Dainis Gašpuitis: Autobūve – kad buksē sestā lielākā ekonomika
Foto: Publicitātes foto

Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti. Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem.

Autobūves vājums atspoguļo automobiļu pārdošanas kritumu daudzviet pasaulē. Īpaši strauji pārdošanas apjomi kritušies Ķīnā (pasaules lielākais tirgus) un Indijā. Taču noiets ir rucis arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV un eirozonā. Pieejamās aplēses liecina, ka, ņemot vērā ietekmi uz piegādes ķēdēm, notiekošais ir samazinājis pasaules IKP par 0,2%.

Sarežģījumi daļēji skaidrojami ar pagaidu faktoriem. Piemēram, Ķīnā patērētāji aizturēja jaunu auto iegādi, jo parādījās ziņas, ka varētu tikt atjaunoti nodokļu atvieglojumi. Indijas gadījumā pie vainas ir pērn ieviestie apdrošināšanas noteikumi. Tikmēr eirozonā traucējumus auto ražošanā izraisīja stingrāku emisiju noteikumu ieviešana. Šiem faktoriem izzūdot, automašīnu pārdošana un autobūve nākamgad varētu stabilizēties. Tomēr, ņemot vērā plašo rūpniecības sarežģījuma mērogu, automobiļu ražošanas atgūšanās var būt nepietiekama, lai atjaunotu globālās rūpniecības izaugsmi. Atgūšanās būs lēna, jo stingrāki kredītnosacījumi un patērētāju pārliecības mazināšanās iegrožos automobiļu pārdošanas apjomus. Tāpat daudzās valstīs mainās arī tirgus konjunktūra, kas raisa jaunas galvassāpes ne tikai nozares pārstāvjiem, bet arī valdībām. Attīstās auto dalīšanas un kopbraukšanas platformas, jauno paaudzi arvien mazāk interesē savā īpašumā iegūt auto, bet vides prasības kļūst arvien stingrākas. Tas arvien vairāk ietekmē ne tikai autobūvi, bet arī nozares, kas cieši ar to saistītas. Tikmēr tarifu kari situāciju padara vēl neprognozējamāku.

Kādēļ autobūve tik svarīga?

Saskaņā ar pasaules automobiļu ražotāju asociācijas "OICA" datiem, 2018. gadā pasaulē tika saražoti 70,5 miljoni vieglo un 25,1 miljons kravas automobiļu. Automašīnas ir viens no pasaules lielākajiem eksporta produktiem. To vērtība pērn tiek lēsta 745 miljardu dolāru apmērā. Ņemot vērā tiešo pārdošanu, apkopi un detaļu ražošanas ieņēmumus, "OICA" nozari pielīdzina pasaules sestajai lielākajai ekonomikai. Tāpat nozare ir arī viena no nozīmīgākajām inovāciju radītājām pasaulē, tai skaitā arī Eiropā, kas iegulda miljardiem eiro pētniecībā un attīstībā. Tā raksturo valstu un reģionu attīstības pakāpi.

Notikumiem autobūvē ir milzīga ietekme uz ekonomiskajiem procesiem, jo tās izaugsmei ir spēcīgs multiplikatīvais efekts. Tās darbība nodrošina pasūtījumus neskaitāmām citām nozarēm, piemēram, elektronikai utt. Tādēļ autobūve ir viena no primārajām nozarēm, kas tiek balstīta, stimulējot ekonomiku. Auto rūpniecība patērē arī milzum daudz resursu: tēraudu, dzelzi, alumīniju, plastmasu, stiklu, tekstilmateriālus, gumiju un daudzas citas izejvielas, kā arī pakalpojumus.

Nav nevienas lielas ekonomikas, kuras teritorijā nebūtu automobiļu rūpniecība. Tā tas ir arī Eiropā. Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem, autobūve aizņem 4% no kopējā bloka IKP, kas tieši un netieši nodrošina 12 miljonu darbavietu jeb 6% no visa darbaspēka. Nozare ir nozīmīgs nodokļu ieņēmumu avots. Nozares attīstības nosacījumi, īpaši eksporta tirgos, ir ļoti nozīmīgs faktors reģiona izaugsmei. Piemēram, Vācijas autobūves eksports pērn bija 70 miljardu eiro vērtībā jeb 55% no kopējā bloka segmenta eksporta. Turklāt 37 miljardi no kopējā ES nozares eksporta devās uz ASV tirgu. Ņemot vērā sektora ietekmi, tur notiekošais atstāj ietekmi arī uz politiskajiem procesiem gan ASV, gan citviet. Var pieļaut, ka ASV administrācija šo Eiropas "atkarību" izmantos, pieņemoties spēkā priekšvēlēšanu kaislībām, ASV ekonomika būs sabremzējusies, un retorikas fokusā nonāks darba vietu jautājums. Tas, ka notikumi nozarē atbalsojas visā pasaulē, norāda uz tās milzīgo globālās integrācijas pakāpi. Viens piemērs – ASV importē automašīnas no Meksikas 60 miljardu dolāru apmērā, kas ir 20% no jaunpārdotājām auto. Meksika arī nodrošina pusi no ASV autodaļu importa. Savukārt, lai Meksika to saražotu, tā importē komponentes (20% pievienotās vērtības) no ASV. Tādēļ pat tikai runas par tarifiem strauji ceļ nenoteiktību un bremzē attīstību. Tas pats attiecināms arī uz "Brexit".

Šādi nozares izaicinājumi turpinās svārstīt globālo ekonomiku. Ilgtermiņā nozari un sabiedrību sagaida izaicinājumi, ko sniedz nozares tālāka automatizācija un elektroauto attīstība. Šajā sāncensības cīņā mainīsies nozares līderi, nodarbinātība un tās būtība. Tādēļ jāsecina, ka Eiropas autobūvei būs tieša un netieša ietekme uz Eiropas un arī Latvijas attīstības perspektīvām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Transporta nozare ASV Auto Automašīna Brexit Eiropas Komisija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Meksika Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form