Foto: Pixabay

Pēc apjomīgā krituma pavasarī mazumtirdzniecība šobrīd ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā, un arī Covid-19 otrais vilnis šo nozari, visticamāk, ietekmēs tikai nedaudz, vērtē ekonomisti. 2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

"Šobrīd mazumtirdzniecība ir viena no retajām nozarēm, kur par spīti pandēmijai izaugsme sit augstu vilni. Nozare lielāko izbīli piedzīvoja vien aprīlī, kad apjomi gada izteiksmē saruka par 8,9%. Taču turpmākajos mēnešos izaugsme ātri atguvās," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Tirdzniecības pieaugums kopā ar augošajiem uzkrājumiem un bezdarba kritumu, ir labs rādītājs ekonomikas noturībai, taču tirdzniecības datos ir redzams arī pandēmijas radītās sociālās plaisas sabiedrībā. Piemēram, elektropreču tirdzniecība oktobrī ir augusi par 18,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecība kāpusi par 18,1%. Tāpat oktobrī par 16% pieaugusi arī auto degvielas tirdzniecība, jo ārzemju ceļojumu vietā cilvēki vairāk dodas dažādos braucienos pa Latvija. No valsts budžeta viedokļa tas ir izdevīgi, jo degvielas tirdzniecībā nodokļu intensitāte ir ļoti liela, un tieši degvielas akcīze ir viens no nodokļiem, kur budžetā šobrīd ir vislabākā izpilde. Tomēr kopā ar šiem skaitļiem ir vērojamas arī ne tik iepriecinošas tendences. Piemēram, apavu un apģērbu tirdzniecība ir sarukusi par 6,4%, savukārt lietotu preču tirdzniecība par 8,5%. Tas liek domāt, ka atsevišķām sabiedrības grupas ekonomikas atkopšanos pagaidām nav sajutušas," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ņemot vērā, ka novembrī epidemioloģiskā situācija pasliktinājās, tika ieviesta ārkārtējā situācija un stingrāki ierobežojumi, "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne teic, ka gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības nozare, ļoti iespējams, piedzīvos apjoma kritumu. Novembrī vērojams kritums gan mazumtirdzniecības uzņēmumu, gan patērētāju noskaņojuma rādītājos. Iedzīvotāji kļuva piesardzīgāki savā vērtējumā par tālāko ekonomikas attīstību un plānos veikt lielus pirkumus. "Google" mobilitātes dati rāda, ka cilvēki novembrī retāk nekā iepriekšējos mēnešos apmeklē dažādas publiskas vietas, tai skaitā veikalus.

"Turpmāko situāciju nozarē noteiks tas, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību, kas attiecīgi ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanos. Pieaugot saslimstības rādītājiem un pastiprinot valstī noteiktos drošības pasākumus, paredzams, ka saruks arī patērētāju aktivitāte un iedzīvotāji piesardzīgāk plānos savus pirkumus," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Vita Skuja.

Dainis Gašpuitis: Ierobežojumi nobremzēs, bet mazumtirdzniecības izaugsmi neapstādinās


Foto: Publicitātes foto

Oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 6,4%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 7,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 2,2%, autodegvielas apjomi pieauga par 16,4%.

Šobrīd mazumtirdzniecība ir viena no retajām nozarēm, kur par spīti pandēmijai izaugsme sit augstu vilni. Nozare lielāko izbīli piedzīvoja vien aprīlī, kad apjomi gada izteiksmē saruka par 8,9%. Taču turpmākajos mēnešos izaugsme ātri atguvās. Turpmāk mazumtirdzniecības izaugsmi slāpēs ierobežojumi, lai mazinātu vīrusa izplatību. To uzrāda arī mobilitātes kritums izklaides un atpūtas vietās. Tomēr, visticamāk, ka tas neliks nozarei nonākt lejupslīdē, jo ierobežojumi mazumtirdzniecību pilnībā neaizvērs un tirdzniecības kanāli paliks pieejami. Protams, izšķirīgs moments tomēr būs vīrusa izplatība, jo risks, ka tiek pieņemti drastiski pasākumi, arī ir liels. Lai arī nenoteiktības ietekmē līdzekļi krāsies banku depozītos, daļa ceļojumos, atpūtā un izklaidēs, kā arī ēdināšanā neiztērētie līdzekļi nonāks mazumtirdzniecībā. Tuvojoties gada izskaņai un svētkiem, ar papildu joni aktivizēsies interneta tirdzniecība. Tās ietekme uz kopējiem apjomiem joprojām ir relatīvi neliela un, piemēram, savā attīstībā no Apvienotā Karalistes atpaliek par aptuveni 8 gadiem. Tādēļ izaugsme šajā kanālā būs ļoti strauja un reizē neizbēgama, kas liek attiecīgi uzņēmējiem novērtēt un maksimizēt iespējas.

