Ekstrēmā jostu savilkšana – deviņi gadi garākajai Saeimas sēdei
Foto: LETA

Saeima pirms deviņiem gadiem, 2008. gada 11. decembrī, lēma par 2009. gada valsts budžeta grozījumiem, kas paredzēja būtisku izdevumu samazinājumu, un par krīzē nonākušās Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kura paredzēja striktus ierobežojumus publiskajiem tēriņiem un nodokļu paaugstināšanu.

Saeimas garākā sēde — 2008. gada 11. decembra sēde — ilga 19 stundas un 36 minūtes — līdz nākamās dienas rītam plkst. 4.36. Tad sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 2008. gada 18. decembrim, un pēc nedēļas sēde turpinājās vēl 8 stundas un 40 minūtes. Šīs sēdes kopējais garums bija 28 stundas un 14 minūtes. Portāls "Delfi", izmantojot ziņu aģentūras LETA arhīvu, piedāvā atskatu uz sēdi.

Ekonomikas stabilizācija

Pēc kredītu buma un ekonomikas pārkaršanas Latvija 2008. gada rudenī nonāca krīzē. Novembrī valdība savā kontrolē pārņēma tobrīd otru lielāko banku Latvijā "Parex banku", kas piedzīvoja noguldījumu aizplūšanu un likviditātes problēmas, un bija jāiegulda simti miljoni latu bankas finanšu stāvokļa stabilizēšanā. Vajadzēja glābt valsts budžetu, kurā veidojās milzīgs caurums, un stabilizēt tautsaimniecību. Valdība lūdza palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai.

Garākās Saeimas sēdes dienaskārtībā bija Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kas bija noteicošā Latvijas sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu par aizņēmuma saņemšanu.

Programmas mērķi bija stabilizēt Latvijas ekonomiku, atrisināt likviditātes problēmas, atjaunot ilglaicīgu stabilitāti, stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu un nemainīgu valūtas politiku. Latvijas politikas veidotāji bija stingri apņēmušies krīzi pārvarēt, nedevalvējot latu.

Programma tika skatīta Saeimā īpaši paātrinātā kārtībā.

Ja tā netiktu apstiprināta, premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība demisionētu. Toreiz premjers norādīja, ja programma netiks apstiprināta, ietekme uz ekonomiku būs graujoša. "Un tāpēc es varu izteikt tikai vienu lūgumu: pieņemot visnežēlīgāko kritiku un, protams, uzņemoties atbildību, es tomēr aicinu deputātus pieņemt valstiskus lēmumus, šo problēmu atbalstot," aicināja tā laika premjers.

Plānu asi kritizēja tā laika opozīcijas deputāti. Deputāte Sandra Kalniete (PS) uzsvēra, ka "Pilsoniskā savienība" atbalstīs valdības piedāvāto likumu grozījumu paketi tikai tāpēc, ka "ar šo balsojumu izšķiras, vai mūsu valsts pēc dažiem mēnešiem vēl būs maksātspējīga, un tātad, vai mūsu valsts vispār pastāvēs, vai mēs arī iesim ar ubaga tarbu meklēt kādus citus aizdevējus, un droši vien tepat aiz mūsu robežas austrumos – tur, kur ir dižās Krievijas tāles".

Deputāts Artis Pabriks (SCP) pauda viedokli, ka treknie gadi ir beigušies, bet "treknie runči ir palikuši".

Parlamentārietis Kārlis Šadurskis (PS) atgādināja, ka Latvijā pēdējā laikā nav bijis ne mēra, ne kara. "Toties Latvijā ir bijis Kalvītis ar treknajiem gadiem un tēzi palielināt tēriņus, Latvijā ir bijis Šlesers ar tēzi "gāzi grīdā", Roze, Slakteris un Demakova, un varbūt tāpēc sekas izskatās tādas pašas kā pēc mēra un pēc kara," teica Šadurskis.

Ekstrēmā jostu savilkšana – deviņi gadi garākajai Saeimas sēdei
Foto: LETA

Uz Saeimas sēdi bija ieradies arī tā laika Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš kritizēja politiķus par tuvredzīgiem lēmumiem ekonomikā. Zatlers uzsvēra, ka ekonomiskās krīzes cēloņi ir meklējami pārlieku lielā paļāvībā un pat domā, ka ekonomikas likumi Latviju neskars. "Labākos gados neveidojām uzkrājumus nebaltām dienām," toreiz sacīja prezidents.

"Apreibstot no straujā ekonomikas pieauguma tempa, ko lielā mērā dzina uz augšu privātā sektora kreditēšana un iekšējais patēriņš, mēs laikus nepadomājām, ka tas reiz var beigties," norādīja Zatlers.

Programma paredzēja, ka tiks turpinātas un paātrināta reformas valsts pārvaldē, 2009. gadā un nākamajos divos gados samazinot tajā nodarbināto skaitu par 15%. Atbilstoši programmai tika samazināts arī valsts sektorā strādājošo atalgojums.

Uzaudzē nodokļus

Sēdē tika grozīts nākamā – 2009. gada budžets. Tā bija unikāla situācija, jo budžets vēl nemaz nebija stājies spēkā, taču bija jau jālemj par izdevumu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu. Tāpēc tika lemts par vērienīgām izmaiņām attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), akcīzes nodokli alkoholam, degvielai un kafijai, kā arī nodokļu atvieglojumiem un ar IIN neapliekamo minimumu.

