'Swedbank' nedaudz palielinājusi šī gada Latvijas IKP pieauguma prognozi
Foto: Pixabay

Prognozes par pasaules atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes ir uzlabojušās, jo vakcinēšanas tempi daudzviet pozitīvi pārsteidz, un valsts atbalsts ekonomikām turpinās. Latvijas nespēja iegrožot vīrusu un lēnā vakcinēšana dara bažīgu, ka atkopšanās stāstā iepaliksim. Gada sākumā ekonomikas attīstība būs vārgāka nekā iepriekš prognozēts, taču liela daļa uzņēmumu turpina veiksmīgi darboties pat vīrusa apstākļos un valsts atbalsts pēdējā laikā ir būtiski audzis. Tādēļ kopumā "Swedbank" ir nedaudz palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, šogad gaidot 3,1% izaugsmi, liecina bankas ekonomikas apskats.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Spēcīgāka atkopšanās sāksies 2021. gada otrajā pusē, un IKP 2022. gadā kāps par 5,5%. Strauja izaugsme visā pasaulē un izejvielu cenu kāpums nes līdzi arī bažas par augstāku inflāciju vismaz tuvākajos gados.

Latvijas ekonomika un tās spēja pielāgoties

Pagājušais gads noslēdzās uz pārsteidzoši pozitīvas nots – ekonomika pat vīrusa uzliesmojuma laikā gada pēdējā ceturksnī turpināja augt. Gada sākums ainu gan pabojājis. Pat pēc ilgiem ierobežojumiem nespējam saslimstību samazināt līdz drošiem līmeņiem. Pat ar pieejamām vakcīnām joprojām uzrādām salīdzinoši lēnus vakcinācijas tempus. Turklāt valdība joprojām ķildojas savā starpā, radot papildu neskaidrību biznesam un iedzīvotājiem. Bezdarbs gada sākumā kāpis spējāk nekā tika gaidīts, patērētāju noskaņojums saglabājas salīdzinoši zems, un mazumtirdzniecība gada sākumā būtiski kritusi. Tas nozīmē, ka pirmais ceturksnis būs drūmāks, nekā gaidījām, teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Tomēr ir arī labas ziņas. Preču eksports un arī eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā turas labi. Pakalpojumu eksporta pusē tranzīta kravās gada sākumā vairs neredzam tādu kritumu kā pirms gada. Turklāt, līdz ar atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu, "Swedbank" karšu dati liecina par situācijas uzlabošanos arī patēriņa pusē. Īstermiņa izaugsmei palīdzēs arī fakts, ka valsts atbalsts kļuvis daudz plašāks – šogad budžeta deficīts palielināsies līdz pat 7.5% no IKP, un stimulējoša fiskālā politika saglabāsies vēl vairākus gadus. Atkopšanās pilnvērtīga sākšanās pārceļas nedaudz vēlāk, taču tā tiek gaidīta spēcīga. Tādēļ tuvākajos gados joprojām aktuāli arī pārkaršanas draudi, īpaši būvniecības nozarē, kas var rasties, ja ieplūstošie Eiropas Savienības līdzekļi netiks rūpīgi saplānoti.

Globālajā ekonomikā – dažādi ātrumi

Skats uz globālo situāciju ir optimistiskāks nekā vietējā ekonomikā. Atgūšanās gan nebūs vienmērīga – valstis, kas spēs ātrāk tikt galā ar vīrusa draudiem, redzēs jaudīgāku attīstību. Globālajā vidē lielie stāsti, protams, ir saistīti ar ASV un Ķīnas ekonomikām, kas tuvākajos gados virzīs pasaules izaugsmi. Ķīnas (8.2% IKP kāpums) stāsts ir par veiksmīgu vīrusa ierobežošanu un šīs valsts centrālo lomu pasaules rūpniecībā - nozarē, kas vīrusa laikā jūtas salīdzinoši labi. Savukārt ASV 6.8% izaugsmi nodrošina ļoti veiksmīgais vakcinācijas process un ievērojamais fiskālais atbalsts. Eiro zonā vakcinācijas tempi iepaliek no ASV, un papildu stimula apjomi nav tik iespaidīgi. Izaugsme tuvākajos gados šajā mūsu svarīgākajā eksporta tirgū gaidāma 4.0% apmērā, kas, lai gan mazāk iespaidīga kā citās lielajās ekonomikās, tomēr vēsturiskā kontekstā ir ļoti strauja.

Inflācijas bubulis – vai ir riski vidējā termiņā?

