Medicīnas nozares apgrozījums pērn pārsniedzis vienu miljardu eiro, liecina pētījums
Foto: Pixabay

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 plašo un straujo izplatību, medicīnas nozares finansējums ieguvis jaunu aktualitāti, jo šajā sarežģītajā laikā sarunas par līdzekļu nepietiekamību kļuvušas vēl skaļākas, kārtējo reizi uzliesmojot līdz ar nākamā gada budžeta plānošanu. "Lursoft" izpētījis, ar kādām sekmēm strādā medicīnas nozares uzņēmumi, cik lielas ir to veiktās nodokļu iemaksas par darbiniekiem un kā pēdējo gadu laikā mainījies nozarē strādājošo darbinieku skaits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veselības ministrijas budžeta izdevumi medicīnai 2020. gada budžetā tika paredzēti 1,22 miljardu eiro apmērā, no kuriem 1,05 miljardus eiro veidoja veselības aprūpes nodrošināšana. Tiesa, ik gadu medicīnas nozarē strādājošie saņem solījumus palielināt to atalgojumu un nākamajā gadā šim mērķim valdība papildus rezervējusi 183 miljonus eiro, taču ar tiem nav pietiekami, lai solījumus izpildītu pilnā apmērā. Piedevām Veselības ministrija aicina mediķus ar rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu, vēl padalīties ar citiem mērķiem, jo algu palielināšana medicīnas nozarē nebūt nav vienīgais sasāpējušais jautājums.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka šobrīd medicīnas nozarē strādā nepilni divi tūkstoši uzņēmumu, no kuriem 27,80% ir zobārstu prakses, 24,48% – vispārējās ārstu prakses, 19,66% – specializētās ārstu prakses, 24,64% sniedz pārējos ar veselības aizsardzību saistītos pakalpojumus (piemēram, fizioterapija, laboratorijas u.c.), savukārt atlikušie 3,42% ir slimnīcas.

Pagājušajā gadā nozares kopējais apgrozījums pārsniedzis vienu miljardu eiro, pieaugot no 973,03 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 1,04 miljardiem eiro pērn. Tiesa, tā kā pārskatus uzņēmumi vēl turpina iesniegt, tas atsauksies arī uz rādītājiem, kurus vēl sagaida kāpums. Piemēram, pārskatus par 2019. gadu vēl nav iesniegušas lielākās privātā kapitāla medicīnas iestādes – AS "Veselības centru apvienība", kas 2018. gadā apgrozīja 26,23 miljonus eiro, tāpat arī SIA "Veselības centrs 4", kura apgrozījums aizpagājušajā gadā sasniedza 21,29 miljonus eiro, un SIA "Dziedniecība" (12,15 miljonu eiro apgrozījums 2018. gadā).

Raugoties, kāda ir medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījuma dinamika pēdējos gados, redzams, ka rādītājs kopš 2017. gada palielinājies par 23,66%. Visstraujākais tas bijis tieši slimnīcu darbību apakšnozarē, kur apgrozījums palielinājies par 38,88%, pieaugot līdz 681,18 miljoniem eiro, kas veido 65,63% no kopējā medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu kopējā apgrozījuma 2019. gadā, neskatoties uz to, ka slimnīcas veido tikai 3,42% no visiem medicīnas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Avots: "Lursoft"

Medicīnas apakšnozarēs apgrozījuma rādītāji atšķirīgi

Medicīnas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējais apgrozījums pērn bijis 76,53 tūkstoši eiro, peļņa – 6,46 tūkstoši eiro, savukārt vidējais darbinieku skaits, kas strādājis vienā uzņēmumā, – trīs strādājošie, aprēķinājis "Lursoft". Kopumā pērn medicīnas nozares uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 44,28 tūkstošus darbinieku. Kopš 2017. gada to skaits audzis par 6,16%. Vairāk nekā puse, t.i., 63,16% no visiem darbiniekiem pērn strādājuši pašvaldībām un valstij piederošajās medicīnas iestādēs. Kopš 2017. gada valsts un pašvaldību kapitāla medicīnas iestādē darbinieku skaits palielinājies par 4,39%, kamēr privātā kapitāla medicīnas firmās – par 9,34%. Tiesa, jāņem vērā, ka daudzi medicīnas darbinieki vienlaikus strādā vairākās darba vietās, kā rezultātā darbinieku skaita pieaugums varētu būt saistīts arī ar esošo speciālistu papildu slodzēm vienlaikus vairākās medicīnas iestādēs.

