Divu dienu debates beigušās – Saeima pieņem 2020. gada budžetu
Foto: LETA

Pēc tam, kad Saeimas opozīcija ceturtdien ap sešiem vakarā pameta Saeimas sēžu zāli, protestējot pret valdošās koalīcijas rosināto debašu par priekšlikumiem laika saīsināšanu, atlikušo budžeta likumprojektu paketi, tajā skaitā likumus par nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, deputāti pieņēma triecientempā – nepilnās divās stundās.

Par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" nobalsoja 57 klātesošie deputāti. Par valsts budžetu 2020. gadam nobalsoja 57 deputāti, kuri paši balsojumu apsveica ar aplausiem.

"Budžeta pieņemšana nekad nav viegla. Procesu uzsākām augustā un piecas partijas atrada veidu, kā strādāt kopā. Mums ir atšķirīgi uzskati, kas nav noliedzams," brīdi pirms balsojuma par budžeta likumu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka līdzekļu pārdale nav bijusi viegla, un viņš apzinās, ka daudzi gan Saeimas zālē, gan sabiedrībā ar to nav apmierināti. Kariņš atgādināja, ka lielākā līdzekļu pārdale bija veselības aprūpei un mediķu algām, kam sekoja izglītība un iekšlietu joma.

"Budžets ir vienmēr kompromisa māksla. Mums ir jāsaglabā šis gars, strādājot turpmāk," sacīja Kariņš, kurš pateicās visiem iesaistītajiem un arī opozīcijai. Premjers apstiprināja, ka turpmāk svarīgākais būs darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.

Par 28 budžeta paketes likumprojektiem Saeima sāka debatēt ārkārtas sēdē trešdien pulksten 9.00. Tā kā opozīcijas pārstāvji bija izvēlējušies aktīvu debatēšanas par priekšlikumiem taktiku, trešdien dienas laikā, strādājot gandrīz līdz pusnaktij, tika izskatīta mazāk nekā desmitā daļa priekšlikumu.

Jau trešdien vakarpusē pēc koalīcijas ierosinājuma tika samazināts pieļaujamais debašu garums, taču, atsākot darbu ceturtdien pulksten 9.00 no rīta, priekšlikumu izskatīšana joprojām veicās salīdzinoši gausi.

Ap sešiem vakarā koalīcijas pārstāvji ierosināja vēl vairāk samazināt pieļaujamo debašu laiku, un tas izraisīja visai asu opozīcijas pārstāvju reakciju, viņiem pametot Saeimas sēžu zāli.

Kopš tā brīža likumprojektu izskatīšana turpinājās triecientempā un tikpat kā bez debatēm. Vienīgās debates un atšķirīgi viedokļi parādījās jautājumā par valsts finansējuma palielināšanu partijām, un daži "KPV LV" frakcijas pārstāvji balsoja pret šo likumu. Pret šo likumu no Saeimas tribīnes uzstājās gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Partiju finansēšanas reformai jeb valsts finansējuma palielināšanai politiskajām partijām nākamā gada budžetā paredzēti 4,5 miljoni eiro. Sākotnēji tie bija 5,5 miljoni, bet budžeta projekta gatavošanas gaitā premjers rosināja miljonu no šīm summa atdot sabiedriskajiem medijiem, kas arī tika izdarīts.

Vēl pirms tam vienīgā reize budžeta paketes apspriešanas gaitā, kad balsojums par priekšlikumu atšķīrās no Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītās versijas, bija par Nacionālās apvienības ierosinājumu "iesaldēt" šī Saeimas sasaukuma deputātu algas 2019. gada līmenī līdz pat sasaukuma beigām.

Saglabājot Saeimas deputātu algas esošajā līmenī, nākamā gada budžetā tiks ietaupīti 524 740 eiro, jo tā ir summa, kas budžeta projektā tika norādīta kā 2020. gadam nepieciešamā summa deputātu bāzes mēnešalgas pieaugumam, kas tiek aprēķināts katru gadu saskaņā ar likumu.

Par NA priekšlikumu "iesaldēt" deputātu algas, ko Saeima Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija neatbalstīja, bet Ministru kabinets nebija devis savu vērtējumu, norādot uz pašas Saeimas kompetenci, nobalsoja 54 deputāti – pārsvarā no valdošās koalīcijas partijām, daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, daži ZZS pārstāvji, bet neviens no "Saskaņas".

Pret bija trīs "AP" deputāti un frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Atturējās lielākā daļa "AP" frakcijas, daži "Saskaņas" pārstāvji un Gundars Daudze (ZZS). Nebalsoja pārsvarā "Saskaņas" pārstāvji un pa kādam pārstāvim no citām frakcijām.

Teksta tiešraidēm, kā trešdien un ceturtdien ritēja debates par budžeta paketes likumprojektiem, varēja sekot portālā "Delfi".

Aģentūra LETA aprēķinājusi, ka šajā reizē labots pēdējo gadu budžeta izskatīšanas ilguma rekords, pārsniedzot līdzšinējo pēdējās desmitgades rekordu, kas tika uzstādīts 2016. gadā. Togad budžeta pieņemšana prasīja 19 stundas un 35 minūtes, bet šogad aptuveni 25 stundas.

Opozīcija protestē

Pēc Saeimas sēdes pamešanas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti izplatīja paziņojumu presei, pavēstot, ka atsakās piedalīties Saeimas sēdē par nākamā gada budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo koalīcijas partijas demonstrē augstprātību, ignorējot parlamentārās demokrātijas principus, un liedzot iespēju debatēt.

