VVD tomēr nevar pārņemt šķidrā amonjaka uzglabāšanu Ventspilī
Foto: LETA

Valsts vides dienests (VVD) nevar pārņemt šķidrā amonjaka uzglabāšanu Ventspilī, jo šādi jautājumi nav dienesta kompetencē, informē VVD pārstāve Aija Jalinska.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes no politiķiem izskanēja, ka VVD esot gatavs nepieciešamības gadījumā pārņemt Ventspilī esoša šķidrā amonjaka uzglabāšanu, kas var būt nepieciešams, ja šo funkciju sankciju iespaidā vairs nespēs pildīt uzņēmums "Ventamonjaks".

"Attīstībai/Par!" (AP), kuras pārvaldībā ir Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce izteicās - ja par uzglabāšanu atbildīgais uzņēmums, piemēram, pēc elektrības atslēgšanas vairs nevarēs nodrošināt amonjaka uzglabāšanu, tad par to atbildību uzņemšoties VVD.

VVD tagad uzsver, ka šādas darbības nav dienesta kompetencē. VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga atgādina, ka situācijas izvērtēšanai Ventspilī tika sasaukta Rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma komisija, kas nolēma, ka termināļa teritorija pilnā apmērā jāatbrīvo no sašķidrinātā amonjaka, jo uzņēmumam ir ierobežoti finanšu līdzekļi, ar kuriem nav iespējas pilnībā segt visus izdevumus drošai sašķidrinātā amonjaka uzglabāšanai.

Operators sniedzis informāciju, ka esošo sašķidrinātā amonjaka daudzumu ir iespējams no termināļa izvest aptuveni nedēļas laikā, uzkraujot divus tankkuģus.

Baklāne-Ansberga par komisijas atzinumu ir informējusi VARAM amatpersonas, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. VVD skatījumā, lai novērstu ķīmisko vielu noplūdes draudus, SIA "Ventamonjaks" būtu jāatļauj tādu maksājumu veikšana, kas paredzēta samaksai par neatliekamiem pasākumiem sašķidrinātā amonjaka drošai uzglabāšanai, kā arī jārisina jautājums par iespēju atbrīvot Ventspils ostas termināļus no bīstamās kravas.

Kā vēstīts, saistībā ar Krievijas sāktā kara dēļ ieviestajām sankcijām uzņēmums SIA "Ventamonjaks", kura rezervuāros atrodas 40 000 tonnu bīstamas vielas - šķidrā amonjaka, nevar norēķināties ar uzņēmumu SIA "VK Terminal Services", kas sniedz "Ventamonjakam" dažādus pakalpojumus, tostarp nodrošina amonjaka uzglabāšanu.

Šādos apstākļos VVD sasauca Rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma komisiju. Tā strādāja neklātienē, sniedzot viedokļus par izveidojušos situāciju paaugstināta avāriju riska objektos SIA "Ventamonjaks" un SIA "VK Terminal Services", bet VVD Kurzemes reģionālā vides pārvalde 5.aprīlī veica klātienes pārbaudi SIA "Ventamonjaks" un SIA "VK Terminal Services", lai konstatētu situāciju un potenciālos riskus, kas saistīti ar rūpniecisko avāriju riska objektam SIA "Ventamonjaks" noteiktajām sankcijām, kas var ietekmēt arī SIA "VK Terminal Services" darbību pakalpojumu nodrošināšanā SIA "Ventamonjaks".

VVD konstatēja, ka uz pārbaudes brīdi terminālā tika uzglabātas 39 807 tonnas šķidrā amonjaka, kas ir aptuveni 70% no termināļa kopējās ietilpības. SIA "Ventamonjaks" izsniegta atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai - sašķidrinātā amonjaka pieņemšanai, uzglabāšanai un iekraušanai tankkuģos. Atļauja paredz uzglabāt sašķidrināto amonjaku līdz tā iekraušanai tankkuģos, nodrošinot tā drošu uzglabāšanu -32 grādu temperatūrā. SIA "VK Terminal Services" sniedz pakalpojumus, nodrošinot SIA "Ventamonjaks" drošu darbību.

Amonjaka uzglabāšanas un citu tehnoloģisko procesu rezultātā emitēto gāzu sadedzināšana notiek lāpas iekārtā, kur kā kurināmais tiek izmantota sašķidrinātā naftas gāze (SNG). SNG patēriņš ir aptuveni piecas tonnas nedēļā. Tehnoloģisko procesu sprādziendrošas vides nodrošināšanai tiek lietota inertā gāze - slāpeklis, ko saražo SIA "VK Terminal Services".

