Trīs revolūcijas

Uz pelniem uzceltais bizness – Igaunijas degslānekļa zelta dzīsla
Foto: Publicitātes foto

Investējot 215 miljonus eiro, "Eesti Energia" staciju "Enefit 280" būvēt sāka 2010. gadā, kad naftas tonnas cena pārsniedza 300 ASV dolāru. 2012. gada izskaņā stacija sāka darbu, taču jau 2014. gada pusē pasaule pieredzēja pieckāršu naftas cenu kritumu, sarežģījot arī uzņēmumu iespēju pelnīt ar savu sintētiskās jēlnaftas produkciju. "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters skaidro, ka, lai gan šobrīd ar naftas cenām vienkārši nākas sadzīvot, uzņēmuma veiksme ir atkarīga no izmaksu efektivizēšanas – ja pirms 15 gadiem degslānekļa raktuvēs uzņēmums nodarbināja ap 10 000 cilvēku, tad šobrīd – ap 2000, bet ieguves apjoms no raktuvēm, kuru pazemes teritorija pārsniedz pat Tallinas izmērus, nav mainījies – aptuveni 13 miljoni tonnu gadā.

"Paredzēt, kā mainīsies naftas cenas, nav izaicinājums tikai mums, bet gan visiem enerģijas un naftas sektorā iesaistītajiem. Šodien paredzēt naftas cenu pēc pieciem gadiem ir neiespējami," stāsta Suters, norādot, ka tikpat neparedzama ir arī elektroenerģijas cenu dinamika.

"Ja atskatāmies uz enerģētikas tirgu pirms 10 gadiem, tad jāsecina, ka tas bija garlaicīgs. Nekas daudz nenotika. Attīstību varēja plānot piecus gadus uz priekšu. Šodien situācija ir mainījusies, jo paralēli notiek trīs revolūcijas – tirgus, regulu un tehnoloģiju jomā. Pirms 10 gadiem viss Eiropas enerģētikas tirgus bija strikti regulēts, taču nu visur vērojama sīva konkurence un vairs nevar paļauties, ka kāds klauvēs pie durvīm, lai nopirktu enerģiju. Bet līdztekus tam jāatceras, ka enerģijas ražošana nu ir pakļauta striktām prasībām, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi," stāsta "Eesti Energia" priekšsēdētājs Suters.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 742 miljoni eiro – par 4,5% mazāk, salīdzinot ar 777 miljonu eiro apgrozījumu 2015. gadā. Savukārt tīrā peļņa no 40,5 miljoniem eiro 2015. gadā pērn pieauga līdz 171 miljonam eiro. "Pērn piedzīvojām vēsturiski pelnošāko gadu, kā arī dividendēs valsts budžetā samaksājām apmēram 60 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pārējo valstij piederošo uzņēmumu kopējie maksājumi," skaidro Suters, atgādinot, ka vēl 97 miljoni eiro Igaunijai pērn samaksāti dažādos nodokļos un nodevās.

Vēstīts, ka Latvijā "Enefit" pērno gadu noslēdza ar 47,75 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2015. gadā. "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers apgrozījuma kritumu skaidroja ar vispārējās elektroenerģijas cenu kritumu Baltijas reģionā. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa no 137,8 tūkstošiem eiro 2015. gadā pērn palielinājās līdz 910 tūkstošiem eiro.

Suters norāda, ka visiem "Eesti Energia" biznesiem jābūt peļņu nesošiem. Peļņas ieguve ir proporcionāla – trešdaļa nāk no energoresursu pārdales maksājumiem ("Eesti Energia" pieder elektroenerģijas sadales operators "Elektrilevi"), trešdaļa nāk no enerģijas pārdošanas, bet vēl trešdaļa – no atjaunojamo energoresursu izmantošanas.

Drūmāku Igaunijas konkurentu nākotni ieskicē "Latvenergo". Latvijas energokompānijas pārstāve Ivita Bidere norāda, ka samazinās Igaunijas bāzes jauda, kas balstītas uz Narvas tuvumā esošo "Eesti Energia" ražotni. "20 gadu periodā bāzes jauda varētu samazināties par vairāk nekā 30%, tādējādi radot iespējamību, ka nākotnē Igaunija no eksportējošas valsts var kļūt par elektroenerģiju importējošu valsti," prognozē Bidere.

"Raugoties no bāzes jaudu nodrošinājuma viedokļa, kas ir katras valsts enerģētiskais stūrakmens, Latvija jau ir apsteigusi Igauniju ar TEC un HES – abu veidu ražotnes ir videi draudzīgas ar nekādu vai minimālu CO2 izmešu apjomu, kā arī ne tikai nodrošina bāzes jaudas, bet arī eksportu, piemēram, palu laikā," klāsta Bidere.

Jautāta, vai degslāneklis nav iemesls tam, kāpēc Igaunijā megavatstunda elektroenerģijas maksā 33 eiro, bet Latvijā 36 eiro, Bidere atbild, ka cenu atšķirības nosaka ierobežojumi elektroenerģijas pārvadē augstsprieguma līnijās starp abām valstīm. "Latvenergo" pārstāve prognozē, ka cenu atšķirība izzudīs līdz ar trešā Latvijas–Igaunijas starpsavienojuma izbūvi.

"Tā kā visā reģionā, tostarp Skandināvijā, saražotā elektroenerģija tiek pārdota "Nord Pool" biržā, visam reģionam veidojas līdzīga elektrības cena, ko nenosaka vietējās ražošanas izmaksas," klāsta Bidere, uzsverot, ka sekmīga Rīgas TEC darbība pērnā gada nogalē ļāva sasniegt zemāku enerģijas cenu nekā Igaunijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eesti Energia Eiropas Savienība Enerģētika Lasāmgabali Latvenergo OECD TEC
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form