"Debašu laiks tiek samazināts no piecām minūtēm līdz vienai minūtei, turklāt īsi pēc tam, kad opozīcijas deputāti norādīja uz vairāku valdošās koalīcijas virzītu un atbalstītu tā saucamo "kvotu" esamību nākamā gada budžetā. Šāds Saeimas vairākuma lēmums padara neiespējamu kvalitatīvu viedokļu apmaiņu par tādiem jautājumiem kā veselības finansējums, brīvpusdienas, skolotāju algas un partiju finansējums,"uzskata ZZS.

"Zīmīgi, ka tieši pirms debatēm par partiju finansējuma palielinājumu opozīcijai aizver muti. Viena minūte nopietnām diskusijām par veselības aprūpes finansējumu, skolotāju algām ir tiesiskais nihilisms," uzsver ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

"Koalīcija, izskatot 2020. gada budžeta projektu, klaji pārkāpj pašu pieņemto veselības finansēšanas likumu, atņem finansējumu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem un septiņkārtīgi palielina partiju finansējumu, tādēļ tā baidās no atklātām diskusijām Saeimas sēdē," tādu viedokli pauda ZZS.

Divas dienas ilgušo debašu gaitā un arī pirms tam Saeimas komisijās galvenie opozīcijas iebildumi bija pret dabas resursu nodokļa ieņēmumu un ieņēmumu no azartspēļu nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldībām, kas samazina pašvaldībām paredzēto daļu. Tāpat strīdi raisījās par 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu apmaksu, kas turpmāk tiks dalīta starp valsti un pašvaldību.

Opozīcijas pārstāvju pārmetumus koalīcijai bija jāuzklausa arī par bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika samazināšanu no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, ka arī apmēra samazinājumu. Saeimas mazākums īpaši rūpējās arī par pedagogu algu pieaugumu, kam pagaidām budžetā nav paredzēts pilna apmēra pieaugums visa gada garumā, kā arī par mediķu atalgojuma pieaugumu, kas budžeta projektā nav paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajā apmērā. No paredzētajiem 120 miljoniem eiro valdība radusi iespēju nodrošināt tikai 60 miljonus.

Gan no mediķu organizācijām, kas rīkoja protestus par solījumu nepildīšanu, gan no opozīcijas pārstāvjiem izskanējuši arī aicinājumu rosināt Saeimas atlaišanu un vērsties Satversmes tiesā ar sūdzību par likumu nepildīšanu.

Kā sadalīta nauda

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu eiro un izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Savukārt pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā paredzēti 6,9 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,2 miljardi eiro, informē Saeimas Preses dienests.

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8 procentu apmērā.

Ministrijās ir pārskatīti līdzšinējie izdevumi, un nākamgad no šiem līdzekļiem pieaugums plānots visām nozarēm. Pieaugs zemākās algas, līdz 300 eiro palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, savukārt pēc gada plānota minimālās darba algas palielināšana līdz 500 eiro mēnesī, informē par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Nākamgad papildu finansējums 228,7 miljonu eiro apmērā novirzīts sociālajai jomai, un viens no pasākumiem ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājums personām ar invaliditāti. Tas plānots 80 eiro apmērā līdzšinējo 64,03 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro līdzšinējo 106,72 eiro vietā. Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugumu, palielināsies arī invaliditātes pensijas minimālais apmērs.

Tāpat no nākamā gada būs lielāka minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība un kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā.

Ar nākamo gadu virkne pabalstu vairs nebūs saistīti ar minimālo mēneša darba samaksu. Tas skars valsts garantētos uzturlīdzekļus, kā arī minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturam audžuģimenēs.

Valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs būs noteikts likumā, savukārt uzturlīdzekļu apmēru par audžuģimeņu bērniem noteiks Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu apmērs turpmāk saglabāsies līdzšinējā apmērā, un atkarībā no valsts ekonomiskās situācijas un budžeta iespējām pabalstu apmērus varēs pārskatīt.

Nākamajā gadā papildu līdzekļi tiks novirzīti darba samaksas palielināšanai, tostarp 60 miljoni eiro atalgojuma paaugstināšanai ārstniecības personām, 23 miljoni eiro pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai, 2,3 miljoni eiro probācijas dienestā nodarbinātajiem un tiesu darbiniekiem, 10,7 miljoni iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,3 miljoni kultūras darbinieku algām.

Papildu līdzekļi 4,3 miljonu eiro apmērā nākamgad paredzēti kompensējamiem medikamentiem un trīs miljoni - reto slimību pacientu ārstēšanai.

7,8 miljonus eiro plānots papildus novirzīt autoceļu sakārtošanai, savukārt 5,9 miljonus eiro mediju darbības pilnveidošanai, tostarp sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas stiprināšanas pasākumiem. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzēts 1,1 miljons eiro.

Pašvaldībām to funkciju veikšanai nākamgad plānots finansējuma pieaugums 63,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6 procentiem vairāk nekā 2019.gadā, un tas ietver līdzekļus gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai.

Nākamgad, turpinot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, plānots stiprināt nodokļu administrācijas iesaisti godīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, paredzot tai tiesības nodokļu maksātājus informēt par potenciālo darījumu partneru riskiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat plānoti pasākumi, lai nodrošinātu ērtu un ātru publisku pieejamību uzņēmumu reģistrācijas informācijai bez maksas.

Nodokļu jomā nākamgad lielāka nodokļa likme būs par azartspēļu automātiem, ruletēm, kāršu un kauliņu spēlēm. Tāpat nodokļa likme pieaugs par atsevišķu dabas resursu ieguvi un tiks ieviests nodoklis par atkritumu sadedzināšanu, savukārt atcelts nodokļa atbrīvojums par dabas resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Tags

Budžets 2020 KPV LV Krišjānis Kariņš Mārtiņš Bondars Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Uldis Augulis

Comment Form