Pēteris Strautiņš: Ekonomika kļūst vēsāka, bet darbiniekiem ir silti


Vīruss var sabremzēt algu pieaugumu un pat audzēt bezdarba līmeni, lēš ekonomisti
Foto: Publicitātes foto

2019. gadā darba alga pieauga par 7,2%. Šis ir viens no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem. Kopējais algu fonds pieauga vēl vairāk, par 8%. Vidējā alga sasniedza 1076 eiro jeb 793 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet mediāna bija 832 eiro jeb 613 eiro pēc nodokļu nomaksas, to varētu saukt par vidēji tipiskā darbinieka algu. Atšķirības starp šiem rādītājiem ir svarīgi apzināties darba devējiem, lai varētu skaidrot, ka alga nedaudz zem 1076 eiro nebūt nenozīmē, ka darbinieka sniegums ir ļoti zemu novērtēts.

Darba algu kāpums bija lēnāks nekā divos iepriekšējos gados, taču atšķirība nav liela, 2018. gadā algas auga par 8,4%. Tāpat ļoti nelielas ir atšķirības starp privātā un sabiedriskā sektora algu izmaiņām, kā arī algu vidējiem līmeņiem. Šogad algu pieaugums varētu būt ap 5,5%.

Pērnā gada krasā izaugsmes bremzēšanās nav daudz kaitējusi algota darba veicējiem. Pat grūtībās nonākušu nozaru uzņēmumi cenšas noturēt darbiniekus, apzinoties, ka nākotnē var būt grūti viņus atgūt. Turklāt vairākas nozares ar lielu darbinieku skaitu, kā veselības aprūpe un komercpakalpojumi, pērn attīstījās ļoti labi. Aizņemto darbavietu skaita pieaugums pērn pirmajos trīs ceturkšņos bija straujākais kopš 2013. gada.

Šobrīd ekonomikas nākotne ir kļuvusi īpaši neprognozējama. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien, 2. martā, publiskoja jaunākās prognozes, brīdinot, ka ilgas un intensīvas koronavīrusa epidēmijas gadījumā pasaules ekonomikas pieaugums var samazināties uz pusi no OECD iepriekš prognozētā jeb līdz 1,5%. Taču arī šis scenārijs ir smiltīs rakstīts, jo nevienam nav pieredzes ar tādu cilvēku uzvedības maiņu un piegāžu ķēžu traucējumiem, kādi var rasties "Covid-19" ietekmē. Dzīvojam ļoti neparastos laikos. Ir ļoti viegli iztēloties scenāriju, kurā pasaules kopprodukts šogad samazināsies, nevis pieaugs. OECD bāzes scenārijs paredz pasaules ekonomikas pieaugumu par 2,4%, iepriekšējā prognoze bija 2,9%.

Par pērnā gada nozaru algu pārmaiņām runājot, jau kārtējo reizi viens no lēnākajiem atalgojuma kāpumiem ir finanšu pakalpojumos, kas varētu šķist pelnīti un taisnīgi, jo algu līmenis nozarē gandrīz divkārt pārsniedz vidējo. Pateicoties straujajam algu kāpumam veselības un sociālajā aprūpē (13,2%) algu līmenis šajā nozarē ir pārsniedzis vidējo. Straujāks par vidējo bija arī algu kāpums eksportējošajās "balto apkaklīšu" pakalpojumu nozarēs – informācijas un sakaru pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumos, kas nodrošināja lielu daļu ekonomikas pieauguma. Arī tas, bez šaubām, ir ļoti pelnīti. Sašutuši varētu būt izglītības jomas darbinieki, kuru jau tā zemais caurmēra atalgojums ir audzis lēnāk par vidējo. Taču pie apvāršņa ir reformas, kas palīdzēs risināt šo problēmu, tiesa gan, iespējams, liekot daļai skolotāju meklēt citu darbu.

Pērnā gada nogalē algu kāpuma temps bremzējās, taču pavisam nedaudz, līdz 6,9%, 4. ceturksnī vidējam līmenim sasniedzot 1114 eiro. Lai kādas būtu neskaidrības par pasaules ekonomikas nākotni, arī šobrīd jeb 2020. gada pirmajā ceturksnī nav pamata uztraukties par darba tirgus labsajūtu. Iespējams, ka pirmie nepatikšanu signāli parādīsies otrajā ceturksnī. Pat vislabākajos scenārijos šis būs grūts gads tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem.

Ir noderīgi noskaidrot, ko par darba tirgus perspektīvām domā paši lēmumu pieņēmēji – uzņēmumu vadītāji, kā arī patērētāji, kuri nodrošina vairāk nekā pusi kopējā pieprasījuma. Eiropas Komisija tās publiskotajās ekonomiskā noskaņojuma aptaujās ir ieviesusi jaunu – nodarbinātības gaidu indeksu. Tas februārī bija nedaudz – 0,6 punktus virs vēsturiski vidējā rādītāja. Rūpniecība plāno palielināt strādājošo skaitu, šādi domā arī pakalpojumu nozaru pārstāvji, kas ir nedaudz pārsteidzoši, zinot tranzītā notiekošo. Taču iespējamie darbavietu zudumi ir koncentrēti Latvijas Dzelzceļā un dažos ostu termināļos, tāpēc aptaujas rezultāts šajā gadījumā var nebūt reprezentatīvs. Optimistiski ir arī mazumtirgotāji, tikai būvnieki nav pārliecināti par strādājošo skaita izmaiņām nākamo 12 mēnešu laikā.

Bažas par iespējamu bezdarba pieaugumu starp patērētājiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājušās, taču paliek zem vēsturiski vidējā. Kopējais patērētāju noskaņojuma indekss liecina par mērenu optimismu. Izmērītais kopējais patērētāju noskaņojums ir ar vieglu mīnusa zīmi, taču tāds tas ir bijis gandrīz vienmēr, svarīgi, ka tas ir virs vēsturiski vidējā, kas ir īstais atskaites punkts. Janvārī tas bija noslīdējis nedaudz zem vēsturiski vidējā rādītāja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Koronavīruss Covid-19 Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Darba samaksa Eiropas Komisija Eiropas Savienība Latvijas Banka OECD SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form