Inflācija tuvākajā laikā augs, un šogad visā pasaulē redzēsim daudz ašāku cenu kāpumu nekā esam ieraduši redzēt pēdējos gados. Inflācijas stāsts ir vairākās "sērijās". Pirmā saistīta ar to, ka pasaulē pandēmija izjauca ierasto līdzsvaru. Kritums pirms gada bija iespaidīgs, taču atgūšanās bija tik spēja, ka piedāvājums netika līdzi pieprasījumam, un tādēļ šobrīd visā pasaulē redzam strauju inflāciju veicinošus faktorus. Kāpj izejvielu cenas, piegāžu ķēžu "pudeles kakli" paildzina piegāžu laikus un sadārdzina transporta izmaksas. Izdevumi palielinājušies arī epidemioloģiskās drošības noteikumu dēļ. Tas viss ceļ uzņēmumu izmaksas un nonāks arī līdz patērētājam. Tomēr šo faktoru ietekme uz cenām būs īslaicīga un izzudīs, tiklīdz ekonomikā atgriezīsies līdzsvars, norāda Zorgenfreija.

Otrā sērija - brīdī, kad ar ierobežojumiem vai vakcinēšanos spēsim vīrusu iegrožot, inflāciju veicinās ekonomikas atvēršana un tērēšanas drudzis. Daudzi iedzīvotāji, kas ierobežojumu un plaša valsts atbalsta apstākļos, spējuši kāpināt uzkrājumus, būs gatavi maksāt vairāk par sen neiegādātiem pakalpojumiem un precēm. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem būs vieglāk gan pandēmijas laika zaudējumus, gan iepriekš minēto izmaksu sadārdzinājumu pārnest uz patērētājiem. No otras puses – tēriņu bumam ir arī robežas. "Swedbank" dati liecina, ka lielākais noguldījumu pieaugums ir tieši turīgāko iedzīvotāju pusē, un šī sabiedrības daļa var izvēlēties uzkrājumus netērēt, vai investēt nekustamajā īpašumā vai finanšu aktīvos, kas patēriņa cenu inflācijā tieši neatspoguļosies.

Trešā sērija saistīta ar darba tirgus atkopšanos, un iedzīvotāju gaidām par inflāciju. Centrālo banku un valdību atbalsta pasākumi ir palielinājuši naudas apjomu ekonomikā, kas var celt inflāciju. Vienkāršoti runājot, lielāks naudas apjoms dzenas pēc tā paša preču un pakalpojumu daudzuma. Turklāt, centrālās bankas pagaidām neplāno naudas daudzumu ekonomikā mazināt. Piemēram, ASV centrālā banka izteikusi gatavību saglabāt ļoti atbalstošu monetāro politiku un pieciest augstāku inflāciju, līdz kamēr darba tirgus pilnībā atgūsies. Jautājums – vai iepriekšminētie iemesli novedīs pie patērētāju gaidām par strauju inflāciju nākotnē, un vai darba ņēmēju kaulēšanās spēks tuvākajā laikā pieaugs pietiekami, lai tie varētu sev izcīnīt algu pieaugumu. Šādi apstākļi var radīt "inflācijas spirāli", kur iedzīvotāji, gaidot augstāku inflāciju, pieprasītu augstākas algas, kas savukārt kāpinātu uzņēmumu izmaksas, lejot ūdeni uz inflācijas dzirnavām, vērtē Zorgenfreija.

Inflācijas riski ASV noteikti ir lielāki nekā Eiropā, jo prognozes liecina, ka darba tirgus ASV atkopsies ātrāk nekā šaipus okeānam. Savukārt Latvijā, atšķirībā no daudzām citām attīstītajām valstīm, algu kāpums darbaspēka trūkuma apstākļos iepriekšējos gados bijis salīdzinoši straujš, un krīzes laikā vien nedaudz saruka. Gaidām, ka arī tuvākajos gados algu izaugsme būs spēcīga (šogad par 6.5%, bet nākamgad – par 7%). Taču, lai gan inflācija, salīdzinot ar šā brīža situāciju, palielināsies (2021. gadā 1.8%), prognozējam, ka tā 2022. gadā būs vien nedaudz virs līmeņiem, ko vērojām pirms vīrusa krīzes (3.0%). Lai redzētu daudz straujāku un noturīgāku cenu kāpumu, jāizpildās vēl papildus nosacījumiem - daudz augstāka inflācija pasaulē, kreditēšanas bums un augoša iedzīvotāju pārliecība par būtiski straujāku inflāciju nākotnē.

Kopumā jāsaka - augstākas inflācijas riski šobrīd ir ievērojami liekāki nekā pirms vīrusa krīzes, taču strauja inflācija vidējā termiņā pasaulē un Latvijā nav bāzes scenārijs. Turklāt joprojām saglabājas riski, kas var atkopšanās un līdz ar to arī inflācijas stāstu mainīt. Tie galvenokārt saistīti ar nespēju ierobežot vīrusa izplatību un jaunu mutāciju rašanos. Bez vīrusa nenoteiktību ekonomikā uztur arī ģeopolitiskie riski, piemēram, Krievijas militāro vienību koncentrēšana pie Ukrainas robežas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Banku sektors Bezdarbs Eiro (valūta) Eiropas Savienība Iekšzemes kopprodukts (IKP) Inflācija Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form