Avots: "Lursoft"

Atšķirīgi rezultāti vērojami, analizējot dažādās medicīnas nozares apakšnozarēs strādājošo uzņēmumu finanšu rezultātus. Dati rāda, ka slimnīcu vidējais apgrozījums pērn bija 4,98 miljoni eiro, kamēr zobārstu praksēm – 66,22 tūkstoši eiro. Vēl zemāks apgrozījums bijis starp uzņēmumiem, kas saistīti ar pārējo darbību veselības aizsardzības jomā – vien 22,01 tūkstotis eiro. Tāpat kā specializētajās ārstu praksēs, arī uzņēmumu vidū, kas nodarbojas ar pārējo darbību veselības aizsardzības jomā, 2019. gadā bijis zemākais darbinieku skaits – divi strādājošie.

Pēc apgrozījuma, darbinieku skaita un arī samaksāto nodokļu kopējā apjoma pirmajās vietās izvirzās klīniskās universitāšu slimnīcas, aiz kurām lielākoties seko reģionālās slimnīcas – Daugavpils, Liepāja. Tajā pašā laikā, rēķinot medicīnas uzņēmumu peļņu, pirmajā vietā ar būtisku pārsvaru izvirzījusies SIA "E. Gulbja laboratorija", kas 2019. gadā nopelnījusi 4,47 miljonus eiro. Pērn uzņēmums veicis analīzes par 25,8 miljoniem eiro un apkalpojis 1,39 miljonus pacientu. Kopš 2017. gada "E. Gulbja laboratorija" peļņa palielinājusies par 122,58%.

Raugoties uz medicīnas nozares uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2019. gadā, redzams, ka pēdējo trīs gadu laikā tas audzis visiem top 5 uzņēmumiem, bet visstraujāk – VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca". 2017. gadā slimnīca apgrozījusi 36,17 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 54,26 miljoni eiro, par 50,00% vairāk. Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2019. gadā slimnīcas stacionārā ārstēti 15,88 tūkstoši pacientu, bijuši 334,48 tūkstoši ambulatoro apmeklējumu un 38,57 tūkstošiem pacientu sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Jānorāda, ka apgrozījums pēdējā gada laikā palielinājies 67,62% no visiem medicīnas nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri jau iesnieguši pārskatus par 2019. gadu.

Top 5 medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc lielākā apgrozījuma 2019. gadā:

  1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca": 142,20 milj. eiro (+19,99%, salīdzinot ar 2018. gadu);
  2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca": 118,83 milj. eiro (+13,10%);
  3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca": 54, 26 milj. eiro (+25,39%);
  4. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca": 32,89 milj. eiro (+13,61%);
  5. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca": 26,79 milj. eiro (+14,78%).


Peļņa, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, 2019. gadā bijusi septiņiem medicīnas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. No tām trīs ir ar privāto, bet četras – ar pašvaldību pamatkapitālu. Līderpozīcijās ierindojušās divas privātā kapitāla kompānijas – jau iepriekšminētā "E. Gulbja laboratorija", kurai gada laikā izdevies palielināt savu peļņu par 17,71%, kā arī SIA "Flebomedika", kas vairāk pazīstama kā "Dr. Mauriņa vēnu centrs", "Dr. Mauriņa vēnu klīnika" un "Lāzermedicīnas klīnika". "Flebomedika" pagājušajā finanšu gadā nopelnījusi 2,08 miljonus eiro, tiesa, tas ir par 6,03% mazāk nekā gadu iepriekš.

No valsts kapitālsabiedrībām pelnošākā pērn bijusi VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca", kas gadu noslēgusi ar 586,71 tūkstošu eiro lielu peļņu, to starp medicīnas nozares pelnošākajiem uzņēmumiem ierindojot 17. vietā. Tikmēr abi lielākie valsts kapitāla medicīnas uzņēmumi – SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" – bijuši nozares uzņēmumi ar lielākajiem zaudējumiem. Tie 2019. gadā bijuši attiecīgi 3,58 miljoni eiro un 3,41 miljons eiro. Ar zaudējumiem "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" strādā jau kopš 2011. gada, savukārt "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" zaudējumus guvusi pēdējos divus gadus.

Skatoties pēc kopējās peļņas medicīnas apakšnozarēs, pirmajā vietā 2019. gadā ierindojušies zobārstniecības pakalpojumi. Šajā apakšnozarē strādājošie uzņēmumi pagājušajā gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši visvairāk – 11,45 miljonus eiro. Aiz tiem ar nopelnītiem 10,86 miljoniem eiro ierindojas uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārējo medicīnisko darbību, un ar 10,81 miljonu eiro – specializētās ārstu prakses.

