Nākamā gada fiskālo telpu ierobežo iepriekš pieņemtie lēmumi, pauž Kariņš
Foto: LETA

Nākamā gada fiskālo telpu ierobežo iepriekš pieņemtie lēmumi, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par tuvāko trīs gadu makroekonomikas prognozēm, par budžeta bāzes izdevumiem un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020. gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

"Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda - tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai šajos lēmumos ir iespējams ko mainīt," sacīja Ministru prezidents.

Tāpat premjers norādīja, ka robu 2020. gada budžetā radīs arī Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", kuras prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020. gadā 71,9 miljonu eiro apmērā.

"Tas neļaus palielināt algas, indeksēt pensijas. Tas ir nopietns ierobežojums. Tāpēc skatīsim, kādi normatīvie akti ir jāgroza, lai šādas situācijas nākotnē neatkārotos citās pašvaldībās. Politiski runājot, situācija ar "Rīgas satiksmi" liecina par visatļautību. Šis ir pierādījums tam, ka pašvaldības rada ietekmi uz visu valsti," teica Kariņš.

2020. gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).

Pēc FM sniegtās informācijas, 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021. gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020. gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021. gadam - 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022. gadam - 3,34 miljardu eiro apmērā.

Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020. gada fiskālā telpa ir negatīva - 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka "Rīgas satiksmes" iekļaušana valsts deficītā.

Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.

Source

LETA

Tags

Finanšu ministrija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Rīgas satiksme
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form