Saeima trešdien ārkārtas sēdē pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad paredzēti lielāki ieņēmumi – par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi pieaugs par 681 miljonu eiro jeb 8,9%. Budžeta debatēm reportāžās un tiešraidēs varēja sekot līdzi portālā "Delfi".
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro.
Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%, savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme paredzēta 3,4% apmērā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%. Vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā – 1%, bet 2019. gadā – 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam – 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamais deficīta līmenis tika noteikts 1% apmērā no IKP. Finanšu ministrijas ieskatā vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā būs 0,9% no IKP.
Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Nākamgad kā prioritārās nozares noteiktas ārējā un iekšējā drošība, veselība, izglītība. 2017. gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro.
Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP.
Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016. gada budžetā paredzētais.
Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.
Likumprojektu par nākamā gada valsts budžetu pavada vēl 57 citi likumprojekti.
Deputāti ārkārtas sēdē lems par budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz no darba atlaist nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, kā arī par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem.
Galīgajā lasījumā parlamentāriešu ieteikumiem paredzēto finansējumu mēdz saukt par "deputātu kvotām", jo katras partijas pārstāvjiem atvēlēta noteikta summa. Komisijas atbalstīto priekšlikumu vērtība nesasniedz 20 miljonus eiro, Budžeta komisijas sēdē iepriekš pieļāva Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme.
Komisija atbalstīja deputātu Imanta Parādnieka (NA), Armanda Krauzes (ZZS) un Edvarda Smiltēna (V) priekšlikumu novirzīt nākamgad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1,55 miljonus eiro olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam, 1,55 miljonus eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā, 1,1 miljonu eiro Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai Valmierā, 0,6 miljonus eiro multifunkcionālās sporta halles būvniecībai Jēkabpilī, 0,6 miljonus eiro Madonas biatlona un slēpošanas sporta bāzes "Smeceres sils" attīstīšanai un 0,3 miljonus eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai.
Atbalstītie priekšlikumi paredz arī finansējumu 2018. un 2019. gadā. Piemēram, olimpiskā centra "Ventspils" sporta infrastruktūras attīstības projektam plānots 1,55 miljonus eiro piešķirt ne tikai 2017. gadā, bet tādu pašu summu atvēlēt arī 2018. un 2019. gadā.
Tāpat tika atbalstīts priekšlikums vienu miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nākamgad novirzīt Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam – jaunās paaudzes sensoru programmējamo antenu lauka radioteleskopa stacijas "LOFAR" izveidei. Šo priekšlikumu valsts budžeta projekta otrajam lasījumam iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS) un Jānis Upenieks (V). Priekšlikums paredz 2018. gadā projektam virzīt teju divus miljonus, savukārt 2019. gadā – vēl teju miljonu.
Tika arī atbalstīts Brigmaņa un Parādnieka priekšlikums nākamgad novirzīt 1,55 miljonus eiro Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai, kā arī Krauzes un Upenieka priekšlikums – teju 0,9 miljonus eiro nākamgad virzīt Vides izglītības centra izveidei.
Budžeta komisija, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas un tā pavadošajiem likumprojektiem galīgajam lasījumam, izvērtēja vairāk teju 1300 iesniegtos priekšlikumus, un galīgajā lasījumā par tiem lems Saeima.
Par likumu grozījumu izmaiņām, kas nākamgad ietekmēs iedzīvotāju maciņu biezumu, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
