Diskusijas pēdējo mēnešu laikā par plānoto ostu reformu ir bijušas plašas, un šī SM ideja ir saņēmusi lielu pretestību no uzņēmēju un ostu pārstāvju puses.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts MK sēdē sacīja, ka "pie reformas esam strādājuši kopš valdības tapšanas pirmās dienas, taču labi būtu bijis to iedarbināt jau pirms 10 gadiem, jo tādā veidā varbūt būtu izdevies novērst Latvijas pozīcijas pasliktināšanos starptautiskajā konkurencē".
Tiesa gan, uzņēmēju un ostas pārstāvju vidū valda negatīva attieksme pret gaidāmo reformu. Ostu komersanti jau iepriekš uzsvēruši, ka pašlaik SM virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai MK sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.
Tāpat ostu komersantu pārstāvošās organizācijas uzsver, ka arī iestājas par modernu un ilgtspējīgu attīstību un par ekonomiski pamatotu un izvērtētu reformu, taču SM piedāvātais variants neatbilst nevienam no šiem nosacījumam. Tādēļ tiek strādāts pie kopīgas darba grupas izveides, ar kuras palīdzību tiks skaidri definēti Latvijas ostu sektora darbības mērķi un vīzija, uz kādu jābūt tendētiem visiem veicamajiem darbiem, piemēram, starptautiskās konkurences sekmēšana, jo īpaši ar mērķi atgriezt Latvijas līderību Baltijas valstu starpā, kā arī virzība uz klimatneitralitātes sasniegšanu.
Arī MK sēdē vairāki uzņēmēju organizāciju un ostu pārstāvji norādīja, ka izmaiņās ir vairākas nepilnības, kā arī uzsvēra, ka nav pieņemams, ka valsts veidos kapitālsabiedrību un iejauksies ostu darbībā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits gan atzina, ka uzrunās izskanēja viss, ar ko SM saskārusies 16 mēnešu laikā, gatavojot likumprojektu un saskaņojot to dažādās sanāksmēs.
"Ir vairākas lietas, kas tiek sajauktas – ostu pārvaldība un tās maiņa, un otrs – ekonomiskā attīstība un tranzīta nozares tagadne un nākotnē," sacīja Linkaits. "Pēdējos gados specifisku kravu apjoms Krievijas politikas dēļ ostās ir samazinājās. Gan ostām, gan termināliem jādomā par pārmaiņām, kā diversificēt kravu plūsmu, un ostām jādomā, ko darīt ar to teritoriju un brīvajām zemēm, kas ir tajās, kā racionāli apsaimniekot teritoriju," viņš piebilda.
Argumentējot lēmumu uz divām nedēļām atlikt reformas apstiprināšanu, premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka, ņemot vērā dažādu uzņēmēju un ostu pārstāvju argumentus, savstarpējas cieņas dēļ jādod iespēja šo jautājumu apspriest Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
"Ir viena lieta, kas vieno visus – ka kaut kas ir jāmaina, jo esošais modelis nedarbojas. Galvenais jautājums - kas būtu jādara, lai to mainītu. SM strādājusi daudzus mēnešus, taču mani dara bažīgu viena lieta – ka no visiem šodienas sēdes dalībniekiem, kas neietilpst MK un kas ir izteikušies, izskan viens būtisks iebildums – pirms to skata valdībā, tam būtu jāiziet cauri Ostu padomei vai NSTP," sacīja premjerministrs, piebilstot, ka "politiski ir skaidra vienošanās, ka gribam šādu reformu virzīt tālāk". "Tomēr būtu pareizi respektēt sociālo partneru aicinājumu, nesakot, ko domāju par vienu vai viņu argumentu, taču realizēt mūsu mērķi, ka valdība un ministrija strādā kopā ar sociālajiem partneriem," uzsvēra Kariņš.
Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
