Foto: LETA

Ja vēl pirms trim mēnešiem šķita bezcerīgi panākt taisnīgākus tiekšmaksājumus Baltijas zemniekiem nākamajā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā, tad tagad situācija ir izmainījusies zemniekiem pozitīvā virzienā, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzinusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Baltijas valstis ir uzsākušas cīņu par godīgu un taisnīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku, nosakot minimālo tiešmaksājumu līmeni zemniekiem vismaz 80% no ES vidējā. Latvijas gadījumā tas nozīmētu palielinājumu no 140 eiro līdz 214 eiro (no 98 latiem līdz 150 latiem) par hektāru.

Straujuma intervijā saka, viņa redz panākumus cīņā par taisnīgākiem tiešmaksājumiem zemniekiem. "Esmu tikusies ar trīs Eiropas komisāriem, Eiropas Parlamenta deputātiem, daudzu Eiropas valstu lauksaimniecības ministriem un varu teikt, ka ir saņemti ļoti pozitīvi signāli šajā jomā. Ir izpratne Eiropas līmenī par Baltijas valstu problēmām šajā jautājumā," sacīja ministre.

Tikšanās reizēs ar Eiropas politiķiem tiek skaidrots, ka Latvijai un Baltijas valstīm kopumā bija ļoti neveiksmīgs periods, kad atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajai tiešmaksājumu aprēķināšanas formulai tika noteikts tiešmaksājumu līmenis zemniekiem – Krievijas krīze, restrukturizācija, eksporta kritums. "Izstāstot šo vēsturiskās netaisnības situāciju, amatpersonām rodas izpratne, kāpēc tiešmaksājumi jāpalielina," intervijā saka ministre.

Straujuma stāsta, ka viņa divreiz tikusies ar Vācijas lauksaimniecības ministri Ilzi Aigneri, un es "redzēju atbalstu Baltijas valstu centieniem tiešmaksājumu jomā". "Arī Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs Paolo de Kastro man atzina, ka izprot Baltijas valstu situāciju," saka ministre.

Viņa atzīst, ka pagaidām nav skaidrs risinājums, kā tiks palielināti tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem, taču, pēc Straujumas domām, šis jautājums Briselē tiks atrisināts.

"ES lielās valstis, donorvalstis ES budžetam ir gatavas meklēt risinājumu Baltijas valstu tiešmaksājumu problēmai. Vai nu tas būs, pazeminot kopējo tiešmaksājumu līmeni citās valstīs, vai arī tas būs papildu finansējums. Tad, kad es pirms trim mēnešiem tikos ar Eiropas institūciju amatpersonām, man šķita, ka situācija ir bezcerīga. Tagad redzu, ka situācija mainās Baltijas valstīm pozitīvā virzienā," atzīst ministre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!