Šī mācību gada sākumā jeb augustā un septembrī par 10% pieaugusi studiju un studējošā kredīta vidējā aizdevuma summa, bet par 10% sarucis noslēgto līgumu skaits salīdzinājumā ar analogu periodu pērn, liecina "Swedbank" apkopotie dati.
Izsniegto kredītu skaits sarucis no 2090 aizdevumiem pērn līdz 1872 šogad. Savukārt pieaugušas vidējās aizdevumu summas - studiju kredītam tie ir 7638 eiro (pērn bija 6971 eiro), bet studējošo kredīta vidējā summa ir 6870 eiro (pērn bija 6410 eiro).
Pieaudzis arī to studentu skaits, kuri izvēlējušies abus aizņēmuma veidus - ja pērn tādi bija 6% no visiem aizņēmējiem, šogad tie jau ir 9%.
"Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītāja Inese Anckalniņa skaidro, ka līgumu skaita svārstības ir saistītas ar to, ka pērn aizdevumiem pieteicās ne tikai pirmo, bet arī otro, trešo un ceturto kursu studenti. Šogad tie pamatā ir pirmā kursa studenti.
Tāpat Anckalniņa piebilda, ka šogad ir pieaugusi studiju maksa, kas, iespējams, ietekmē arī jauniešu lēmumus par savu nākotnes karjeru un izglītību.
Tikmēr Latvijas Studentu apvienības (LSA) Sociālā virziena vadītāja Elīza Dāldere norāda, ka vēl ir pāragri spriest par to, kādēļ samazinājies studiju kredīta pieteikumu skaits - vai tas ir saistīts ar šī gada uzņemto studējošo rādītājiem, vai tas saistīts ar finansiāli nestabilo situāciju valstī.
Kā liecina LSA iegūtie dati šī gada vasarā, otrajā pandēmijas vilnī ģimenes iespējas atbalstīt studējošo ir samazinājušās par aptuveni 10%, kas ir apliecinājums Covid-19 izraisītās krīzes ietekmei uz studējošo sociālekonomisko situāciju.
Kopumā šogad ir pieaudzis kopējais finansējums, kas izsniegts kā studējošo kredīti, bet mazliet sarukusi izsniegto studiju kredītu summa. Studējošo kredītos augustā un septembrī izsniegti 2,3 miljoni eiro (pērn bija 1,9 miljoni), bet studiju kredītos - 11,8 miljoni eiro (pērn bija 12,4 miljoni). Kopējā šajos aizdevumos izsniegtā summa ir palikusi teju nemanīga - aptuveni 14 miljoni eiro.
Visvairāk studiju un studējošo kredītu izsniegts Latvijas Universitātes studentiem - 32% no visiem līgumiem. Tai seko Rīgas Stradiņa universitāte (16%) un Rīgas Tehniskā universitāte (8%). Vēl piecu lielāko augstskolu topā iekļuvušas "Biznesa augstskola "Turība"" un RISEBA.
Analizējot aizņēmēju profilu, teju nemainīga saglabājusies sieviešu un vīriešu proporcija, kas ir 70% pret 30%, kā arī vecuma struktūra. Vidējais vecums studiju kredīta ņēmējam ir 24 gadi, bet studējošo kredīta ņēmējam - 22 gadi.
Valsts garantētu studiju un studējošā kredītu var iegūt ikviens Latvijas augstskolā uzņemts students. Šim aizdevumam nav nepieciešams papildu galvojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
