Šogad notāri par aizdomīgiem naudas mantojumiem VID ziņojuši sešas reizes
Foto: F64

Kopš šā gada sākuma, kad zvērinātiem notāriem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem mantojumiem, šādi ziņojumi nosūtīti sešas reizes, apkopojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Raidījums norāda, ka šis ir viens no veidiem, kā atbildīgās iestādes apņēmušās ierobežot skaidras naudas apriti un līdz ar to mazināt krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Jau vēstīts, ka kopš šā gada sākuma notāriem ir jāziņo par gadījumiem, kad kāds mantojis nereģistrētu kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz 15 tūkstošus eiro, piemēram, skaidru naudu.

Trīs mēnešos notāri VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ziņojuši 26 reizes. Sešos gadījumos - par mantojumu.

"Ja mums būs pamatotas aizdomas, ka mantojuma atstājējam tādas mantas nevarēja būt, tad mēs strādāsim ar citām metodēm, vērtēsim, vai tur nav kāda noziedzīga darbība, vai nav kāda krāpniecība un pieslēgsim Finanšu policiju pie šādiem darījumiem," raidījumam norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores pienākumu izpildītāja Inese Bindemane.

Ja par gadījumu netiek ziņots, VID to laikus neuzzina, norāda LTV. Tāpat arī nevienam joprojām nav jāpārbauda mantojuma esamība, kā arī jānosaka tā vērtība. "Skaidras naudas esamības pārbaude nav un nevar būt notāra kompetence. Notārs apstiprina mantojuma tiesībās uz visu to, kas mantojuma atstājējam piederēja. Par skaidras naudas izcelsmi un piederību var gādāt citas institūcijas," norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

"Ja kaut kas šajā mantošanas procesā norādītajā kustamā, nereģistrējamā mantā mums šķiet aizdomīgs, piemēram, norādīta Munka glezna "Kliedziens", tad arī par to mēs ziņojam," skaidro Stīpniece. Taču, ja glezna ir mazāk zināma, notārs var to neatpazīt. Turklāt viņam nav jābūt mākslas priekšmetu ekspertam un jāzina, katras personas mantotās lietas vērtība.

Turklāt ir testamenti, par kuriem notāri uzzina tikai brīdī, kad aizsākas mantošanas process, atgādina raidījums. Proti, tie, kurus cilvēki rakstījuši paši nevis pie notāra. LTV informē, ka arī šeit pastāv riski, ka šo iespēju kāds var izmantot ļaunprātīgi, taču aizliegt tos nav plānots arī tāpēc, ka šāda iespēja pastāv virknē Eiropas valstu.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) ir pieprasījis paskaidrojumus no divām notārēm, kuru vārdi nesen izskanēja saistībā ar šaubīgiem mantojumiem.

Lai vērtētu zvērinātu notāru rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, 2. februārī Rasnačs ir pieprasīja paskaidrojumus gan notārei Dainai Andersonei. kura LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atzina, ka mantotā naudas summa nav jāuzrāda un iespējams ierakstīt jebkādu summu. Tāpat ziņots, ka Andersone izsniegusi apliecību skolotājas dēlam, bijušajam finanšu policistam Robertam Dirnēnam par mantotiem 0,5 miljoniem ASV dolāru.

Rasnačs pieprasīja paskaidrojumus arī notārei Inārai Dobbermanei. TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Dobbermane izdevusi mantojuma apliecību, lai arī testaments, iespējams, bijis viltots.

Tāpat ziņots, ka Latvijas Zvērinātu notāru padome februāra sākumā ierosināja disciplinārlietu pret Andersoni par profesionālās ētikas normu pārkāpumiem darbībās, kas atspoguļotas televīzijas raidījumā.

Source

DELFI Bizness

Tags

Dzintars Rasnačs Latvijas Televīzija LTV TV3 VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form