Ceturtdien ārkārtas sēdē Saeimas deputāti lēma par nākamā gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019. gadam un ar budžetu saistīto 57 likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. Jau šīs sēdes laikā vairāku likumu grozījumi raisīja karstas diskusijas.

Par valsts budžeta 2017. gadam nodošanu izskaitīšanai komisijām balsoja 62 deputāti, pret – 29. Pret balsoja partijas "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" deputāti.

Saeimas deputāte Inguna Sudraba (NSL) norādīja, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, uzklausot atbildīgās amatpersonas par iesniegtajiem likumprojektiem, nācās konstatēt, ka valdība piedāvā grozījumus likumprojektos bez ekonomiskā pamatojuma, bez aprēķiniem, bez vēlmes un intereses vērtēt, kā grozījumi ietekmēs mājsaimniecības, uzņēmējus. "Tas apliecina, ka darbs kārtējo reizi ir paveikts nekvalitatīvi. Turklāt ir vairāki budžetu pavadošie likumprojekti, kas prasa nopietnas un plašas diskusijas, turklāt to saistība ar budžeta paketi ir stipri tāla," vērsa uzmanību deputāte.

Savukārt par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam balsoja 56 deputāti, 35 – pret. Pret balsoja balsoja partijas "Saskaņa" un "No sirds Latvijai", kā arī "Latvijas Reģionu apvienības" deputāti

Deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) aicināja balsot pret. Viņš vērsa pārējo deputātu uzmanību, ka tas nav daudzgadu budžets, "šīs lapas, par nožēlu, ir nelietderīgi apķēpātas". Viņa ieskatā ieceres, par ko ir runājusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, neatspoguļojas šajā likumprojektā. Vienlaikus Bondars aicināja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru un Saeimas deputātu Edgaru Putru (ZZS) skaidrot ministrei, ka būt par finanšu ministri nav tas pats, kas spēlēt šahu.

Kā iepriekš paredzēts, debates bija arī par grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz no 2019. gada ceļu nodokli sasaistīt ar automobiļa radīto oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu.

"Es saprotu, ka jūs īpaši neuztrauc tas, ka anotācijā ir reizēm sarakstītas muļķības, un pateikt, ka šis likumprojekts neskar nekādā veidā sabiedrību, un komunicēt ar sabiedrību nav vajadzīgs, jo likumprojekta autori saka, ka viss ir... ka šī joma neskar sabiedrību," norādīja Gunārs Kūtris (NSL).

"Ja mēs šobrīd runājam par likumprojektu jeb likumdošanas kvalitāti un sakām, ka likumam vajadzētu būt apspriestam trijos lasījumos, nu, vai vismaz divos lasījumos, tad šajā gadījumā, cik ir zināms no Budžeta komisijas sēdes, nāks uz otro lasījumu jauns teksts," uzsvēra Kūtris. "Pārējie mēs par šo jauno tekstu priekšlikumus vairs pat nepaspēsim iedot, jo tas jau būs otrais lasījums, kur mēs redzēsim, kāds ir galarezultāts," sacīja deputāts.

Arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus, raisīja deputātu debates. "Jāsaka, ka šī likumprojektu pakete īpaši izceļas ar Ekonomikas ministrijas īpaši nekvalitatīvi sagatavotu produktu," sacīja Sudraba. "Un būtu bijis tikai pilnīgi normāli, ja šis likumprojekts tiktu pavadīts ar pamatīgu analīzi, izskaidrojumu, vērtējumu, kādu mēs redzam tautsaimniecības attīstību uz priekšu."

"Mēs esam par to, lai būtu risinājumi, lai būtu skaidrība (..), lai šī skaidrība būtu ilgtermiņā. Un mums nav pieņemami risinājumi, ka viss deleģējums tiek atdots Ministru kabinetam – izlemt, kā tālāk elektroenerģijas tirgus strādās," uzsvēra Sudraba.

Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) skaidroja: "Stāsts jau nav tik daudz par elektrības cenām, cik par apstrādes rūpniecību un ražošanu, vai mēs vēlamies ražošanu šeit Latvijā redzēt, vai nevēlamies un pamatoti tiek teikts, ka ražošana ir valsts ekonomikas mugurkauls."

"Ja mēs neradīsim risinājumu, tad cietīs gan ražošana, gan reģioni," sacīja Ķirsis, atzīmējot, ka tas, ko piedāvā Ekonomikas ministrija šajā likumprojektā, nav nekas unikāls, proti, ka tiek viena daļa no obligātā iepirkuma komponentes maksāta fiksēti pēc pieslēguma jaudas un otra daļa ir mainīgā.

Arī izglītības likuma grozījumi par nelojālu pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju atlaišanu raisīja debates. Andrejs Elksniņš (S) sacīja, ka grozījumi neatbilst ne Satversmei, ne tās preambulai. Līdz ar grozījumiem Izglītības kvalitātes valsts dienestam "tiek nodotas policejiskas funkcijas", un ar šiem grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrija cenšas ietekmēt skolotājus. "Izglītību nedrīkst saistīt ar viedokļu apkarošanu," uzsvēra Elksniņš.

Tāpat debates raisīja grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā un grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā, kas paredz pilnveidot riska vadības sistēmu.

Ziņots, ka finanšu ministre piektdien Saeimā iesniedza 2017. gada budžeta projektu un 57 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017. – 2019. gadam.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Līdz ar to, salīdzinot ar 2016. gada budžetu, budžeta ieņēmumi nākamgad pieaugs par 664 miljoniem eiro jeb gandrīz 9%, bet budžeta izdevumi – par 681 miljonu eiro jeb 8,9%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!