Banku analītiķi: FM rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var veicināt ēnu ekonomiku
Foto: Delfi/LETA/Publicitātes foto

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, atzina banku analītiķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis – novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem – ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību, un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Viņa arī norādīja, ka piedāvājums mainīt sociālo iemaksu un IIN likmes, lai ieviestu jaunu veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, ir grūti izprotams vingrinājums.

"Papildus finansējumu veselības nozarei šī saskaitāmo mainīšana vietām pēc būtības nenodrošinās. Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," sacīja Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda, ka Covid-19 krīze spēji izcēla problēmas, kas ilgstoši gruzdēja saistībā ar esošās sistēmas nespēju nodrošināt visu strādājošo sociālo aizsardzību, tādēļ to turpmāk ignorēt būtu nolaidība un virzībai ir jābūt. Taču pie tik komplicētas sistēmas, kāda ir nodokļu sistēma, šķiet, ka pašreizējais fokuss fundamentālo problēmu – augsto nodokļu slogu – nerisina.

"Manuprāt ar to būtu jāsāk, jo, tiklīdz šis jautājums tiek kustināts, visi līdzšinējie priekšlikumi ir jāpārskata. Un pie šī jautājuma risināšanas agri vai vēlu būs jānonāk," teica Gašpuitis.

Viņš arī minēja – ja aplūko FM priekšlikumu vispārināti, tā ir drīzāk tehniska savstarpēja nodokļu pārdale, kas vairumam vispārējā režīmā strādājošo nekādas emocijas neraisīs.

"Ilgākā termiņā varbūt ir cerības uz labākiem veselības pakalpojumiem, taču tas ir saistīts arī ar daudziem citiem jautājumiem, tostarp pašas sistēmas reformu, turpmāku risināšanu. Tāpat jautājums paliek atklāts par tiem, kas darbojas ēnās vai citās valstīs, kas arī izmanto veselības sistēmu. Potenciālais ieguvums darbiniekam ir niecīgs un nerisina jau minēto nodokļa sloga problēmu. Samazinās arī progresivitāte, jo ar augstākiem ienākumiem ieguvums palielinās. Tādēļ šis virziens prasās pēc plašāka konteksta diskusijas – ko ar šīm izmaiņām vēlamies panākt? Vai pie tik niecīga ieguvuma labāk nebūtu fiskāli neitrāls piedāvājums," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš pauda, ka mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas bija neizbēgamas, un tas varētu būt primāri risināmais jautājums. Būtiski, lai izmaiņas sekotu ne tikai nodokļos, bet arī citos nosacījumos, lai saglabātos iespējas darboties legāli, bet atvieglotākā režīmā. "Pārāk strikta pieeja šiem jautājumiem draud ar jaunu dīvainību rašanos," teica "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Gašpuitis arī minēja, ka autoratlīdzību režīms daudzās nozarēs izveidoja nevēlamas prakses, taču pilnīga tā likvidēšana varētu būt nepareizs solis. "Pastāv ļoti daudz apstākļu, kad tas ļāva noteiktos darbos, kur samaksa ir visai simboliska, daudziem iesaistīties un padalīties ar zināšanām, viedokli vai pieredzi. Domāju, ka režīma likvidēšana sašaurinās šādas iespējas un ir jautājums, kurš galu galā būs ieguvējs un zaudētājs," viņš sacīja.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka, neredzot visas detaļas, ir grūti dot kvalitatīvu piedāvāto izmaiņu novērtējumu, bet par nozīmīgu reformu to diez vai var uzskatīt.

"Ir daudz izmaiņu bez lielas fiskālās vai makroekonomiskās ietekmes. Pozitīvi, manuprāt, ir mēģinājums samazināt mazo nodokļu režīmu skaitu un ierobežot to izmantošanu nodokļu sloga optimizācijai. Covid-19 krīze un problēmas ar dīkstāves pabalstu saņemšanu kārtējo reizi parādīja, ka Latvijā liels skaits strādājošo ir sociāli vāji aizsargāti. To, manuprāt, ir svarīgi risināt, un šī priekšlikumu sadaļa ir atbalstāma. Nedaudz diskutabls ir minimālā VSAOI objekta ieviešana, jo tas var negatīvi ietekmēt nepilnas slodzes darba vietas. Krīzes situācijā, kad ir pieaudzis bezdarbs, tas varētu nebūt optimāls risinājums," klāstīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka mazāk saprotama ir veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā iezīmēšana no VSAOI. "Iespējams, šādā veidā varam veicināt nodokļu nomaksu un ir vieglāk pamatot minimālā VSAOI objekta ieviešanu, taču budžetā VSAOI palielināšana un IIN mazināšana ir saskaitāmo mainīšana vietām. Kopējais nodokļu slogs no tā nemainās. Veselības nozarei ar šo gan būtu garantēts zināms finansējuma pieaugums katru gadu, taču visas nozares vajadzības tas nesegs un šāda nodokļu ieņēmumu iezīmēšana samazinās pieejamo finansējumu citām nozarēm. Tas nav nedz labi, nedz slikti, tikai vēl vairāk sadrumstalos budžeta veidošanas procesu," uzsvēra bankas "Citadele" ekonomists.

