Latvijas Stabilitātes programma: vidējā bruto alga 1000 eiro jau šogad
Foto: stock.xchng

2018. gadā mēneša vidējā bruto alga palielināsies par 8%, gadā kopumā sasniedzot 1000 eiro, prognozēts Finanšu ministrija (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam.

Stabilitātes programmā 2018.-2021. gadam ir palielinātas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes 2018. gadā. Paredzēts, ka šogad IKP palielināsies par 4% (Stabilitātes programmā 2016. – 2019.gadam prognozētais IKP pieaugums 2018 .gadā bija 3,4%). 2019. gadā IKP palielināsies par 3,4%.

Paredzams, ka iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes veicinātājs 2018. un 2019. gadā. Tālākajos gados IKP pieauguma tempi pakāpeniski mazināsies līdz 3% 2020. gadā, rakstīts programmā.

Šogad darba samaksas pieaugums prognozēts 6,1% apmērā. Savukārt turpmākajos gados darba samaksas pieaugums kļūs lēnāks, kā arī samazināsies privātā patēriņa temps. Darbaspēka pieejamības trūkums uzturēs augstu darba samaksas kāpumu, kas tiešā veidā veicinās arī pakalpojumu cenu pieaugumu.

Atbilstoši FM prognozēm 2018.gadā patēriņa cenas vidēji palielināsies par 2,8%. Paredzams, ka pārtikas cenu pieauguma devums kopējā inflācijā būs mazāks nekā pērn, taču arī 2018. gadā tieši šī patēriņa produktu kategorija nodrošinās lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā.

Paredzams, ka akcīzes nodokļa likmju palielināšana degvielas, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem 2018. gadā kopumā palielinās vidējo inflāciju par 0,9 procentpunktiem. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem līdz 5% samazinās 2018. gada vidējo inflāciju par 0,1 procentpunktu.

2018. gadā mēneša vidējā bruto alga palielināsies par 8%, gadā kopumā sasniedzot 1000 eiro, sagaida FM. Savukārt 2019. gadā pēc FM prognozēm darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6%, bet pēc tam pakāpeniski pazemināsies līdz 5% 2021.gadā.

FM vērš uzmanību, ka līdz ar stabili augošo darba samaksu turpinās palielināties arī komerciālo pakalpojumu cenas, it īpaši veselības pakalpojumu, restorānu un izmitināšanas, ka arī atpūtas pakalpojumu cenas.

Nākamgad vidējā termiņā inflācija mazināsies līdz 2,4%, savukārt 2020. – 2021. gadā līdz 2,1%.

Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits vairs būtiski nepalielināsies. 2018. gadā tas pieaugs tikai par 0,1% un šādā līmenī saglabāsies arī nākamajos divos gados. 2018. gadā, pēc FM prognozēm, tas pieaugs tikai par 0,1% līdz 896 tūkstošiem un šādā līmenī saglabāsies arī nākamajos divos gados.

Plānots, ka Latvijas stabilitātes programma 2019. – 2021. gadam valdībā tiks skatīta otrdien. 13. aprīlī to ir plānots iesniegt Eiropas Komisijā (EK).

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz Stabilitātes programmas vai Konverģences programmas, kurās dalībvalstis sniedz budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē šīs prognozes kārtējam gadam. Uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu veselību un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Dokumenta iesniegšana aprīlī dod iespēju ņemt vērā EK viedokli par Stabilitātes programmu, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2019.-2021.gadam un valsts budžetu 2019.gadam.

Source

DELFI Bizness

Tags

Budžets 2019 Finanšu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form