai 2012.gadā un, piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gada 31.decembrim tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura ietvaros no kanāla 78 ha platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 ha platībā tika izņemti ~60 000 m3 piesārņotie nogulumi, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.