Foto: Publicitātes foto
Visus fosilos energoresursus – enerģiju, kas smelta no neatjaunojamiem avotiem, arvien biežāk iekļauj "mazāk vēlamo" resursu kategorijā. Kopā ar naftas produktiem, akmeņoglēm, citu cieto kurināmo un atomenerģiju (atomelektrostacijām; AES) šajā kategorijā automātiski nonāk arī dabasgāze. Līdz ar to vietā ir jautājums: vai dabasgāzei vispār ir nākotne Eiropā? Skan paradoksāli, bet tieši dabasgāzes izmantošana var palīdzēt sasniegt ambiciozos enerģētikas un ekonomikas dekarbonizācijas mērķus, kas noteikti 28 ES valstu, tostarp Latvijas, Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos 2021.- 2030. gadam (NEKP 2030). Bet praktiskā izpratnē dabasgāze dod iespēju efektīvāk un lētāk ražot elektrību, nodrošināt transporta modernizāciju, kā arī sniegt drošu "aizmuguri" lielo atjaunojamo energoresursu (AER) veiksmīgai attīstībai.

Tīrāka par oglēm un AES

Tā kā dabasgāzes izmantošanai ir ļoti augsta efektivitāte un zems siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju līmenis, tā nodrošina videi draudzīgu, elastīgu, modernu un iepriekš plānojamu elektrības ražošanu lieljaudas elektrostacijās.

No lieljaudas dabasgāzes stacijām, salīdzinot ar ogļu elektrostacijām, apkārtējā vidē nonāk par 35-50% mazāk agresīvākā vides piesārņotāja – oglekļa dioksīda (CO2). Bet atšķirībā no atomelektrostacijām (AES), kas vispār nerada SEG emisijas, dabasgāzes stacijas pēc darba beigšanas neatstāj nekādus ekoloģiski bīstamus "pārpalikumus". AES gadījumā šādi "pārpalikumi" veidojas – tie ir nostrādātā kodoldegviela un citi radioaktīvie materiāli, kuru droša uzglabāšana ir daudzu gadu desmitu un pat simtu problēma.

Arī bez caurulēm var iztikt

Pagātnē aiziet laiks, kad dabasgāzes izmantošana bija iespējama tikai tajos reģionos, kas ir gazificēti – kur izbūvēta dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūra. Tagad, pateicoties LNG industrijas straujai attīstībai, daudzviet "negazificētajā" Eiropā lielie enerģijas patērētāji (piemēram, pārstrādes uzņēmumi) izbūvē lokālas dabasgāzes iekārtas un to darbināšanai izmanto nevis pa cauruļvadiem piegādāto, bet sašķidrinātā veidā atvesto dabasgāzi. Tā uz vietas ražotnē tiek regazificēta – pārvērsta no šķidra agregātstāvokļa atpakaļ gāzveida stāvoklī. Arī Latvijā šādai dabasgāzes izmantošanai ir nākotne, jo apmēram 40% mūsu valsts teritorijas nav gazificēti.

Parastā un "zaļā" dabasgāze vienā sistēmā? Lūdzu!

No zemes dzīlēm iegūtās dabasgāzes un biometāna (attīrītas biogāzes, kas ir "zaļā" enerģija) ķīmiskais sastāvs praktiski neatšķiras: metāna sastāvs abos gadījumos ir virs 85%. Līdz ar to gan fosilā, gan "zaļā" dabasgāze vienlīdz labi der gan lielu elektrostaciju un auto darbināšanai, gan izmantošanai sadzīves vajadzībām, piemēram, mājokļa apsildei. Uz 2019. gada sākumu ES darbojās 550 biometāna ražotnes, 310 no kurām uzbūvētas starp 2012.un 2016. gadu. Palielinot biometāna īpatsvaru ES enerģijas bilancē un iepludinot to esošajā dabasgāzes tīklā, "zaļā" enerģija droši un efektīvi var tik nogādāta katram patērētājam.

Savu unikālo īpašību dēļ dabasgāze ir energoresurss, kas atrodas "starp divām pasaulēm": fosilo un AER. Kā uzsver AS "Gaso" Ekspluatācijas un tehniskā departamenta vadītājs Ilmārs Bode, nākotnes enerģētikā vairs nebūs "tīro" un "netīro", fosilo un AER, vēlamo un nevēlamo resursu. Būs tika CO2 ietilpīgi un CO2 mazietilpīgi resursi, kuru klāstā dabasgāze objektīvi ir videi draudzīgāka un "zaļāka" pat par dažiem īstiem AER (piemēram, koksni). Mūsu galvenais mērķis ir gudri un tālredzīgi cīnīties pret vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām, nevis pret konkrētiem energoresursiem. Viss ir labs, kas nodrošina SEG emisiju, tajā skaitā CO2, izmešu apjoma kritumu.

Der gan vieglajam auto, gan prāmim

Saspiestā un sašķidrinātā dabasgāze (CNG un LNG) ir viens no labākajiem risinājumiem transporta sektora emisiju samazināšanai. CNG un LNG der gan autotransportam, gan upju-jūras pārvadājumiem, tajā skaitā transporta kuģiem un pasažieru prāmjiem. LNG tradicionāli izmantojama lielākas kravnesības transporta darbināšanai un lielāku attālumu pārvarēšanai (smagie auto, transporta kuģi, pasažieru prāmji, nākotnē – arī dzelzceļa lokomotīves), bet CNG – vieglajā autotransportā, pilsētas un starppilsētu autobusu pārvadājumos un komunālajā transportā. Līdz ar jūras transporta pāriešanu uz LNG attīstās arī pavisam jauns infrastruktūras veids – LNG uzpildes punkti jūrā un ostu teritorijās (bunkurēšanas pakalpojumi). Piemēram, CNG, salīdzinot ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, ir krietni ekonomiskāks degvielas veids, jo ar vienu CNG uzpildi var veikt lielāku attālumu (10 eiro vērta uzpilde: CNG – 277km, benzīns – 208km un dīzeļdegviela – 178km), turklāt CO2 izmešu samazinājums CNG transportam var sasniegt pat 35%.

Droša "aizmugure" lielajām vēja stacijām

Drošai un nepārtrauktai enerģijas apgādei – lai nenākas sēdēt "pie svecītes" un domāt, kur uzlādēt mobilo telefonu, nepietiek ar mainīgajām elektrības ražošanas jaudām (ražošanu no resursiem, kas atkarīgi no laikapstākļiem, piemēram, vēja elektrostacijām). Gadījumam, kad vējš nepūš un saule nespīd, nepieciešama rezerve: tādas lieljaudas elektrostacijas, ko iespējams ātri iedarbināt, tikpat ātri apturēt, un kas rada minimālu negatīvu ietekmi uz vidi. Visiem šiem kritērijiem fosilo energoresursu klāstā visideālāk atbilst dabasgāze. Dabasgāzes staciju izmantošana nākotnes lielo vēja parka balansēšanai Eiropā tiek uzskatīts par vienu no labākajiem "zaļo" un fosilo energoresursu partnerības piemēriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!