Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas lolotās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis neatbalsta Maskavu un nevēlas iesaistīties tās sarīkotajā karā pret Ukrainu, apgalvo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

KDLO ir starptautiska drošības organizācija, kurā ar Krieviju vienā militārā blokā apvienojušās Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna. Līdzīgi kā NATO valstu līgumā, arī KDLO statūti paredz, ka uzbrukums vienai no organizācijas dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām.

KDLO pirmā un līdz šim vienīgā militārā operācija notika 2022. gada janvārī, kad Kazahstānā sākās iekšēji nemieri.

Ukraiņu militārais izlūkdienests tagad informē, ka KDLO valstis nevēlas iesaistīties Krievijas sāktajā karā Ukrainā.

"Par spīti Krievijas Federācijas uzstājībai KDLO dalībnieki nevēlas pieņemt lēmumu par miera operāciju ārpus savu valstu robežām. Tostarp tā saukto Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" teritorijā," teikts paziņojumā.

Vienlaikus KDLO biedri varot izskatīt karavīru izvietošanu Krievijā un Baltkrievijā, taču tikai tādā gadījumā, ja būs oficiāls paziņojums par Ukrainas uzbrukumu to teritorijām, turpina izlūkdienests.

15. aprīlī Kazahstānas aizsardzības ministrs Ruslans Žaksilikovs paziņoja, ka Kazahstāna nav saņēmusi pieprasījumu no KDLO par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu un šāds jautājums netiekot izskatīts, ziņo UNIAN.

"Tagad visas KDLO valstis (izņemot Krieviju un Baltkrieviju) saglabā neitralitāti jautājumā par Krievijas iebrukumu. Neviena no tām nav atzinusi Krimas aneksiju un DTR/LTR neatkarību," papildina Ukrainas militārais izlūkdienests.

Pēc KDLO operācijas Kazahstānā eksperti norādīja, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tā bija iespēja parādīt, ka KDLO ir īsta organizācija, nevis tikai "papīra tīģeris". Savukārt Baltkrievijas neleģitīmais vadītājs Akleksandrs Lukašenko februāra sākumā dižojās, ka Krievijas karš ar Ukrainu ilgtu vien "trīs līdz četras dienas", bet KDLO spēki esot tik diži, ka kara gadījumā pret NATO tie jau "stāvētu pie Lamanša".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Virkne NATO valstu atbalsta Ukrainu ar bruņojuma piegādēm.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!