LMT un 'Lattelecom' neapvienos, aiz slēgtām durvīm vienojas valdība
Foto: AP/Scanpix

SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" neapvienos, otrdien slēgtā sēdē nolēma valdība.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) gan norādīja, ka Latvijai būtu jāizmanto izdevība un uzņēmumi jāapvieno, lai valsts iegūtu 51% uzņēmumā, taču valdībā šī iecere neguva atbalstu.

Jau vēstīts, ka Skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" ("Telia") brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina "Telia" vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

"Es negribu spekulēt, kāds būs "Telia" lēmums," otrdien uzsvēra ekonomikas ministrs. Viņš gan pieļāva, ka tas varētu būt Latvijai negatīvs.

Viņš sacīja, ka var rasties situācija, kurā valstij būs jāizmanto savas pirmpirkuma tiesības.

"Valdība šodien ir pieņēmusi politisku lēmumu. Tas ir negrozāms," uzsvēra Ašeradens.

Komentējot pirmdien izskanējušo valdošās koalīcijas partneru viedokli par labu uzņēmumu neapvienošanai, Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs otrdien norādīja, ka tas nebija pārsteigums.

"Scenārijs neapvienot [abus uzņēmumus] arī bija diskutēts un vērtēts. Tikpat labi dzīvotspējīgs scenārijs kā apvienošana. Ļoti liels pārsteigums nebija," apliecināja Loginovs.

Tāpat viņš skaidroja, ka šobrīd abos uzņēmumos stratēģisku lēmumu pieņemšana tikusi nedaudz "piebremzēta", gaidot valdības lēmumu. Tagad stratēģiskie lēmumi uzņēmumos atgriezīsies darba kārtībā.

Šobrīd ļoti grūti spriest, kā tālāk vārētu rīkoties "Telia", sacīja Loginovs.

"Šodien ekonomikas ministrs ir saņēmis mandātu runāt par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu to, ka šie uzņēmumi spētu tālāk strādāt. Vismaz vienā no tiem [LMT] šobrīd situācija ir bloķēta, padomei ir ļoti grūti pieņemt lēmumus. Mēs strādāsim šajā virzienā, lai panāktu kompromisus ar otras puses akcionāriem," skaidroja ministrs.

"Pretēji tam, kā tika virzīts Ekonomikas ministrijas lēmums – uzsākt sarunas par potenciālo apvienošanos un iegūt 51%, šim te lēmumam pamats ir politisks. Pirmdien Nacionālās apvienības valde pieņēma lēmumu neatbalstīt šo te pozīciju," uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka tādēļ pārējie koalīcijas partneri lēma uzņēmumus neapvienot.

"Mums jārēķinās ar to, ka "Telia" pieņems savu lēmumu, tas šobrīd nav publiski skaidri zināms. Līdz šim viņi ir teikuši, ka šāda situācija viņus neapmierina un, visticamāk, viņi meklēs risinājumus, neizslēdzot iespēju, ka viņi varētu pārdot [savas daļas uzņēmumā]," atzīmēja ministrs.

Tas solījums, kas dots "Telia" vadībai, ka valdība savu atbildi sniegs, ir izpildīts, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

"Arī atbilde "nē" ir atbilde," uzsvēra premjers.

Viņš pieņem, ka "Telia" teiktais par iziešanu no Latvijas tirgus bija tikai baidīšana. "Es palieku pie uzskata, ka sadarbojoties var arī veiksmīgi virzīt uz priekšu abus uzņēmumus," pēc valdības sēdes atzina Kučinskis.

Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai valdībā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un LMT kapitāla daļām.

Ziņots, ka 2015. gada 20. novembrī tika saņemts LMT un "Lattelecom" apvienošanas piedāvājums no "TeliaSonera", taču pērn aprīlī valdība nolēma, ka LMT un "Lattelecom" turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi.

Ministru kabinets arī vienojās piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses.

Šī gada augustā Privatizācijas aģentūrā (PA) tika prezentēts SIA "KPMG Baltics" veikts pētījums "Valsts stratēģijas rīcībai ar "Lattelecom" un LMT kapitāla daļām izstrāde".

Pētījumā secināts, ka Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur vadošo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji nav integrējušies. Šobrīd Eiropā notiek dažādu telekomunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē.

Apvienotajam "Lattelecom" un LMT uzņēmuma tirgus daļa būtu 52%, kas ir apmēram tāda pati, kā lielākajiem integrētajiem operatoriem Norvēģijā un Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā.

Ņemot vērā abu uzņēmumu vadošās pozīcijas, konsultanti ieteica izveidot vadošu un kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru. Savukārt, neapvienojot "Lattelecom" un LMT, pastāv risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidotu integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļas gan LMT, gan "Lattelecom".

Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvumus no kompāniju apvienošanas.

Iepriekš Ašeradens Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" pauda, ka valdība pagaidām varētu konceptuāli piekrist sarunu sākšanai par iespējamu LMT un "Lattelecom" apvienošanu.

"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un PA personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".

"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 49%.

Source

DELFI Bizness

Tags

Juris Gulbis KPMG Baltics Lattelecom LMT Ministru kabinets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form