Pēc vairāk nekā stundu ilgiem savstarpējiem pārmetumiem Rīgas domes deputāti šodien vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Opozīcijas deputāti valdošajai koalīcijai pārmeta, ka šis esot Eiropas Parlamenta vēlēšanu triks, jo pirms nepilna gada šādu pašu lēmumu rosināja Jaunā konservatīvā partija, taču tobrīd koalīcija to vienbalsīgi noraidīja.
Savukārt koalīcijas partiju deputāti opozicionāriem pārmeta, ka to pārstāvji ilgstoši valstiskā līmenī nav darījuši neko, lai pašvaldībām cīņā ar azartspēļu aizvēršanu palīdzētu.
Neraugoties uz ilgajiem apvainojumiem un pārmetumiem, deputāti lēmumu par azartspēļu vietu izskaušanu pilsētā pieņēma vienbalsīgi.
Lēmums paredz domes Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus par pakāpenisku izsniegto spēļu zāļu atļauju anulēšanu, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš skaidroja, ka process būšot ilgs un sarežģīts, jo lēmumprojekts būs jāizstrādā par katru spēļu zāli atsevišķi un arī lēmumus domniekiem būs jāpieņem par katru zāli individuāli. Kopumā šādu spēļu vietu Rīgā esot gandrīz 200.
Liepiņš arī skaidroja, ka brīdī, kad dome pieņems lēmumu par kādas konkrētas spēļu vietas likvidēšanu, komersantam būs doti pieci gadi, lai to aizvērtu. Tas nozīmē, ka pilnībā likvidētas azartspēļu vietas Rīgā varētu būt ne ātrāk kā 2024. gadā.
Savukārt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne aģentūrai LETA teica, ka Rīgas domes lēmums slēgt visas spēļu zāles galvaspilsētā ir politisks lēmums bez ekonomiska izvērtējuma. Viņa uzsvēra, ka Rīgas domes lēmums slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētā ietekmēs visu azartspēļu nozari, kas radīs būtiskus zaudējumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašvaldību un valsts budžetos. Tāpat Birne norādīja, ka Rīgas domei lēmums bija ekonomiski jāizvērtē, skatoties arī no biznesa perspektīvas, "nevis balstīt uz emocijām".
Vienlaikus Birne norādīja, ka azartspēļu nozarē ir nepieciešami uzlabojumi, kas attiecas uz spēļu zāles izvietojumu Rīgā, bet kategoriska aizvēršana neradīs azartspēļu atkarīgo skaita samazinājumu un veicinās ēnu ekonomiku.
"Tagad azartspēles ir pieejamas arī internetā, it īpaši nelegālās. Mēs strādājam, lai iedzīvotāji neveicinātu ēnu ekonomiku un neatbalstītu nelicenzētās azartspēles, bet diemžēl vairums cilvēki tās atradīs. Viss, kas ir aizliegts ir "saldais auglis", un vienmēr būs kāds, kas izvēlēsies turpināt spēlēt azartspēles - arī nelegālajā vidē," pauda Birne.
Birne uzsvēra, ka pēc šī Rīgas domes lēmuma gaidīs Finanšu ministrijas priekšlikumus, kā atspēkot valsts budžetā iespējamos zaudējumus, ņemot vērā to, ka azartspēļu uzņēmēji ik gadu valsts budžetā iemaksā izložu un azartspēļu nodevu un nodokli vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Viņa prognozēja, ka lēmumam sekos ilgstoši tiesiskie procesi.
Slēdzot Latvijā azartspēļu vietas, budžetam ietu secen 36,6 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM). FM ir izanalizējusi informāciju par spēļu zāļu slēgšanu un atstāšanu tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās Latvijā kopumā, nevis atsevišķi Rīgā.
"Tā kā šobrīd Latvijā ir pieci kazino, no kuriem četri atrodas viesnīcās, tad visu pārējo spēļu zāļu slēgšana valstij radītu 36,6 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi attiecībā tikai uz azartspēļu nodokli. Ņemot vērā nodokļa sadalījumu pa budžetiem, fiskālā ietekme uz valsts budžetu būtu negatīva 27,45 miljonu eiro apmērā, bet uz pašvaldību budžetu - 9,15 miljonu eiro apmērā," skaidroja FM.
Vienlaikus ministrijā piebilda, ka samazinātos ieņēmumi arī no nodevām. 2018.gadā 320 spēļu zāles maksāja par spēļu zāles licencēm 4500 eiro katra. Šie ieņēmumi gadā rada vēl 1,44 miljonu eiro lielu negatīvu fiskālo ietekmi.
Tāpat arī FM aicināja ņemt vērā spēļu zāļu citus samaksātos nodokļus. Visos licencētajos azartspēļu organizētāju uzņēmumos, arī kazino, kopumā 2018. gadā bija nodarbināti 4830 darba ņēmēji. Daļa darbinieku strādā ar interaktīvajām azartspēlēm, nevis spēļu zālēs, un uz viņiem tiešu ietekmi spēļu zāļu aizliegums varētu neatstāt.
Darba spēka nodokļos azartspēļu organizētāji 2018. gadā samaksājuši 22,9 miljonus eiro, uzņēmuma ienākuma nodoklī iekasēts 5,8 miljoni eiro un pievienotās vērtības nodokļi samaksāti 5,5 miljoni eiro. Visi šie nodokļi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā.
"Grūti spriest par to, kādu fiskālo efektu uz citiem nodokļiem varētu atstāt spēļu zāļu aizliegums, jo darbinieki var strādāt citur un var atvērties vietā jauni biznesi, bet tomēr, visticamāk, varētu paredzēt samazinājumu arī šeit," piebilda ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
