'SEB banka': Globālā ekonomika izaicinājumu labirintā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

ASV Federālo rezervju sistēmas (FED) galveno procentu likmju samazināšana un, kaut nosacīts, bet progress starptautiskās tirdzniecības sarunās ir veicinājis globālās konfidences uzlabošanos. Taču attiecībā uz 2019. un 2020. gadu "SEB banka" vēl nedaudz pazemina IKP pieauguma prognozi. Tajā pašā laikā recesijas riski ir mazinājušies, un 2021. gadā globālā ekonomika atkal paātrināsies. Tomēr politiskā nenoteiktība un resursu ierobežojumi nozīmē ļoti vājus izaugsmes nosacījumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā joprojām zemo inflāciju un neskatoties uz netradicionālās monetārās politikas trūkumiem, stimulēšanas slogs joprojām gulsies uz centrālo banku pleciem. Fiskālās politikas pasākumus kavē spēcīgais darba tirgus ekonomikas cikla noslēguma fāzē un striktie noteikumi, kas ierobežo tēriņu palielināšanu.

Tirdzniecības konfliktu un "Brexit" procesu nosacītais progress, kā arī rūpnieciskās aktivitātes stabilizācijas pazīmes – īpaši Āzijā – un FED trīs likmju samazinājumi šogad ir stiprinājuši pasaules ekonomikas perspektīvas. Tomēr "SEB" ekonomisti pazemina globālā IKP pieauguma prognozi 2019. un 2020. gadam sakarā ar vājāku strauji augošo ekonomiku un ASV sniegumu. Pasaules ekonomikas izaugsme palēnināsies no 3,5% pērn līdz aptuveni 3% šogad un nākamgad. Taču lejupslīdes riski ir mazinājušies, un sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal paātrināsies.

Šobrīd strauji augošās ekonomikas parāda agrīnas stabilizācijas un pagrieziena pazīmes. Banka sagaida, ka eksporta nosacījumu uzlabošanās palīdzēs eirozonai izkļūt no pašreizējās lejupslīdes. Neskatoties uz saspringto situāciju darba tirgū, pasaules inflācija turpinās būt zema, kas sniegs centrālajām bankām iespēju turpināt atbalstīt izaugsmi. FED nākamā gada sākumā veiks nākamo apdrošināšanas likmes samazinājumu un būs gatavībā "darīt vēl vairāk". Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēs eirozonu, izmantojot obligāciju pirkumus un palielinot negatīvo procentu likmi. Šobrīd nepastāv arī klasiskie nelīdzsvarotības riski – piemēram, lieli mājsaimniecību parādi un pārmērīgi investīciju apjomi uzņēmējdarbībā. Tādējādi "SEB bankas" prognoze ir piesardzīgi optimistisks mīkstas nosēšanās scenārijs, kaut vēsturiski mīkstās nosēšanās ne vienmēr bijušas vienkāršas un nesāpīgas.

ESAO (OECD) valstīs bezdarba līmenis ir zemākais 40 gadu laikā, tāpēc ekonomiskās izaugsmes strauja paātrināšanās ir maz ticama. Pastāvošā nenoteiktība tirdzniecības sarunās un "Brexit" nosaka arī pozitīvo perspektīvu griestus. Zema inflācija un zema bezdarba apvienojums arī apgrūtina līdzsvara panākšanu ekonomikas politikā. Fiskālā politika, iespējams, paliks pasīva, lai gan klimata pārmaiņas un citi jautājumi sniedz jaunus argumentus valsts sektora aktīvākai rīcībai. Starp iemesliem ir politiski strupceļi un noteikumi, kā arī vispārēja nevēlēšanās mainīt budžeta politiku vēlīnā ekonomiskā cikla posmā. Tā vietā stimulēšanas slogs joprojām gulstas uz monetārās politikas veidotājiem. Tā kā centrālās bankas vēl pilnībā nav noslēgušas savus stimulēšanas pasākumus, starptautiskās ilgtermiņa obligāciju likmes var mazināties līdz 2020. gada vidum. Pēc tam tās atsāks augšupejošu virzību.

Noskaņojuma rādītāji pēdējos mēnešos ir kritušies, un Zviedrijas ekonomika acīmredzami zaudē inerci. Šim un nākamajam gadam izaugsmes prognoze ir 1,2%. Nelielās izaugsmes dēļ nākamgad bezdarbs pieaugs. Spēcīgāki starptautiskie ekonomiskie apstākļi un pakāpeniska Zviedrijas dzīvojamo ēku celtniecības atjaunošanās ļaus izaugsmei 2021. gadā atjaunoties, palīdzot bezdarbam stabilizēties. Atšķirībā no daudzām citām attīstītajām valstīm, Norvēģija šogad piedzīvos izaugsmes paātrināšanos, bet naftas investīciju pozitīvā ietekme mazināsies. Lai arī iekšzemes pieprasījums saglabāsies veselīgs, kontinentālās ekonomikas izaugsme (izņemot naftu, gāzi un kuģniecību) palēnināsies no 2,5% līdz 2,1% 2020. gadā. Pēc spēcīgā 2019. gada sākuma Dānijas ekonomikā ir redzamas palēnināšanās pazīmes, kas, iespējams, ir saistītas ar vājākiem apstākļiem galvenajos eksporta tirgos. Mājokļu tirgus sniedz atbalstu, kamēr ekonomika joprojām ir tālu no tā, lai sasniegtu maksimālo jaudu. IKP pieaugums Dānijā palēnināsies no nedaudz virs 2% šogad līdz aptuveni 1,5% nākamgad.

Neskatoties uz spēcīgo darba tirgu, Somijas mājsaimniecības ir negaidīti piesardzīgas. Somijas apstrādes rūpniecība šogad ir bijusi visnotaļ sekmīga. Sagaidāms, ka starptautiskais vājums ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Tā šogad būs tikai 1,2% apmērā, kam 2020. gadā sekos paātrinājums līdz 1,6%.

Līdz šim Baltijas valstu ekonomikas pret globālajiem pretvējiem ir bijušas noturīgas, taču tagad tās palēnināsies, jo mazināsies pozitīvais eksporta devums. Lietuvas IKP šogad pieaugs par vairāk nekā 3,5%, kam sekos aptuveni 2,5% kāpums nākamgad. Lēnāka investīciju un privātā patēriņa aktivitāte, kā arī vāja eksporta izaugsme liks Latvijas ekonomikai palēnināties no 2,4% šogad līdz 2% 2020. gadā, kam 2021. gadā sekos paātrinājums līdz 2,5%. Arī Igaunijā būs vērojama eksporta palēnināšanās ietekmēta izaugsme, bet pensiju reforma balstīs patēriņu 2021. gadā. IKP šogad pieaugs par 3,2%, nākamgad par 2%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Brexit Eiropas Centrālā banka Iekšzemes kopprodukts (IKP) OECD SEB
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form