Viesmīlības nozares īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā divu Covid-19 pandēmiju laikā ir samazinājies no 2% līdz 1%, šādus datus apkopojusi Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Turklāt Latvijas viesmīlības nozare strauji zaudē konkurētspēju, jo atgūstas lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās nebija tik stingri ierobežojumi.
"Latvijai nav izdevies tik veiksmīgi sabalansēt sabiedrības veselības un ekonomikas izaugsmes intereses, kā tas ir izdevies kaimiņiem. Viesmīlības nozares asociācijas un LDDK veidotā Krīzes vadības komiteja ir visu pandēmijas laiku strādājušas pie loģiskiem priekšlikumiem gan par ierobežojumiem, gan saistībā ar valsts atbalsta jautājumiem. Diemžēl Latvijā noteiktie ierobežojumi ir bijuši haotiski, striktāki un ilglaicīgāki kā kaimiņvalstīm, un visbiežāk politisku, ne epidemioloģisku motīvu vadīti. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd mūsu nozare ir krietni sliktākā situācijā nekā Lietuvā un Igaunijā," vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.
Pirms pandēmijas Latvija ar [ienākošo] tūrismu apgrozīja teju 1 miljardu eiro gadā. Pašlaik šis rādītājs ir samazinājies par ~¾ un 2021. gadā bija vien 244 milj. eiro. Salīdzinājumam - pērn Igaunija no ienākošā tūrisma ieņēma 542 milj. eiro, bet Lietuva – 425 milj. eiro.
Līdz ar to kaimiņvalstīs arī viesmīlības nozare atguvusies daudz labāk, bet Latvijā nozares darbības rādītāji pērn bija vēl zemāki nekā pirmajā pandēmijas gadā. Kopš marta darbības rādītājus būtiski ietekmēs Krievijas iebrukums Ukrainā, kas nozīmē, ka cerības uz veiksmīgu vasaras sezonu var arī nepiepildīties.
LDDK Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis: "Viesmīlības nozare ir ļoti jūtīga uz iespējamiem apdraudējumiem, jo tūristi vēlas atpūsties drošā un paredzamā vidē. Jau pandēmijas laikā bija redzams, ka ārvalstu viesi no Rietumeiropas valstīm ļoti piesardzīgi izvēlējās ceļot uz Latviju. Pašreizējais karš Ukrainā un minējumi, ka karadarbība kādā brīdī varētu pārcelties arī uz mūsu reģionu, apgrūtina ārvalstu viesu plūsmas atgriešanos pirms-pandēmijas līmenī. Tikmēr atjaunosies ceļotāju plūsma uz citām Eiropas valstīm, kuras no tūristu skatupunkta uzskatāmas par drošākiem galamērķiem. Tāpēc Latvijas viesmīlības nozarei ir jārēķinās ar vēl vienu grūtu sezonu, kuras rezultātā tā vēl vairāk tiks novājināta un zaudēs savu starptautisko konkurētspēju."
Vēl grūtāka situācija nekā ēdināšanā ir izmitināšanas nozarē, jo tās darbību tieši ietekmē ārvalstu tūristu kritums. Tikmēr ēdināšanas nozare lielā mērā noturējusies un atgūstas pateicoties tam, ka nozīmīgu pieprasījuma daļu veido vietējie klienti.
Viesmīlības nozares nomaksāto nodokļu apjoms 2021.gadā vēl nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2020. gadu – galvenokārt sarežģīto darbības apstākļu dēļ. Tomēr nozares samaksātā kopsumma valsts budžetā joprojām ir pietiekami liela – aptuveni 115 milj. eiro. Salīdzinājumam - pirms pandēmijas 2019. gadā tie bija gandrīz 200 milj. eiro. Tas parāda, ka nozare grib maksāt nodokļus, vienlaikus domājot arī par pietiekami augstu darbinieku atalgojumu un sociālo nodrošinājumu.
Analīzē izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Baltijas valstu centrālo banku dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
