Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kas paredz pārtraukt atbalstu 54 ekonomikas nozarēm, paplašināt finansiālā atbalsta apjomu tām nozarēm, kam vēl nepieciešams, kā arī precizē vairākus nosacījumus un normas.
Ieilgušās Covid-19 krīzes rezultātā, uzņēmumi uzrāda aktīvu interesi turpināt pieteikties granta atbalstam. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem līdz 19. aprīlim kopā reģistrēti 29 077 pieteikumi par kopējo atbalsta summu 33 644 5070 eiro. Līdz 19. aprīlim ir izmaksāti 16 724 granti par kopējo summu 195 906 753 eiro. Kopā atteikti 3288 pieteikumi par kopējo summu 11 596 843 eiro.
Identificēta problēma – ņemot vērā krīzes situācijas radītās ilgstošās negatīvās sekas tautsaimniecībā, aug Covid-19 ietekmēto uzņēmumu atbalsta pieprasījums. Minēto apliecina arī no uzņēmumiem saņemtie iesniegumi par nespēju veikt saimniecisko darbību Covid-19 krīzes ietekmes rezultātā. Tāpat identificēti vairāki problēmjautājumi ar normu piemērošanu praksē, attiecīgi nepieciešami pilnveidojumi, skaidro EM.
Lai risinātu minētos jautājumus, sagatavoti priekšlikumi, kas izskatīti un atbalstīti Krīzes vadības grupā uzņēmējdarbības veicināšanai ietvaros, apspriežot noteikumu projektu ar nozares uzņēmējiem.
Ņemot vērā, ka kopš 6. aprīļa ir pārtraukts ārkārtas situācijas stāvoklis, virkne nozaru, kuru darbība ārkārtas situācijā tika apturēta, šobrīd var savu saimniecisko darbību nodrošināt. Noteikumu projekts paredz, ka vairākām nozarēm tiek pārtraukta atbalsta izsniegšana. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm tās ir ap 54 nozares.
Uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaimniecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.
No maija valsts atbalsta kritērijiem neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.
No maija atbalstu vairs nesaņems uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.
Atbalstam vairs nekvalificēsies uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.
No maija valsts atbalstam nekvalificēsies arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.
MK noteikumu projekts paredz palielināt kopējo atbalsta programmas budžetu par 173 000 000 eiro, kopējai summai sasniedzot 483 800 000 eiro.
Līdz 19.aprīlim saskaņā ar VID datiem ir sasniegts pieprasījums 336445070 eiro apmērā, savukārt uz 11.aprīli – 288 464 361 eiro jeb starpība ir 47 980 708 eiro, kas ir 9 596 141 eiro/darba dienā.
Ņemot vērā, ka ir noteikts nozaru ierobežojums, plānots, ka pieprasījums būs mazāks par 30%, attiecīgi vidējais pieprasījums darba dienā ir 5,130 miljoni eiro. Secināms, ka par aprīli un maiju atbalsta periodam līdz 2021.gada 31.maijam būs nepieciešami kopā papildus 173 000 000 eiro.
MK noteikumu projekts paredz vairākus precizējumus. Precizēta atbalsta kvalifikācijas kritērija un atbalsta izmantojuma kārtība, pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš. Tāpat pilnveidota norma par izslēgšanu no PVN reģistra un pilnveidota norma par 200 eiro aprēķinātā nodokļa slieksni.
Precizēta arī norma par iepriekš esoša soda identificēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