Mārtiņš Āboliņš: Mazumtirdzniecība ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā


Foto: LETA

Pēc apjomīgā krituma pavasarī mazumtirdzniecība šobrīd ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un arī Covid-19 otrais vilnis šo nozari, visticamāk, ietekmēs tikai nedaudz. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir audzis par 6,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir viens no straujākajiem mazumtirdzniecības pieaugumiem pēdējos gados, un, pēc manām prognozēm, mazumtirdzniecības apgrozījums, neskaitot inflāciju, šogad kopumā varētu pieaugt par aptuveni 2%.

Mazumtirdzniecības sniegums pēdējos mēnešos ir bijis ļoti iespaidīgs un daudz labāks nekā gaidīts, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mazumtirdzniecība ir tikai daļa no privātā patēriņa, un pakalpojumu nozarēs šobrīd situācija ir ievērojami sliktāka. No mūsu karšu maksājumu datiem redzam, ka iedzīvotāju tēriņi kopš oktobra atkal nedaudz samazinās, taču tas pārsvarā notiek uz pakalpojumu rēķina un vienlaikus strauji aug arī iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, septembrī un oktobrī Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi komercbankās ir auguši par 12 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir straujākais noguldījumu kāpums kopš eiro ieviešanas.

Tirdzniecības pieaugums kopā ar augošajiem uzkrājumiem un bezdarba kritumu, ir labs rādītājs ekonomikas noturībai, taču tirdzniecības datos ir redzams arī pandēmijas radītās sociālās plaisas sabiedrībā. Piemēram, elektropreču tirdzniecība oktobrī ir augusi par 18,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecība kāpusi par 18,1%. Tāpat oktobrī par 16% pieaugusi arī auto degvielas tirdzniecība, jo ārzemju ceļojumu vietā cilvēki vairāk dodas dažādos braucienos pa Latvija. No valsts budžeta viedokļa tas ir izdevīgi, jo degvielas tirdzniecībā nodokļu intensitāte ir ļoti liela, un tieši degvielas akcīze ir viens no nodokļiem, kur budžetā šobrīd ir vislabākā izpilde. Tomēr kopā ar šiem skaitļiem ir vērojamas arī ne tik iepriecinošas tendences. Piemēram, apavu un apģērbu tirdzniecība ir sarukusi par 6,4%, savukārt lietotu preču tirdzniecība par 8,5%. Tas liek domāt, ka atsevišķām sabiedrības grupas ekonomikas atkopšanos pagaidām nav sajutušas.

Līdz ar ārkārtējās situācijas atjaunošanos mazumtirdzniecības aktivitāte novembrī mazināsies, tomēr iedzīvotāju pārvietošanās dati liek domāt, ka kritums būs ievērojami mazāks kā pavasarī. Tāpat uzņēmumiem ir bijis laiks attīstīt un pilnveidot attālinātas tirdzniecības kanālus un mūsu maksājumu karšu datos redzam, ka apgrozījums tirdzniecībā pagaidām nav būtiski mainījies. Tomēr cieš pakalpojumu nozares, kuras vēl nebija atkopušās no pavasara krituma. Tas liek domāt, ka valsts atbalstam vismaz novembrī kvalificēsies ļoti mazs uzņēmumu skaits, bet, ja vīrusa izplatība turpinās augt, ekonomiskie zaudējumi turpmākajos mēnešos var palielināties.

Laura Orleāne: Mazumtirdzniecības kāpums sasniedzis šī gada virsotni


Foto: F64

Mazumtirdzniecības nozares atkopšanās oktobrī vēl pārsteidzošā kārtā spēja turēties pretī vīrusa uzliesmojumam un pat nedaudz paātrinājās. Neskatoties uz epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos, kas palielināja iedzīvotāju piesardzību un mazināja cilvēku plūsmas veikalos, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi oktobrī palielinājās par sezonāli izlīdzinātiem 0,9%, salīdzinot ar septembri, un pārsniedza pagājušā gada līmeni par 6,4% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās) – tas ir straujākais pieaugums pēdējo gandrīz divarpus gadu laikā.

Oktobrī kopējo mazumtirdzniecības sniegumu visvairāk uzlabot palīdzēja pārtikas veikali un degvielas tirgotāji. Nespecializētajos pārtikas veikalos tirdzniecība auga gandrīz tikpat strauji kā martā (+7,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kad varējām vērot strauju griķu un tualetes papīra pieprasījuma kāpumu, proti, iedzīvotāji uztraukumā vēlējās veidot nepieciešamāko preču uzkrājumus. Auto degvielas pārdošanas apjoms audzis par 16,4%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šis, iespējams, skaidrojams ar iedzīvotāju vēlmi iespēju robežās izmantot vieglos transportlīdzekļus (privātos vai taksometrus), izvairoties no sabiedriskā transporta.

Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi turpināja augt (+2,2%), bet nedaudz lēnāk nekā iepriekš. Lai gan mazumtirdzniecības apjoma augšanas temps oktobrī turpināja palielināties, vairāku nepārtikas preču segmentu pārdošanas apjomi samazinājās. Piemēram, pēc vairāku mēnešu pārtraukuma kritums atgriezās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (-7,9%), un kultūras un atpūtas (-1,2%) pārdošanas apjomos. Otro mēnesi pēc kārtas kritums noturējās apģērbu (-7,2%) tirdzniecības vietās. Savukārt neliels uzlabojums bija vērojams mājsaimniecības piederumu (+7,9%) tirdzniecībā, iedzīvotājiem pievēršoties mājokļa labiekārtošanai.

Ņemot vērā, ka novembrī epidemioloģiskā situācija pasliktinājās, tika ieviesta ārkārtējā situācija un stingrāki ierobežojumi, gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecības nozare, ļoti iespējams, piedzīvos apjoma kritumu. Novembrī vērojams kritums gan mazumtirdzniecības uzņēmumu, gan patērētāju noskaņojuma rādītājos. Iedzīvotāji kļuva piesardzīgāki savā vērtējumā par tālāko ekonomikas attīstību un plānos veikt lielus pirkumus. "Google" mobilitātes dati rāda, ka cilvēki novembrī retāk nekā iepriekšējos mēnešos apmeklē dažādas publiskas vietas, tai skaitā veikalus. Tas kopumā negatīvi ietekmē preču pieprasījumu. "Swedbank" karšu transakciju dati novembrī uzrāda kritumu virknē mazumtirdzniecības sektoru, bet ir arī ieguvēji. Visvairāk cietušas apģērbu un aksesuāru preču grupas, taču ievērojamu pieaugumu iedzīvotāju tēriņos piedzīvojušas elektronikas, mājas un pārtikas preces.

Tajā pašā laikā mazumtirgotāju pielāgošanās, lai labāk sasniegtu klientu – vairāk iespēju iegādāties preces internetā, bezkontakta piegāde, preču izņemšana veikalā – veicina iedzīvotāju patēriņu. Turpmākais mazumtirdzniecības krituma ilgums un apjoms atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un ātri tiksim galā ar vīrusa uzliesmojumu.

Vita Skuja: Oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt jau piekto mēnesi pēc kārtas


Foto: DELFI

Lai gan Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visu ekonomiku, mazumtirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kas cietusi ievērojami mazāk. Pēc pandēmijas pirmā viļņa aprīlī un maijā, mazumtirdzniecības rādītāji uzlabojās. Oktobrī, līdzīgi kā iepriekšējos četros mēnešos, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga un bija par 6,1% lielāks nekā 2019. gada oktobrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps gada griezumā oktobrī nedaudz saruka un bija vien par 1,5% lielāks nekā 2019. gada oktobrī. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība. Pieaugumu saglabāja arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība, norādot, ka iedzīvotāji iegādājas arī tādas preces, kas nav uzskatāmas par pirmās nepieciešamības precēm. Pieaugums saglabājās arī farmaceitisko un medicīnas preču kategorijā. Iestājoties vēsākam laikam, kad vairs nebija iespējams rīkot dažādus brīvdabas kultūras un sporta pasākumus, oktobrī saruka kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība. Sarukumu turpmāk pastiprinās arī valstī noteiktā ārkārtējā situācija, kuras laikā tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi, tostarp valsts svētku atzīmēšanai organizētie. Oktobrī saruka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu un grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība. Samazinājās arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, par trešdaļu saruka mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Par gandrīz 9% saruka tirdzniecība lietotu preču veikalos. Iedzīvotāji mazāk iepirkās arī Interneta veikalos.

Visstraujākais pieaugums bija pārtikas preču kategorijā. Mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī bija par 7,6% lielāks nekā iepriekšējā gada oktobrī.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums aizvien pieaug, un oktobrī tas bija par 16% augstāks nekā iepriekšējā gada oktobrī, nodrošinot lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā.

Šī gada janvārī-oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums par 2,2% pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda rādītāju.

Pēc pirmā Covid-19 pandēmijas viļņa aprīlī un maijā, mazumtirdzniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā bija vērojamas pozitīvas iezīmes un ievērojami uzlabojās vērtējums par uzņēmumu darbības aktivitāti un par preču pasūtījumu apjomu piegādātājiem turpmākajos mēnešos. Tomēr līdz ar pandēmijas otrā viļņa sākšanos, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji kļuvuši pesimistiskāki, īpaši vērtējot uzņēmumu darbības aktivitātes turpmākajos mēnešos.

Prognozējams, ka turpmāko situāciju nozarē noteiks tas, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību, kas attiecīgi ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanos. Pieaugot saslimstības rādītājiem un pastiprinot valstī noteiktos drošības pasākumus, paredzams, ka saruks arī patērētāju aktivitāte un iedzīvotāji piesardzīgāk plānos savus pirkumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!