Tiesībsargs: vēloties atbrīvoties no FKTK padomes, likums tiek sakārtots 'tā, kā vajag'
Foto: LETA

Centieni sakārtot likumu "tā, kā vajag" jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot "zelta izpletņus", veido draudīgu precedentu ne tikai FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm, informē tiesībsargs Juris Jansons.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (292/lp13) liecina nevis par demokrātiskai tiesiskai valstij piemītošu korektu diskusiju par nepieciešamību mainīt FKTK darbības nosacījumus un meklēt pienācīgu līdzsvaru starp neatkarību un parlamentāro kontroli, bet gan par vēlmi atbrīvoties no esošās FKTK padomes. Tā jāsecina, jo likumprojekts paredz atbrīvot FKTK padomes locekļus no amata jau šogad, turklāt likumprojekta autori bez objektīva pamatojuma piedāvā normas, kas aicina šobrīd esošos Saeimas ieceltos FKTK padomes locekļus atstāt amatu līdz 2019. gada 1. augustam, par to solot kompensāciju 80% apmērā no viņiem noteiktās gada mēnešalgas. Neskatoties uz to, ka esošo Saeimas iecelto FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2022. gadā.

Tiesībsarga skatījumā, likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (292/lp13) mērķis ir ieviest sistēmu, kas palielina FKTK politisko ietekmēšanu nākotnē, par ko liecina kaut vai likumprojekta priekšlikumos iekļautie FKTK padomes locekļu pirms termiņa atbrīvošanas kritēriji. Tajos ir paredzēta nesamērīgi liela politiķu ietekme. Likumprojekts tiek izskatīts sasteigti. Tik nopietns jautājums netiek diskutēts ekspertu lokā, bet tiek pieņemts dažos mēnešos, būtiski priekšlikumi, kas prasa nopietnu satversmības izvērtējumu, tiek izskatīti 2. un 3. lasījumā nedēļas laikā.

Tiesiski neizsvērta iejaukšanās patstāvīgo iestāžu neatkarībā ir pretrunā ar demokrātiskas tiesiskas valsts principu un patstāvīgo iestāžu izveides mērķi.

Būtiska atšķirība starp patstāvīgajām iestādēm un Ministru kabinetam padotajām valsts pārvaldes iestādēm ir tā, ka patstāvīgās iestādes likumdevējs jeb Saeima izveido ar mērķi mazināt politisko ietekmi attiecībā uz šo iestāžu darbību, funkciju izpildi. Šāda veida pieeja nodrošina, ka patstāvīgās iestādes savā darbībā spēj pilnvērtīgi izpildīt savas funkcijas un īstenot visas nepieciešamās darbības normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai, kas, savukārt, var būt pretrunā ar politisko uzstādījumu vai politiskā vairākuma nostādni konkrēta jautājuma atrisināšanā.

Tiesībsargs 2019. gada 11. jūnijā Saeimai un zināšanai Valsts Prezidentam un FKTK nosūtīja vēstuli, kurā pausts aicinājums Saeimu rūpīgi apsvērt likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" (292/Lp13) atbilstību patstāvīgo iestāžu neatkarības principiem, un nepieļaut tādu priekšlikumu apstiprināšanu, kas grautu FKTK darbības efektivitātes un neatkarības garantijas.

Tiesībsarga vēstules teksts pieejams šeit.

Source

DELFI Bizness

Tags

Banku sektors Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Juris Jansons Saeima Tiesībsargs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form