Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par tiesisko regulējumu, kas ļauj blokam noteikt sankcijas pret Turciju saistībā ar gāzes izpēti Kipras piekrastē, ko ES uzskata par nelikumīgu.
Jautājums ir saasinājis jau tā sarežģītās ES attiecības ar Turciju. Jūlijā ES jau vērsa vairākus soda pasākumus pret Turciju, tostarp apturēja sarunas par vienošanos aviācijas jomā. Taču tam ietekmes nav bijis.
Pēc pirmdienas lēmuma ES varēs noteikt iebraukšanas aizliegumus un iesaldēt aktīvus fiziskām un juridiskām personām, kas uzskatāmas par atbildīgām par urbšanu Kipras ekonomiskajā zonā, lai pētītu gāzes atradnes.
Gadījumos, kad teritoriālo ūdeņu vai ekonomiskās zonas robežas tiek apstrīdētas, ES sankcijas varēs vērst arī pret "darbībām, kas var apturēt vai traucēt panākt šādu vienošanās par [robežu] delimitēšanu", lasāms ES izplatītajā paziņojumā.
Sankcijas var attiecināt uz ikvienu, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu, kā arī fiziskām vai juridiskām personām, kas ar to saistītas.
ES dalībvalstīm ir tiesības ierosināt iekļaut sankciju sarakstā fiziskas vai juridiskas personas,, ja vien ir pietiekami juridiski pierādījumi pret tām.
Kipra ir aicinājusi partnerus ES rīkoties pēc tam, kad Turcija izvietoja divus kuģus urbšanas darbiem ūdeņos, kurus Kipra uzskata par savu ekskluzīvo ekonomisko zonu.
Turcija uzstāj, ka tās veiktā gāzes atradņu izpēte notiek tās kontinentālajā šelfā un atbilst starptautiskajām tiesībām.
Eksperti lēš, ka Kipras piekrastē atrodas aptuveni 226 miljonus kubikmetrus lielas dabasgāzes iegulas. Turcija un Kipra iesaistījušās sacensībās par šo resursu ieguvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