Kā skaidro VVD speciālisti, gadījumā, ja netiktu nodrošināti droši amonjaka uzglabāšanas apstākļi, pastāvētu draudi gāzveida amonjaka emisijai nonākt apkārtesošā atmosfērā. Gāzveida amonjaks ir bezkrāsaina gāze ar asu, smacējošu ožamā spirta smaku, vieglāka par gaisu, labi šķīst ūdenī un, saskaroties ar gaisu lielā koncentrācijā, veido ātri gaistošu mākoni, turklāt tas ir ugunsbīstams. Amonjaka ietekme uz cilvēku veselību ir atkarīga no koncentrācijas, taču tā ir toksiska viela un lielās koncentrācijās izraisa elpošanas sistēmas traucējums, kas var izraisīt arī nāvi. Avārija kompleksā un amonjaka noplūde var potenciāli apdraudēt visas Ventspils un, noteiktu apstākļu sakritības gadījumā, arī daļas Ventspils novada iedzīvotāju veselību.

SIA "VK Terminal Services" pārbaudes laikā sniedza informāciju, ka ikdienas uzturēšanas darbi, iekārtu darbības monitorings un uzraudzība pašlaik tiek nodrošināti paredzētajā apjomā, taču ir problēma ar bīstamo iekārtu pārbaudes nodrošināšanu. Vienai SIA "Ventamonjaks" spiedieniekārtai pārbaude bija jāveic līdz šā gada 7.aprīlim, taču līgumpartneris ir atteicies to veikt, jo apzinās, ka par paveikto darbu var nesaņemt apmaksu. Iekārtu neatbilstošs tehniskais stāvoklis var novest pie avārijām, kas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, īpašumam un videi. Ja nav iespējams sankciju dēļ veikt iekārtu pārbaudes, tad iekārtu lietošana būtu jāpārtrauc, tās iztukšojot.

SIA "Ventamonjaks" ir viens no astoņiem potenciāli bīstamajiem objektiem, kas izvietoti Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā. Tuvākā dzīvojamā apbūve atrodas 700-1000 metru (m) attālumā. Aptuveni 500 m attālumā no termināļa atrodas ostas dzelzceļa mezgli, kuros var atrasties dažādas Ventspils uzņēmumos pārkraujamo bīstamo ķīmisko vielu kravas. Jebkura amonjaka uzglabāšanas tehnoloģijas neievērošana var novest pie neatgriezeniskām sekām un iespējamu apdraudējumu pilsētas iedzīvotāju dzīvībām un veselībai.

Kā vēstīts, Ventspils pašvaldība līdz ar virkni citu adresātu - valsts atbildīgajām amatpersonām un institūcijām - saņēmusi divu Ventspils brīvostas uzņēmumu vēstules, ka izveidojusies bīstama situācija - SIA "Ventamonjaks" nav spējīgs veikt norēķinus, jo lielākais uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir sankcionētais Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins.

Līdz ar to "VK Terminal Services" līdz 22.aprīlim beigšoties finanses un nebūs iespējams norēķināties par elektroenerģiju un propāna gāzi.

Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") skaidro, ka, ja "VK Terminal Services" paliek bez propāna gāzes un tiek atslēgts no elektrības, nav iespējams nodrošināt drošu amonjaka glabāšanu. Propāna gāzi, kas nepieciešama, lai nenodzistu lāpa un situācija būtu droša, esot iespējams saņemt tikai pēc 100% priekšapmaksas.

Pašvaldība nekādi nevar tieši iesaistīties šī jautājuma atrisināšanā, bet tiek apdraudēti pilsētas iedzīvotāji, tādēļ dome vērsusies pie Ministru prezidenta (MK), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citam atbildīgajām institūcijām.

Vītoliņš norāda, ka saņemtās atbildes neradīja pārliecību, ka apdraudējums tiks iespējami īsā laikā novērsts, tāpēc jautājums tika izskatīts 7.aprīlī domes sēdē un deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu pieprasīt valdībai iekļaut šo jautājumu savā darba kārtībā, lai rastu risinājumu, kas novērstu apdraudējumu Ventspils pilsētas un novada iedzīvotājiem.

Vairāk nekā puse jeb 55% "Ventamonjaka" kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Uralchem Freight Limited Kipra", kura patiesais labuma guvējs ir Mazepins. Savukārt 45% pieder Latvijā reģistrētam uzņēmumam "Halcyon Capitals", kurā kā patiesais labuma guvējs ir norādīts bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Uzņēmums "VK Terminal Services" pieder kompānijai "VK Tranzīts", kuras lielākie īpašnieki pastarpināti ir Austriņš, Svetlana un Vladimirs Bespalovi, Jūlija Butrika, Egita Skuja un Sanda Dabare.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.