Deputāti likumā nosaka uzdevumu valdībai palielināt mediķu algas
Foto: F64

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.

Likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019. gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020. gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021. gadā - 314,6 miljonus eiro.

Šo likumprojektu Saeimā iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Konsultācijas par likumprojektu notikušas ar Latvijas Slimnīcu biedrību, kā arī Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, kuri to atbalsta.

Deputāti šo likumprojektu šodien sākotnēji nodeva izskatīšanai komisijā, un tad atbalstīja pirmajā, kā arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Saeima šodien pirmajā lasījumā arī atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz ļaut ārstniecības iestādei ar ārstniecības personas piekrišanu nodarbināt viņu ilgāku virsstundu skaitu nekā to pašlaik pieļauj Darba likums.

Ārstniecības likumā tiks noteikts, ka pēc ārstniecības personas vai iestādes iniciatīvas virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji 16 stundas septiņu dienu periodā.

Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadome rosinājusi pagarināt pārejas periodu uz normālo darba laiku ārstniecības personām, vēl vairākus gadus ļaujot tām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā.

Šajā jautājumā nepieciešams arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%.

Veselības ministre, deputāte Anda Čakša (ZZS) iepriekš pauda, ka solījuma palielināt mediķu atalgojumu nostiprināšana likumā varētu būt veids, kā pārliecināt mediķus, ka, kaut arī tiek pagarināts pārejas periods uz normālo darba laiku, paralēli tiks palielinātas arī mediķu algas.

Čakša iepriekš arī žurnālistiem apgalvoja, ka lielākā daļa finansējuma, kas nepieciešama, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% no nākamā gada, ir atrasta, bet līdz pilnu 87 miljonu eiro atrašanai vēl jāstrādā.

Finansējums mediķu atalgojuma palielināšanai tiks rasts no dažādiem avotiem, tostarp vidējā termiņa veselības aprūpes budžeta plānotā pieauguma, pieejamajiem budžeta resursiem, kurus Finanšu ministrija (FM) atradusi, pārskatot dažādus procesus, kā arī saistībā ar lielāku prognozēto ekonomikas izaugsmi, ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku un citiem FM avotiem.

Patlaban Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus divos Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai no nākamā gada 1.janvāra nodrošinātu mediķu atalgojuma pieaugumu par 20%. Izmaiņas Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā paredzēs izmaiņas pakalpojumu tarifos, bet grozījumi Noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām paredzēs zemākās mēnešalgas palielinājumu par 20%.

Saskaņā ar grozījumiem atalgojums ambulatorajā sektorā strādājošam ārstam vidēji pieaugs no 1125 līdz 1350 eiro, savukārt šajā sektorā strādājošajām māsām un ārsta palīgiem vidēji no 675 līdz 810 eiro. Vienlaikus slimnīcās strādājošo darba samaksa būs lielāka, proti, ārstiem darba samaksa pieaugs no 1547 līdz 1856 eiro mēnesī, bet māsām un ārsta palīgiem no 928 līdz 1114 eiro.

Tags

Budžets 2019 Anda Čakša Finanšu ministrija Saeima Valdis Keris Veselības aprūpe Veselības ministrija

Comment Form