2022. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885,2 tūkstoši jeb 64% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2. ceturksnī bija 5,4 tūkstoši.
Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 23,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,9 tūkstošiem.
2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,9% un 61,4%).
Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 1. ceturksnī ES – 60,3%), 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,8%, savukārt Lietuvā – 66,9%.
2022. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,6%, kas ir par 4,0 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,0 tūkstoši jauniešu (2021. gada 2. ceturksnī – 47,4 tūkstoši).
2022. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,2 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,5 stundām vairāk nekā pirms gada.
Katrs četrpadsmitais (62,0 tūkstoši jeb 7,0%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,4 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9,6 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2022. gada 2. ceturksnī 11,0% (83,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti². Tas ir par 74,8 tūkstošiem jeb 10,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (158,4 tūkstoši jeb 21,3%) un par 49,8 tūkstošiem jeb 6,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (133,4 tūkstoši jeb 17,5%). No attālināti strādājošajiem 59,5% bija sievietes un 40,5% vīrieši.
Nedaudz vairāk kā trešdaļa (35,2%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 36,4% vīriešu un 34,3% sieviešu. 30,7% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 19,0% – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (15,1%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,6%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 50,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 43,5% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 21,6% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (20,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 7,9% darbinieku, bet viszemākais (4,6%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.
Attālināti strādāja 27,5% vecāko speciālistu, 20,3% vadītāju, 17,2% speciālistu un 15,3% kalpotāju (biroja darbinieku).
2022. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,8 tūkstošus iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
