Tiesa bez prasītājiem sāk skatīt 'Bankas Baltija' prasību pret valsti par 238 miljonu latu piedziņu  (23)

AT atzina par neattaisnotu prasītāju advokāta Viktora Tihonova neierašanos uz AT sēdi, lai gan viņš bija lūdzis lietas izskatīšanu šodien atlikt, norādot, ka ir aizņemts procesā ES Tiesā Luksemburgā, uz kuru uzaicinājumu saņēmis pērn decembrī.

AT atzina, ka pavēstes par šodien plānoto sēdi aizsūtīta jau pirms aptuveni gada, tādēļ "BDO" kā juridiskai personai nebija šķēršļu pilnvarot savu interešu aizstāvībai citu pārstāvi.

Otrdien uz sēdi nebija atnācis arī otrs prasītāju iepriekš pilnvarotais advokāts Vairis Brīze, taču viņš par savu neierašanos tiesu nebija brīdinājis, Tihonovs gan bija piebildis, ka, pēc viņa ziņām, Brīzem izsniegtā pilnvara ir atsaukta, taču pilnvaras atsaukums, kā to norādīja AT, tiesā nav saņemts.

Atbildētāju advokāts Romualds Vonsovičs šodien AT uzsvēra, ka nav šķēršļu lietas izskatīšanas uzsākšanai.

AT sāka lietas izskatīšanu apelācijas kārtībā, atreferējot lietas materiālus un uzklausot Vonsoviča nolasītos paskaidrojumus.

Kā novēroja aģentūra LETA, otrdien uz sēdi AT pulcējies arī neliels skaits BB noguldītāju, kuri pirms tiesas sākuma aktīvi diskutēja par dažādiem tiesiskuma jautājumiem un tiesu varas taisnīgumu.

BB likvidators "BDO" prasību Rīgas apgabaltiesā pret valsti iesniedza 2005.gada maijā. Pieteikumā tika norādīts, ka galvenie iebildumi radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm. Apgabaltiesa lietu pēc būtības sāka izskatīt 2010.gada 22.jūnijā un spriedumu pasludināja 12.oktobrī.

Vairākas dienas tiesas sēdēs tika uzklausīti gan prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes argumenti, kuri zaudējumu piedziņu pamatoja ar valdības 1995.gada memorandu par noguldījumu garantēšanu BB, tiesību aktiem par kompensācijām noguldītājiem, kā arī LB pieļauto nepienācīgo "sistēmiski svarīgākās" bankas uzraudzību, gan valsts aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča pozīcija, kurš sacīja, ka valsts "nekādā veidā neatzīst prasību pilnībā, ne par vienu santīmu", kā arī atzīmēja, ka BB likvidatora prasībai ir iestājies desmit gadu noilguma termiņš.

Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, nu jau bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Pēc prasības iesniegšanas 2005.gadā Rīgas apgabaltiesa risināja vairākus procesuālas dabas jautājumus, turklāt 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.

Lēmumā par tiesvedības apturēšanu apgabaltiesa atzina, ka par svarīgu pierādījumu BB prasības lietā pret LB varētu vērtēt spriedumu šajā krimināllietā, kurā Līduma un Freimaņa apsūdzībās bija pieteikta civilprasība par 26,89 miljoniem latu, ko tiesa iepriekš atstāja bez izskatīšanas.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.

AT Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.

Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" - 12 miljonus latu.

Sākotnēji lietas izskatīšana Rīgas apgabaltiesā tika uzticēta tiesnesei Zaigai Vrubļevskai, taču viņa 2008.gada martā beidza pildīt tiesneses amata pienākumus. Vrubļevskas neizskatītās pirmās instances civillietas, tostarp BB likvidatora prasības lieta, tika uzticēta tolaik jaunieceltajai Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesei Sandrai Strencei, taču viņa no lietas izskatīšanas atteicās, lēmumu motivējot ar to, ka personīgi pazīst LB intereses pārstāvošo advokātu Vonsoviču, ar kuru viņai ir draudzīgas attiecības, tāpēc nebūtu objektīvi, ja viņa lietu skatītu.

Pēc tam lieta tika nodota tiesneses Guntas Ozoliņas lietvedībā, taču arī viņa no lietas izskatīšanas atteicās, norādot, ka viņa bijusi BB kliente un šajā bankā viņai bijis noguldījums, turklāt viņa ir personīgi pazīstama ar LB interešu aizstāvi advokātu Vonsoviču. Līdz ar to nebūtu ētiski lietu izskatīt, jo šie apstākļi varētu radīt šaubas par tiesas objektivitāti, norādījusi tiesnese.

Civillietu izskatīja tiesnese Līga Blūmiņa.