Top 5 lielākie medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc peļņas 2019. gadā:

  1. SIA "E. Gulbja laboratorija": 4,47 milj. eiro (3,80 milj. eiro peļņa 2018. gadā);
  2. SIA "Flebomedika": 2,08 milj. eiro (2,21 milj. eiro peļņa 2018. gadā);
  3. SIA "Liepājas reģionālā slimnīca": 1,82 milj. eiro (0,99 milj. eiro peļņa 2018. gadā);
  4. SIA "Vidzemes slimnīca": 1,63 milj. eiro (0,67 milj. eiro peļņa 2018. gadā);
  5. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca": 1,19 milj. eiro (0,14 milj. eiro zaudējumi 2018. gadā).


Lielākie darba devēji medicīnas nozarē ir valsts un pašvaldību kapitāla slimnīcas, taču starp top 5 lielākajiem darba devējiem izdevies iekļūt arī AS "Veselības centru apvienība", kas balstoties uz VID sniegto informāciju, pagājušajā gadā nodarbināja 1499 darbiniekus. Salīdzinot ar 2017. gadu, AS "Veselības centru apvienība" darbinieku skaits audzis teju par piektdaļu. "Lursoft" pieejamā informācija liecina, ka šobrīd uzņēmumam reģistrētas 19 aktīvas struktūrvienības visā Latvijas teritorijā, no tām jaunākā ir VCA Līvānu doktorāts, kas reģistrēts šā gada 23. jūlijā. Rēķinot uzņēmuma veiktās nodokļu iemaksas uz vienu darbinieku, "Veselības centru apvienība" gadījumā tās pagājušajā gadā bijušas par nepilniem 10% augstākas nekā vispārējās ārstu praksēs vidēji.

Top 5 lielākie medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc darbinieku skaita 2019. gadā:

  1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca": 4838 darbinieki;
  2. VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca": 3313 darbinieki;
  3. VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca": 2131 darbinieks;
  4. SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca": 1578 darbinieki;
  5. AS "Veselības centru apvienība": 1499 darbinieki.

Apkopojot datus par lielākajiem nodokļu maksātājiem, priekšplānā izvirzījušies medicīnas nozares lielākie darba devēji – "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (34,22 milj. eiro), "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (25,43 milj. eiro), VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (13,10 milj. eiro), SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (9,45 milj. eiro) un AS "Veselības centru apvienība" (8,72 milj. eiro).

Tiesa, analizējot veikto nodokļu apjomu uz vienu strādājošo, priekšplānā izvirzījušies medicīnas nozares uzņēmumi, kuri ir būtiski mazāki gan pēc apgrozījuma un peļņas, gan arī darbinieku skaita, visbiežāk ar darba vietām nodrošinot vien dažus darbiniekus. Rēķinot pēc veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apjoma uz vienu darbinieku, pirmajās vietās izvirzījušies SIA "LS Medical Property", kā arī SIA "Lapro". Gan viens, gan otrs pērn nodarbinājis tikai vienu darbinieku. Abu uzņēmumu veikto nodokļu maksājumu apjoms uz vienu strādājošo pat desmitkārtīgi pārsniedzis nozares vidējos rādītājus.

"LS Medical Property" 2016. gadā dibināts ar mērķi veikt investīcijas nekustamajā īpašumā, kas tiks izmantots medicīnas nozares pakalpojumu sniegšanai. Uzņēmums norādījis, ka tā pamatdarbības joma ir slimnīcu darbība. "Lursoft" veiktā analīze parāda, ka teju visi desmit lielākie uzņēmumi pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku ir ar vienu līdz trim darbiniekiem, izņēmums ir vien SIA "Reproduktīvās medicīnas Centrs "Embrions"" un SIA "Medserviss Pluss".

"Reproduktīvās medicīnas Centrs "Embrions"" 2019. gadā nodarbinājis 28 darbiniekus, uz vienu strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājot 10,03 tūkstošus eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 7,94 tūkstošus eiro, kamēr medicīnas apakšnozarē, kurā strādā arī šis uzņēmums, tie bijuši attiecīgi 1,72 tūkstoši eiro un 3,13 tūkstoši eiro. Šogad uzņēmums paredzējis paplašināt savu darbinieku skaitu, piesaistot jaunu ārstu un medicīnas māsu.

