Foto: Pixabay

Eiropas Komisija šodien pieņēma jaunu ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kurā izklāstīts, kā sagatavoties neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Lai gan ES dara visu, kas ir tās spēkos, lai iekšzemē un aiz Savienības robežām mazinātu klimata pārmaiņu sekas, tomēr jāsāk gatavoties tam, ka šīs sekas nebūs novēršamas pilnībā.

Eiropa un visa pasaule jau ir sākušas izjust, ko nozīmē klimata pārmaiņas: no nāvējošiem karstuma viļņiem un postošiem sausuma periodiem līdz masveidā iznīcinātiem mežiem un jūras līmeņa paaugstināšanās rezultātā noskalotai piekrastei. Turpinot darbu, kas tika aizsākts ar 2013. gada stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kura koncentrējās uz problēmas būtību, šodien publiskoto priekšlikumu mērķis ir rast problēmas risinājumus un no plānošanas pāriet uz īstenošanas fāzi.

"Covid-19 pandēmija ir vēlreiz uzskatāmi apliecinājusi, ka nepietiekama sagatavotība var novest pie bēdīga rezultāta. Vakcīnas pret klimata krīzi nebūs, bet mēs joprojām varam mēģināt stāties tai pretī un sagatavoties sekām, kas nav novēršamas. Klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama jau tagad gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Jaunā klimatadaptācijas stratēģija ļaus paātrināt un padziļināt sagatavošanās darbus. Ja sāksim gatavoties jau šodien, mēs vēl varam paspēt attīstīt savu klimatnoturību," saka priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss.

Ekonomiskie zaudējumi, ko rada biežāki ar klimatu saistīti ekstremāli laikapstākļi, kļūst arvien apjomīgāki. Jau šobrīd tie Eiropas Savienībai katru gadu izmaksā vidēji vairāk nekā 12 miljardus eiro. Piesardzīgas aplēses liecina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās par 3 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni šābrīža ES ekonomikai katru gadu radītu vismaz 170 miljardu eiro lielus zaudējumus. Klimata pārmaiņas neietekmē tikai ekonomiku vien. No karstuma viļņiem aizvien vairāk cieš arī Eiropas iedzīvotāju veselība un labbūtība. Visā pasaulē visnāvējošākā dabas katastrofa 2019. gadā bija Eiropas karstuma vilnis, kurš paņēma 2500 dzīvību.

Klimatadaptācijas pasākumos ir jāiesaista visas sabiedrības grupas un visi pārvaldības līmeņi gan ES, gan ārpus tās. Mēs veidosim pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību un šajā nolūkā uzlabosim zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi un adaptācijas risinājumiem, pastiprināsim adaptācijas pasākumu plānošanu un ar klimatu saistīto risku novērtēšanu, paātrināsim klimatadaptācijas pasākumu praktisko īstenošanu un palīdzēsim stiprināt klimatnoturību visā pasaulē.

Klimatadaptācijas pasākumi ir jāatbalsta ar uzticamiem datiem un riska novērtēšanas rīkiem, kas pieejami ikvienam – sākot no ģimenēm, kas pērk, būvē un renovē mājokli, līdz uzņēmumiem piekrastes reģionos vai lauksaimniekiem, kuri plāno sēju. Lai to panāktu, stratēģijā ierosināti pasākumi ar mērķi paplašināt zināšanas par klimatadaptāciju, kas ļaus savākt pilnīgākus un labākus datus par klimatiskajiem riskiem un zaudējumiem un padarīt tos pieejamus ikvienam. Tiks pilnveidota un paplašināta zināšanām par klimatadaptāciju veltītā Eiropas platforma Climate-ADAPT, kā arī tiks izveidota observatorija, kas palīdzēs apsekot, analizēt un novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību.

Klimata pārmaiņas ietekmē sabiedrību visos līmeņos un skar visas ekonomikas nozares, tāpēc klimatadaptācijas pasākumiem jābūt sistēmiskiem. Komisija turpinās klimatnoturības apsvērumus iestrādāt visās relevantajās rīcībpolitikās. Tā atbalstīs klimatadaptācijas stratēģiju un plānu tālāku izstrādi un īstenošanu, koncentrējoties uz šādām trim transversālām prioritātēm: klimatadaptācijas integrēšana makrofiskālajā rīcībpolitikā, dabā balstīti klimatadaptācijas risinājumi un vietēji klimatadaptācijas pasākumi.

"Mūsu klimatadaptācijas rīcībpolitikas ir jāsalāgo ar mūsu klimata pārmaiņu mitigācijas pasākumiem, kur esam pasaules līderi. Parīzes nolīgumā ir nosprausts globāls klimatadaptācijas mērķis un uzsvērts, ka klimatadaptācija ir svarīgs faktors ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. ES veicinās vietēja, valsts un reģionāla līmeņa pieeju klimadaptācijai, īpašu uzmanību pievēršot klimatadaptācijas pasākumiem Āfrikā un mazajās salu jaunattīstības valstīs. Mēs palielināsim starptautisko atbalstu klimatnoturībai un sagatavotībai klimata pārmaiņām un piešķirsim tam resursus. Tiks noteikti prioritārie pasākumi un lielāka uzmanība tiks pievērsta rezultātiem. Šajā sakarā tiks palielināts starptautiskais finansējums un pastiprināta globālā iesaiste un dalīšanās informācijā par klimatadaptāciju. Turklāt mēs sadarbosimies ar starptautiskajiem partneriem, lai rastu trūkstošo starptautisko klimata finansējumu," teikts EK paziņojumā.

Šo jauno ES klimatadaptācijas stratēģiju Eiropas Komisija izziņoja paziņojumā par Eiropas zaļo kursu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!