Ministru kabinets ceturtdien izskatīja Iekšlietu ministrijas (IEM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem".
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzsvēra, ka līdzšinējā termiņuzturēšanas atļauju (TUA) programma ir sevi izsmēlusi, tādēļ tā ir jāpilnveido un jārod balanss starp ieguvumiem un nacionālo drošību. Ministrs ieteica informatīvo ziņojumu pieņemt zināšanai, savukārt Ekonomikas ministriju aicināja nākotnē izvērtēt programmas plusus, to sakārtot un, ja programma tiek turpināta, tad iesaistīt tādus investorus ar labu kredītvēsturi un nerada draudus nacionālajai drošībai.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka investīcijas, ko Latvija meklē, nav saistītas ar nekustamo īpašumu, jo tās ir neproduktīvas investīcijas, atblāzma no agrākās politikas, tajā skaitā, no brīža, kad aktuāla bija naudas tranzīta tēma.
"Līdz ar to pamatā programma ir sevi izsmēlusi, taču jāvirzās aktīvāk uz to, kā piesaistīt eksportējošo uzņēmumu investīcijas, un, ja tās nāk kopā ar nepieciešamību saņemt termiņuzturēšanās atļauju, tas ir tas, kas mūsu valsti interesē," atzina Kariņš.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda uzskatu, ka patlaban ir laba situācija, lai investīcijas valstī ienāktu, tikai jāizveido priekšnosacījumi, lai uzņēmumi būtu gatavi nākt uz Latviju.
IEM apkopotā informācija liecina, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim investīciju programmas ietvaros PMLP ir saņēmusi 19 743 personu, tajā skaitā 7909 investoru un 11 834 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai, liecina IEM apkopotā informācija. Šajā laika posmā izsniegtas 19 047 TUA. No 2010. gada 1. jūlija 186 investoriem TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 1672 investoriem izsniegtās TUA.
Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim bija 1,55 miljardi eiro.
No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31.decembrim 83% jeb 1,29 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās (10% jeb 158 miljoni eiro no visiem ieguldījumiem), savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 6% (jeb 92,7 miljoni eiro) no kopējām veiktajām investīcijām attiecīgajā periodā. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē no 2015. gada 1. janvāra ieguldīti 11,5 miljoni eiro jeb nepilnu 1% no kopējā investīciju apjoma.
Vērtējot nerezidentu ieguldījumu dinamiku, secināts, ka pirmajos četros gados ar TUA saņemšanu saistītie nerezidentu ieguldījumi ik gadu strauji pieauga – vidēji gadā gandrīz par 36%. Savukārt 2015. gadā nerezidentu investīcijas bija piecas reizes zemākā līmenī nekā pirms gada. Turpmākajos gados (2015.-2020. gadā) investīciju dinamikai turpinājās lejupvērsta tendence – piesaistīto investīciju apjoms ik gadu samazinās vidēji par 22% gadā.
Kā skaidro IEM, būtisks investīciju samazinājums saistīts ar veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas no 2014.gada 1. janvāra paredzēja ierobežot ieguldītāju skaitu mazajos uzņēmumos, kā arī noteica to, ka tikai tiem ieguldītājiem, kas investējuši 150 000 eiro kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada bilance vai apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, netiek veikta nodokļu nomaksas pārbaude. 2016. gada jūnijā veiktie grozījumi Imigrācijas likumā paredzēja veikt nodokļu nomaksas pārbaudi arī šādos gadījumos.
2014. gadā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā noteica arī papildu iemaksu valsts budžetā - valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" un paaugstināja TUA piešķiršanai nepieciešamo ieguldījumu summas apmēru investīcijām nekustamajā īpašumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem, nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai ārvalstnieks varētu pretendēt uz TUA, tika paaugstināta līdz 250 000 eiro visā Latvijas teritorijā.
Straujās Covid-19 infekcijas izplatības dēļ Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus. Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā, valdība 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, kas tika pagarināta līdz 10. jūnijam. 2020. gada 6. novembrī tika pieņemts atkārtots lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī no 2020. gada marta tika būtiski ierobežota personu kustība pār Šengenas līguma valstu ārējām robežām, šo iespēju nodrošinot tikai būtiskākajām ieceļotāju kategorijām. Vienlaikus citi ieviestie ierobežojumi izraisīja saimnieciskās darbības apsīkumu un uzņēmumu dīkstāvi, neradot iespēju un nepieciešamību paplašināt to darbību. Šie un citi ierobežojumi ir radījuši tiešu ietekmi uz 2020. gadā saņemto TUA pieteikumu skaitu, tam samazinoties.
No 2014. gada septembra ar investīciju programmu saistīto pieteikumu skaits būtiski samazinājās. Ja 2014. gadā tika saņemti 2532 pieteikumi, tad 2015. gadā – 398, 2016. gadā – 262, 2017. gadā – 160, 2018. gadā – 192, 2019. gadā – 146 pieteikumi, bet 2020. gadā - 107 pieteikumi.
Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, TUA instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē kopš 2014. gada ir mazinājusies, par ko liecina arī ar TUA saņemšanas iespēju saistīto nerezidentu ieguldījumu devuma samazinājums kopējā ārvalstu kapitāla ieplūdē Latvijā. Tas norāda, ka kopumā TUA šobrīd nav motivējošs instruments un nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem, uzsver IEM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
