Vilks joprojām skeptisks par Grieķijas spēju pārvarēt grūtības  (11)

Sarunā ar aģentūru LETA Vilks, kurš patlaban atrodas Briselē, neslēpa savu skepsi par Grieķijas situācijas veiksmīgu atrisinājumu un minēja, ka, lai gan tiešā veidā Latviju tas neietekmē, "pastāvīga nervozitāte būšot jūtama" un "mums ir jābūt gataviem uz dažādiem pavērsieniem".

Šodien panākto eirozonas finanšu ministru vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai Vilks novērtēja kā lēmumu, kurš ir ļoti smagi nācis, bet pilnīgu atbildi par to, vai Grieķijas problēma ir risināma, tā arī nedod. Tā vairāk dodot atelpu eirozionai uz trim mēnešiem, pēc kuras viļņošanās atkal atsāksies.

Lai gan tiešā veidā uz Latviju situācija Grieķijā vēl neatstāj iespaidu, tomēr esot jāņem vērā, ka neskaidrība paliek un nervozitāte Latvijas tirdzniecības partneros, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Holandē, saglabāsies. Iespējams, daļā uzņēmēju noslēgto līgumu tas varētu atspoguļoties šā gada trešajā ceturksnī, tāpēc Latvijai jābūt piesardzīgai savos tēriņos un investīcijās, bet ne pesimistiskai, jo ekonomika šogad vienalga uzrādīs izaugsmi, uzsvēra Vilks.

Savukārt pašai Grieķijai problēmas esot pārāk nopietnas, un arī neformālās sarunās izskanot maz ticības, ka Grieķija spēs pārvarēt savas problēmas, kuru risināšana ir pārāk ievilkusies un nokavēta. Grieķijas ekonomikas struktūrā šobrīd ir lielas problēmas, un arī starptautiskie finanšu tirgi aizvien uzstājīgāk pieprasot skaidrākus risinājumus, tāpēc var iestāties brīdis, kad visi indeksi un eiro tiks dalīti starp "labajām eiro valstīm" un "sliktajām eiro valstīm", norāda finanšu ministrs.

Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) šodien žurnālistiem uzsvēra, ka eirozonas ministru lēmums par palīdzību Grieķijai ir solis uz priekšu, tomēr visas bažas ar to nav pārvarētas. Vairāki nosacījumi Grieķijai joprojām saglabājas.

Šorīt panāktais lēmums nodrošinās, ka var sākties sarunas par privātā sektora iesaisti Grieķijas parādu norakstīšanā.

Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir nodrošināt stabilitāti eirozonā, kas ietver stabilitāti arī Grieķijā. Arī Latvija tuvākajos gados plāno pievienoties eirozonai, un mūsu interesēs ir pievienoties eirozonai, kas ir atrisinājusi savas problēmas.

Dombrovskis gan atturējās vērtēt, vai Grieķijai būtu jāpamet eirozona, jo pamatā tas ir eirozonas valstu jautājums, jo tās piedalās Grieķijas glābšanā un nebūtu labi, ja to komentētu Latvija, kura pati nav eirozonā.

Jau ziņots, ka šodien pieņemtajā lēmumā paredzēts, ka tiks norakstīti 53,5% no Atēnu parādiem privātajiem kreditoriem, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk, nekā bija saskaņots iepriekš.

Oktobrī eirozonas līderi paziņoja, ka tikšot norakstīti 50% jeb 100 miljardi eiro no Grieķijas parāda privātajiem kreditoriem, kamēr Atēnu kopējais parāds veido 350 miljardus.

Vienlaikus finanšu ministri vienojušies par papildu 130 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas. Apmaiņā pret to Atēnām tuvāko gadu laikā nāksies samierināties ar valsts darbības stingru uzraudzību.

Papildus Grieķijai jāapņemas līdz 2020.gadam savu parādu samazināt līdz 120,5% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šobrīd, pēc piecus gadus ilgušās ekonomikas lejupslīdes, Atēnu parāds veido 160% no IKP.

Lai pilnībā saņemtu piesolīto finansiālo palīdzību, Grieķijai līdz februāra beigām jāizpilda virkne nosacījumu.