Foto: Publicitātes foto

Latvijas olu ražotāju cīņā pret godīgu konkurenci vislielākie zaudētāji būs Eiropas Savienības patērētāji, jo vietējo ražotāju kārotā monopolsituācija samazinās pircēju izvēles iespējas un veicinās cenu pieaugumu tirgū, uzskata SIA "Ovostar Europe" komercdirektors Edgars Lesnieks.

"Ovostar Europe" norāda, ka pagājušajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa par to, ka vietējie olu ražotāji vērsušies pie Latvijas valdības ar aicinājumu aizliegt Ukrainā ražotu olu importu. Tāpat Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija (LOPGRA) jau iepriekš izvērsusi plašu kampaņu, kurā vērsusies pie valsts atbildīgajām institūcijām un publiski aicinājusi vietējos patērētājus neiegādāties veikalos pieejamo šīs valsts produkciju, apšaubot Ukrainā ražoto produktu kvalitāti un pat Ukrainas valsts atbildīgo iestāžu spēju to kontrolēt.

"Ovostar Europe" LOPGRA izteiktajos paziņojumos un aicinājumos saskata bezatbildīgus un neprofesionālus centienus godīgas konkurences apkarošanā, kuru rezultātā primāri zaudēs patērētāji – Eiropas Savienības un Latvijas iedzīvotāji. LOPGRA apelē pie bažām "par Latvijas patērētāju veselības drošību" Ukrainā ražotas produkcijas patērēšanas kontekstā, taču īstās bažas asociācijai acīmredzami sagādā tās lielākā biedra faktiskā monopola statusa zaudēšanas perspektīva olu tirgū Latvijā.

"Ilgstoši darbojoties monopola apstākļos vietējiem ražotājiem, protams, ir grūti samierināties ar citu spēlētāju ienākšanu tirgū. Cilvēcīgi mēs saprotam šo vēlmi aizsargāt savu tirgus teritoriju, tomēr aicinām vietējos olu ražotājus neizmantot negodīgus līdzekļus konkurences apkarošanai," radušos situāciju komentē SIA "Ovostar Europe" komercdirektors Edgars Lesnieks.

"Lieli vietējie olu ražotāji, kuri paši uz ārvalstīm eksportē lielāko daļu ražotās produkcijas šobrīd ar jebkādiem līdzekļiem cenšas apkarot veselīgu konkurenci, lai saglabātu savu līdz šim nesatricināmo monopola stāvokli – tas mūsu izpratnē ir nedaudz liekulīgi," turpina Lesnieks. "Galu galā, šajās eksporta valstīs vietējie ražotāji arī viņus negaida ar atplestām rokām, taču, acīmredzot, pie tik radikāliem konkurences apkarošanas līdzekļiem, kas vērojami pēdējā laikā Latvijā, tomēr neviens neķeras."

LOPGRA savus aicinājumus aizliegt Ukrainā ražotu olu importu balsta uz apstākļiem, kad uzņēmuma importētajos olu masas un olu pulvera produktos tika konstatēta salmonellas baktēriju klātbūtne. Tādi gadījumi bijuši četri – divas reizes salmonellas baktērijas klātbūtne konstatēta maijā olu baltuma masas kravā, savukārt jūlijā olu baltuma pulvera divās partijās. Attiecībā uz abiem pēdējiem gadījumiem šā gada jūlijā atkārtoti veiktajās to pašu partiju paraugu pārbaudēs salmonellas klātbūtni nekonstatēja ne PVD, ne arī uzņēmuma neatkarīgi pieaicinātā laboratorija. Savukārt maijā uz Portugāli vestajā olu masas kravā nekādus pārkāpumus nespēja konstatēt ne kravas saņēmējs, ne šīs valsts pārtikas un veterinārais dienests.

"Ovostar Europe" pilnībā respektē un sadarbojas ar PVD visu nepieciešamo pārbaužu veikšanā pastiprināto pārbaužu kampaņas ietvaros, un šādas pārbaudes tiek veiktas nepārtraukti – katru nedēļu tiek pārbaudītas 20 dažādas uzņēmuma importētās olu un olu produktu partijas. Laika posmā no 2019. gada 1. jūnija līdz 14. augustam PVD veicis dažādas pārbaudes jau 250 uzņēmuma importētajām olu un olu produktu partijām.

"Ovostar Europe" uzsver, ka no Ukrainas ievestajās čaumalu jeb galda olās kopš tās tiek ievestas ES nekad nav konstatētas nekādas novirzes no pārtikas drošības un kvalitātes normām, līdz ar ko šīs olas ir pilnībā drošas izmantošanai pārtikā, un LOPGRA nav nekāda objektīva pamatojuma aicināt aizliegt to importu Eiropas Savienībā.

Latvijas olu ražotāju vieglprātīgi paustās šaubas par pārtikas drošības kontroles un higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs nav grūti atspēkot ar faktiem. Pastāvošās prasības un situāciju Ukrainā komentē Ukrainas Putnkopju apvienības vadītājs Sergejs Karpenko: "Ja ārpus Eiropas Savienības esoša valsts vēlas eksportēt produkciju ES, šai produkcijai jāatbilst līdzvērtības principam – paškontrolei, higiēnai un ražošanas praksēm jābūt atbilstošām vismaz tādiem pašiem standartiem, kādi tiek pieprasīti no ES esošiem uzņēmumiem. Bet Ukrainā jau ilgstoši ievēroti vēl stingrāki nosacījumi salmonellas baktēriju kontrolei un novēršanai nekā ES valstīs."

Eiropas Parlamenta 2003. gada 17. novembrī pieņemtais nolikums (EC) Nr. 2160/2003 par salmonellu un citiem noteiktiem dzīvnieku izcelsmes zoonožu izraisītājiem nosaka, ka Eiropas Savienības valstīs pārbaudes jāveic diviem salmonellas serotipiem: Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium. Taču Ukrainā spēkā ir nolikums "Instrukcijas salmonelozes novēršanai un izskaušanai", saskaņā ar kuru pārbaudes jāveic piecu visbiežāk salmonelozes gadījumos sastopamo salmonellas serotipu apkarošanai: Salmonella enteritidis, Salmonella typhimurium, S. Hadar, S. Infantis un S. Virchow.

Tāpat attiecībā uz salmonellas baktēriju klātbūtni no Ukrainas ievestajos produktos ikvienam ir publiski pieejama Eiropas Savienības ātrā brīdināšanas sistēma (RASFF), kurā, piemēram, laika posmā no šā gada sākuma līdz šim brīdim ir reģistrēti kopumā 675 gadījumi, kad dažādos ES no trešajām valstīm importētajos produktos ir konstatēta salmenellas baktēriju klātbūtne. Tikai pieci no šiem 675 gadījumiem (t.i. nepilns 1%) ir saistīti ar Ukrainas izcelsmes produktiem, kas nebūt neliecina par plašu salmonellas baktēriju izplatību Ukrainā ražotajā produkcijā.

"Ovostar Europe" ieskatā tieši šādai publiski pieejamai un pārbaudāmai informācijai jābūt valsts atbildīgo institūciju pieņemto lēmumu pamatā, savukārt tādu vistiešākajā veidā ieinteresētu organizāciju kā LOPGRA, kuras rīcības mērķis ir savu biedru tirgus pozīcijas noturēšana, izteiktie tendenciozie pieprasījumi un masīvā informatīvā kampaņa stāv ceļā godīgai konkurencei un Eiropas Savienības valstīs dzīvojošo patērētāju pamata tiesībām uz brīvu izvēli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!