Tāpat viņš norādīja, ka savukārt akcīzes likmes Latvijā jau ir salīdzinoši augstā līmenī, tāpēc nav saskatāma iespēja būtiski palielināt ieņēmumus, neriskējot zaudētu daļu tirdzniecības kaimiņvalstīm vai pelēkajam sektoram.

Āboliņš arī pauda izbrīnu, ka nodokļu izmaiņu piedāvājumos nav ietverts šobrīd aktuālais nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jautājums. "Nav saprotams, cik daudz laika tiks atvēlēts plašākām diskusijām sabiedrībā. Budžeta likumprojektu Saeimā ir jāiesniedz septembra beigās, un kvalitatīvām diskusijām laika nav daudz. Tāpat negribētos arī, ka budžeta sagatavošanā ekonomikas jautājumos diskusijas atkal koncentrētos tikai uz nodokļiem, jo ekonomikai ir būtisks daudz plašāks jautājumu loks, piemēram, Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas fonda izlietojums vai uzņēmējdarbības vides uzlabošana," viņš teica.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka FM ir nākusi klajā ar priekšlikumu veikt sarežģītas pārmaiņas darbaspēka nodokļu sistēmā, kuru mērķis acīmredzot ir "rezervēt" 5% no algas veselības aprūpei, vienlaikus nepalielinot nodokļu slogu kopumā.

"Idejas par to, ka daļa no nodokļu ieņēmumiem ir jārezervē noteiktiem mērķiem - veselība, ceļu uzturēšana un citi, ir ļoti populāras. Taču es uzskatu tās ir aplamas, īpaši attiecībā uz veselības aprūpi. Tā ir jāfinansē no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Savukārt šo nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir pakāpeniski jāpaaugstina. To nav jācenšas panākt tieši 2021.gada vai pat 2022.gada budžetā, jo koronavīrusa krīze jau tāpat ir radījusi pietiekami daudz nenoteiktības cilvēku un uzņēmumu dzīvē. Taču tādam ir jābūt vidēja termiņa mērķim," sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka iekasēto nodokļu attiecība pret IKP Latvijā ir apmēram 30%, kamēr attīstības līmeņa ziņā ļoti līdzīgajās Centrāleiropas valstīs tā ir tuvu 35%. "Kamēr šāda situācija saglabāsies, tikmēr nemitīgi dzirdēsim dramatiskus stāstus par krīzēm veselības aprūpē, zinātnē un citās sabiedriskā sektora nozarēs, kamēr pa brūkošiem ceļiem braukās arvien dārgākas automašīnas. Kopējās labklājības pieaugums nevar atrisināt šīs problēmas, jo līdz ar ienākumu pieaugumu aug arī algas, kas jāmaksā šajās nozarēs strādājošajiem. Pašsaprotams risinājums ir nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošana, taču ar to nepietiks, kaut arī priekšvēlēšanu gaisotnē to neviens nevēlas dzirdēt," sacīja Strautiņš.

"Luminor" ekonomists pauda viedokli, ka no šī priekšlikuma būtu jāatsakās. "Izmaiņas nodokļos nākamgad ir nepieciešamas. Ir jānovērš iespējas daļai iedzīvotāju samazināt savu līdzdalību valsts pakalpojumu finansēšanā, kas ir radītas tā saucamajos alternatīvajos nodokļu režīmos. Tā ir netaisnība, kas ir jānovērš, vienlaikus nodrošinot papildus ieņēmumus budžetā, kurus var izmantot medicīnas finansēšanā. Taču nevajadzētu radīt papildu darbu grāmatvežiem, ieviešot sarežģītas nodokļu izmaiņas, kas attiecas uz visiem strādājošajiem, kurās turklāt ir nozīmīgi regresīvi jeb nevienlīdzību palielinoši elementi," teica Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka FM piedāvā samazināt IIN, kam ir neapliekamais minimums, bet palielināt VSAOI, kam tāds nav. Turklāt kopējā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem būtu drīzāk negatīva.

Jau vēstīts, ka FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, tostarp pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.

Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Plānots, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta veiks VSAOI 5% apmērā pensiju, un 5% veselības apdrošināšanai. Veselības apdrošināšanas obligātais maksājums tiks noteikts piecu procentpunktu apmērā no VSAOI objekta un to vienkāršākas nodokļu administrēšanas dēļ saglabās kā VSAOI daļu, to attiecinot uz VSAOI darba ņēmēja daļu vai pašnodarbināto personu.

Lai nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu likmju apmēru, plānots samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes no 20% līdz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% līdz 21% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4% līdz 27,55% ienākumiem virs 62 800 eiro gadā.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Citadele Finanšu ministrija SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form