Medicīnas uzņēmumi, kuros 2019. gadā veiktas lielākās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku:

  1. SIA "LS Medical Property": 23,5 tūkst. eiro uz 1 darbinieku;
  2. SIA "Fidelis": 17,98 tūkst. eiro uz 1 darbinieku;
  3. SIA "Mugurkaula institūts": 12,67 tūkst. eiro uz 1 darbinieku;
  4. SIA "Māras Rones privātprakse": 12,62 tūkst. eiro uz 1 darbinieku;
  5. SIA "Klīnika Piramīda": 11,89 tūkst. eiro uz 1 darbinieku.

Medicīnas uzņēmumi, kuros 2019. gadā veiktas lielākās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas uz vienu darbinieku:

  1. SIA "Lapro": 34,21 tūkst. eiro;
  2. SIA "LS Medical Property": 13,33 tūkst. eiro;
  3. SIA "Fidelis": 11,89 tūkst. eiro;
  4. SIA "Reproduktīvās medicīnas Centrs "Embrions"": 10,03 tūkst. eiro;
  5. SIA "Medserviss Plus" 9,49 tūkst. eiro.

Jānorāda, ka IIN un VSAOI vidējās iemaksas uz vienu darbinieku iepriekšējā gada laikā augušas visās medicīnas sektora apakšnozarēs, samaksātajam IIN, salīdzinot ar 2018. gadu, pērn augot vidēji par 13,82%, bet VSAOI – par 15,40%. Vislielākais abu nodokļu pieaugums uz vienu darbinieku aizvadītajā gadā bija vērojams starp uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar specializēto ārstu praksi. Šo uzņēmumu samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu strādājošo pērn bijis par 19,14% lielāks nekā 2018. gadā, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pieaugušas par 20,39%.

Patiesie labuma guvēji vienlaikus vairākās medicīnas kompānijās

Informācija par patiesajiem labuma guvējiem reģistrēta teju visiem medicīnas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, to vidū ir arī personas, kuras vienlaikus reģistrētas kā patiesā labuma guvējas uzreiz vairākiem medicīnas nozares uzņēmumiem. Piemēram, Josifs Apts, kurš ir "Veselības centru apvienība", kā arī tās grupā ietilpstošo SIA "Via Una", SIA "Talsu veselības centrs", SIA "Klīnika EGV", SIA "Dzelzceļa veselības centrs" un SIA "Rīgas zobārstniecība" patiesais labuma guvējs. Apts šobrīd ir 30 uzņēmumu patiesais labuma guvējs, to vidū vēl bez nosauktajām kompānijām ir arī SIA "Centrālā laboratorija" ar teju 60 filiālēm visā Latvijas teritorijā, kā arī aptieku tīkls AS "Sentor farm aptiekas" u.c. uzņēmumi. Pēc "Lursoft" veiktajiem aprēķiniem, šo 30 uzņēmumu, kuru patiesais labuma guvējs ir Apts, kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 417,23 miljoni eiro, peļņa – 54,69 miljoni eiro, šajos uzņēmumos bija nodarbināti 3,7 tūkstoši darbinieku. Jānorāda, ka ne visi uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir Apts ir iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, tāpēc nav zināms, kādu dinamiku rādītāji uzrādījuši pērn. Zināms vien, ka šie uzņēmumi pagājušajā gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 37 miljonus eiro, par 175,14 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Tikpat bieži kā Apts, medicīnas uzņēmumu vidū kā patiesie labuma guvēji figurē arī Natālija un Aleksandrs Točiļenko, ar MFD grupu saistītā SIA "Dziedniecība" kapitāldaļu turētāji un saistīto uzņēmumu patiesie labuma guvēji. To vidū ir, piemēram, SIA "Latvijas Amerikas acu centrs", SIA "Veselības centri un doktorāti" u.c. uzņēmumi.

Līderos pēc uzņēmumu skaita, kuros reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, izvirzījies arī "Veselības centrs 4" līdzīpašnieks Māris Rēvalds, kurš šobrīd kā patiesais labuma guvējs reģistrēts 21 uzņēmumam, no tiem septiņi strādā medicīnas pakalpojumu jomā.

Dati apkopoti uz 25.09.2020., informācijai par darbinieku skaitu uzņēmumos izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Klīnika "EGV" Medicīna Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Veselības aprūpe Veselības ministrija VID Vidzemes slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form