PVN tika paaugstināts, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā. Ja 2008. gadā PVN likme bija 18%, tad 2009. gadā jau 21%. Tāpat 2008. gada decembrī apstiprinātie grozījumi paredzēja atcelt samazināto 5% PVN likmi. Tās vietā tika noteikta samazinātā likme 10% apmērā, turklāt krietni mazāk jomām nekā pirms tam. Piemēram, iepriekš ieejas maksai sporta pasākumos un kinoizrādēs tika piemērots PVN 5%, bet 2009. gadā jau 21%.

Tāpat grozījumi paredzēja palielināt akcīzes nodokli kafijai – par 100 kilogramiem no 50 latiem (71 eiro) uz 100 latiem (142), bet bezalkoholiskajiem dzērieniem – par 100 litriem no diviem (2,85 eiro) uz četriem latiem (5,7 eiro).

Pēc grozījumu izdarīšanas budžeta ieņēmumu daļa samazinājās par 912 miljoniem latu (teju 1298 miljoniem eiro), bet izdevumu daļa par 419 miljoniem latu (596 miljoniem eiro). Absolūtos skaitļos visaugstākais samazinājums bija paredzēts Veselības ministrijai (44,6 miljoni latu jeb 63,45 miljoni eiro), Aizsardzības ministrijai (43,7 miljoni latu jeb 62,18 miljoni eiro) un Izglītības un zinātnes ministrijai (43,2 miljoni latu jeb 61,47 miljoni eiro).

Par 47 miljoniem latu (teju 76 miljoniem eiro) tika samazinātas arī mērķdotācijas pašvaldībām.

Mēģinājums tikt vaļā no Slaktera

Tai pašā garajā Saeimas sēdē deputāti izskatīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja teritoriālo reformu, kā arī izskatīja lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Atim Slakterim (TP).

Par šo neuzticības uzteikšanu aizklātā balsojumā nobalsoja 41 deputāts, pret – 53.

Ekstrēmā jostu savilkšana – deviņi gadi garākajai Saeimas sēdei
Foto: LETA

Debatējot par lēmumprojektu, tobrīd opozīciju pārstāvošā Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka finanšu ministrs Slakteris neizceļas ar labām zināšanām ekonomikā un finansēs, jo pēc izglītības ir lauksaimniecības mehanizators. Slaktera darbošanos finanšu ministra amatā Āboltiņa nosauca par "diletantisko rosību", kas ir atstājusi milzīgu traipu uz Latvijas reputācijas.

Pēc Āboltiņas teiktā, Slaktera darbību raksturo "milzīga pašpārliecinātība un paklausība premjeram".

Jāpiezīmē, ka 2008. gada decembrī Slakteris kļuva bēdīgi slavens ar neveiksmīgu interviju angļu valodā "Bloomberg" televīzijai, kurā uz jautājumu par Latvijas ekonomikas krīzes iemesliem atbildēja ar vārdiem: "Nothing special" jeb "Nekas īpašs".

Nedienas – alkohols un nelaba smaka

Sēde tika pārtraukta vairākas reizes. Vienreiz tāpēc, ka vairāki deputāti sāka dziedāt dziesmu "Bēdu, manu lielu bēdu" laikā, kad Ministru prezidents Godmanis vēlējās uzrunāt deputātus saistībā ar teritoriālo reformu.

Pēcāk ziņu aģentūras LETA novērojumi liecināja, ka vairāki Saeimas darbinieki sēdes laikā atradušies alkohola reibumā: atsevišķi darbinieki redzēti, pārvietojamies pa Saeimas ēku ar alkohola pudelēm, bet citiem bija manāmi apgrūtināta kustību koordinācija.

Sēdē pārtraukums tika izsludināts arī kondicionēšanas sistēmas problēmu dēļ. Gaisā bija jūtams deguma smārds. Saeimas plenārsēžu zāli steigšus pameta deputāti un tika atvērti logi, lai nelabo smaku izvēdinātu.

Pēc 20 stundu darba, 12. decembra rītā, Saeima pieņēma grozījumus 2009. gada valsts budžetā. Godmanis pieļāva, ka Latvija varētu būt vienīgā valsts, kurā pieņemti tik sarežģīti lēmumi. Starptautiskās institūcijas iepriekš izteica šaubas, vai tik īsā laikā tiks veikti būtiski izdevumu samazinājumi, tomēr lemtais ir pierādījums, ka tas ir izdevies, tolaik pauda premjers Godmanis.

Pēc 20 stundu darba un negulētas nakts Godmanis devās uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Viena no Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju tikšanās galvenajām sarunu tēmām bija kopīgi pasākumi Eiropas ekonomikas atveseļošanai.

Ekstrēmā jostu savilkšana – deviņi gadi garākajai Saeimas sēdei
Foto: LETA

Tikai pāris nedēļās vēlāk – gadumijā – Godmanis, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, pateica, iespējams, savas slavenākās rindas: "Ziniet, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā vienā lielā aplī. Ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ. Turpmākajos divos gados Latvijas ekonomikā būs šāda sniega vētra, un tādas cilvēciskās īpašības kā uzticība, izpalīdzība, līdzcietība un labestība būs svarīgākas nekā jebkad. Tās parādīs mūsu vēlmi un gribu. Un varat būt droši – valdība būs ar jums. Ceru, ka arī jūs būsiet ar mums, jo vienoti mēs esam stiprāki par krīzēm."

Neilgi pēc tam, 2009. gada februārī, Godmanis atkāpās no premjera amata, un Latvijas valsts izvešanu no krīzes turpināja nākamais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis.

Source

DELFI Bizness

Tags

Atis Slakteris Ivars Godmanis Lasāmgabali Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form