Foto: Pixabay

Otrdien Ministru kabinets (MK) atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz konceptuālu pieejas maiņu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un ieviešanā.

EM noteikta kā atbildīgā institūcija par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un administrēšanas procesu atbilstoši jaunajai sistēmai, uzsākot pilotprojekta ieviešanu 2021.gadā.

EM skaidro, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un saskaņošanas process ar visām valsts institūcijām, uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām un sociālajiem partneriem šobrīd ir laikietilpīgs, tādēļ iesaistītās puses bieži vien nav motivētas veidot pārdomātas reformas, tāpat esošajā konceptā, ņemot vērā laikietilpīgo dokumentu saskaņošanas procesu, nav iespējams ātri reaģēt un operatīvi pielāgoties uzņēmēju vajadzībām. Tādējādi pastāv iespēja, ka identificētie pasākumi zaudē aktualitāti. Šobrīd plānā iekļautos pasākumus galvenokārt mēra, izmantojot Pasaules bankas "Doing Business" reformu novērtēšanas rīku.

Tādēļ nepieciešams veidot daudz efektīvāku modeli uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu identificēšanai un administrēšanai. Jauno procesu ir nepieciešams veidot kā administratīvā sloga mazināšanas rīku arī paša uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādes un administrēšanas procesa gaitā ar mērķi iespējami efektīvi un ātri izstrādāt risinājumus identificētajām problēmsituācijām un veicināt iesaistīto pušu (institūciju) savstarpēju sadarbību. Jaunajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu identificēšanas un administrēšanas procesam ir jābūt ātram un uz mērķi vērstam.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu pamatfunkcijas netiks mainītas, tas tiks aizvietots ar efektīvāku procesu (pasākumu identificēšanas un administrēšanas procesu), aizstājot līdzšinējo politikas plānošanas dokumentu ar digitālu vidi (piemēram, kā vienu no sadaļām EM tīmekļa vietnē), veidojot atgriezenisko saiti un ļaujot pastāvīgi sekot pasākumu ieviešanas progresam, skaidro EM.

Jauno procesu paredzēts veidot kā nepārtrauktu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas procesu, tajā iesaistot uzņēmēju pārstāvošās organizācijas. Jaunais process paredz, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kā arī nozaru asociācijas vai citas nevalstiskās organizācijas katru gadu līdz 15.martam kopā iesniedz ne vairāk kā sešus pasākumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas jomā, ņemot vērā gan Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, gan uzņēmēju aktualizētos problēmjautājumus, mērķtiecīgi koncentrējoties uz šo pasākumu ieviešanu. EM pēc iesniegto pasākumu saņemšanas organizēs sanāksmi, lai pārrunātu iesniegto, un definē konkrētus pasākumus, sasniedzamos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Pēc pasākumu noteikšanas un sasniedzamo rādītāju definēšanas EM gatavo dokumentu ar iekļautajiem pasākumiem iesniegšanai MK, pirms tam pasākuma ieviešanā iesaistītajām atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām nosūtot to saskaņošanai. Pirms dokumenta iesniegšanas EM sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem izvērtē plānoto pasākumu ietekmi uz administratīvajām un atbilstības procedūrām uzņēmējiem, ievērojot "nulles birokrātijas" pieeju. Vienlaikus jāņem vērā, ka jaunajā procesā netiks virzīti ierosinājumi, kas vērsti uz sabiedrības līdzdalību tiesību aktu izstrādes procesā vai pasākumi, kas jau ir iekļauti citos politikas plānošanas dokumentos.

Lai pārbaudītu informatīvajā ziņojumā iekļautā procesa maiņu, 2021.gadā tiek paredzēts uzsākt pilotprojektu, kas paredz aprobēt iepriekš aprakstītos risinājumus. EM šā gada 14.aprīlī lūdza LTRK, LDDK un FICIL iesniegt savus pasākumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas un kā primāri risināmie jautājumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā tiek definēti šādi pasākumu virzieni:

  1. Datu uzkrāšana un atkalizmantošana – lai gan e-pārvalde Latvijā ir ievērojami progresējusi un pēdējo gadu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi, tomēr rezultāti ekonomikas digitālajā pārveidē joprojām kavējas;

  2. Būvniecības procesa un ar to saistīto prasību uzlabošana;

  3. Pašvaldību teritorijas plānošanas jomas pilnveidošana;

  4. Uzņēmējdarbības izmaksu samazināšana;

  5. Muitas procedūru uzlabošana;

  6. Mazināt administratīvo slogu komersantiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas regulējuma prasībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!