Polijas dārzeņi, kuri varētu parādīties Latvijas tirgū pēc importa aizlieguma noteikšanas Krievijā, var pārsniegt visu Latvijas dārzeņu tirgus apjomu, līdz ar to atbildīgajiem dienestiem un tirgotājiem pastiprināti jākontrolē produkcijas izcelsme, pēc šodien notikušās zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) tikšanās ar Latvijas dārzeņu un augļu audzētāju organizācijām un lielo veikalu tīklu vadītājiem atzina biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Kā norādīja biedrības priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kārtējo reizi Krievija varētu būt izvēlējusies ekonomiskas metodes, lai risinātu politiskus jautājumus, kas šoreiz skar dārzeņu sektoru.
"Tas ļoti sāpīgi var atspēlēties mūsu augļu un dārzeņu ražotājiem, jo poļu ražotāji tradicionāli savas produkcijas pārpalikumu ir realizējuši Latvijā. Taču nu šis pārpalikums var pārsniegt visu Latvijas dārzeņu tirgus apjomu. No patērētāju izvēles būs atkarīgs, vai šo situāciju pārdzīvos vietējie ražotāji. Tādēļ aicinām patērētājus, īpaši šobrīd, sezonas vidū, ļoti rūpīgi izvēlēties un pārtikā lietot kvalitatīvus vietējās izcelsmes augļus un dārzeņus," sacīja Lazdiņš.
Tāpat biedrības vadītājs norādīja, ka patlaban kritiskā situācijā ir dārzeņu sektors, bet drīzumā Krievija var vērsties pret Eiropas piena produktiem, gaļu vai, piemēram, metālapstrādi. "Valdībai, ražotājiem, tirgotājiem un iedzīvotājiem ir kopīgi jāturas pretim un jāaizsargā savas valsts ekonomika,” sacīja Lazdiņš.
Savukārt kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa norādīja, ka turpmāk atbildīgajiem dienestiem un tirgotājiem pastiprināti jāseko produkcijas izcelsmei.
"Mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji apliecināja - Latvijas produkcijai veikalos vienmēr vieta atradīsies. Kopīgi vienojāmies, ka rūpīgi jāseko produkcijas izcelsmei, lai negodīgi mahinatori ļaunprātīgi neizmantotu vietējo patērētāju uzticību, uzdodot importu par pašmāju produkciju. Ja ir bažas, ka importa produkcija tiek uzdota par Latvijā ražotu, aicinu informēt par to Pārtikas un veterināro dienestu," sacīja Strazdiņa.
Kā ziņots, arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ceturtdien sapulcē norādīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests raudzīsies, lai importētā produkcija atbilstu visām pārtikas drošuma un kvalitātes prasībām. Tāpat Dūklavs aicināja tirgotājus sadarboties ne tikai ar Latvijas lielajiem dārzeņu ražotājiem, bet arī mazajiem, izvēloties to produkciju veikaliem reģionos.
Kā informēja ZM pārstāvji, analizējot Latvijas dārzeņu eksportu uz Krieviju un NVS valstīm, var secināt, ka Latvijas dārzeņi tiek eksportēti uz divām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju. 2013.gadā kopējais dārzeņu eksporta apjoms sasniedza 6740 tonnas, un 95% no visas produkcijas tika eksportēti uz Krieviju.
Tikmēr 2014.gada pirmajos piecos mēnešos Latvija kopumā uz NVS valstīm ir eksportējusi 1300 tonnas, no kurām lielākā daļa nonākusi Krievijas tirgū. Vispopulārākie eksportētie produkti ir tomāti, burkāni, bietes, sīpoli un ķiploki.
Kā ziņots, eksperti uzskata, ka Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus - apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norādīja, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija.
"Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas," atzina Gulbe.
Savukārt Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure tzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū.
"Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus," sacīja Šure.
Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.
Kā ziņots, Krievija 30.jūlijā aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. "Rosseļhoznadzor" paziņojumā teikts, ka Krievija 2013.gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
